11 valsts autoceļu posmos jau ir sākušie būvdarbi, seši no tiem ir uz reģionālajiem autoceļiem, divi – uz vietējiem, kā arī darbi notiek uz trim tiltiem. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" aicina rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un plānot papildu laiku ceļam.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā veiktajā robežžoga izbūvē gar publiskajām upēm uz Latvijas – Baltkrievijas robežas patlaban paveikti 47 % jeb gandrīz puse darbu. No kopējā robežas garuma gar publiskajām upēm aptuveni 32,5 km garumā patlaban izbūvēti aptuveni 15,13 km robežžoga.

Atbilstoši parakstītajai valdības deklarācijai, no šā gada 1. jūlija Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pārņems savā pārraudzībā vides politikas jautājumus, par kuriem šobrīd atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jauno funkciju pārņemšana uzlabos pārnozaru sadarbību, kas ļaus efektīvāk īstenot tautsaimniecības ilgtspējai un sabiedrības labklājībai svarīgas iniciatīvas.

Droša un ilgtspējīga energoapgāde nav iespējama bez atbilstoši sagatavotas infrastruktūras. Plānojot elektrotīkla attīstību, ir jāņem vērā gan elektrifikācijas tendences un nozares inovācijas, gan klimata pārmaiņu nestie izaicinājumi, gan joprojām saspringtā ģeopolitiskā situācija. 

“Ēku energoefektivitāte ir galvenais enerģētiskās nabadzības mazināšanas risinājums,” šāda atziņa izskanēja 3. aprīlī notikušajā darbseminārā Alūksnē, kuru organizēja Vidzemes plānošanas reģions projekta CEESEU-DIGIT ietvaros. 

Apliecinot uzņēmumu un organizāciju augsto energopratības līmeni un to, ka viņu lēmumi un rīcība atbilst labajai praksei, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts vairākiem lieliem ražošanas uzņēmumiem, izglītības un valsts un pašvaldības iestādēm pasniedz ilgtspējīgas paraugprakses apliecinājumu "Energovienoti".

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) mājaslapas kartē ir publicēti šogad valsts ceļu tīklā plānotie būvdarbi: https://lvceli.lv/#_buvobjekti.

No 28. marta līdz 4. aprīlim ir nogreiderēti 1128 km valsts ceļu ar grants segumu. Kopumā kopš 1.marta nogreiderēti vairāk nekā 16 tūkst. km valsts ceļu ar grants segumu. Šo darbu izmaksas ir 594,7 tūkst. eiro (ar PVN). Greiderēšanu var veikt tikai tad, kad grants ceļi ir atguvuši nestspēju, pretējā gadījumā nestspēju zaudējušais ceļš tiks vēl vairāk bojāts. 

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē. Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība izsludina ikgadējo konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024”.