Kāpnes no koka, akmens, stikla, plastikāta...
Betona kāpnes {IMAGE NR=1}Betons ir izturīgs un nestspējīgs kāpņu materiāls, izmantojams gan taisnās, gan liektās dažāda lieluma konstrukcijās. Kāpnes no betona lielākoties ierīko lielos rūpnieciskos un tirdzniecības objektos, kur tām jāiztur liela slodze. Mazāk tās tiek ierīkotas dzīvokļu un māju iekštelpās. Materiāla krāsa ir pelēka, vēsa, neizskatīga, nerada mājīguma sajūtu. Betona virsmai nav pietiekami laba kvalitāte, lai to varētu atstāt bez apdares, tāpēc kāpiena virspusē parasti ieklāj flīzes, dabīgu vai mākslīgu akmeni, kombinētus materiālus. Lai betona kāpnes padarītu vizuāli patīkamākas, ne tik atsvešināts un aukstas, kāpienus var iesegt ar koku. No betona veido arī kāpņu margas - pilnu betonējumu, stabiņus. Dažkārt betonēti reliņi parādās pat izmeklētā interjerā. Betons bija pieprasīts padomju laikos, tomēr patlaban nav populārs.
Akmens kāpnes {IMAGE NR=2}Ērtas un vizuāli pievilcīgas ir dabiskā vai mākslīgā akmens kāpnes. Margas lielākoties tiek veidotas no metāla ar koka rokturiem, lai satvēriens būtu patīkamāks. Dažādu veidu akmeņiem ir atšķirīga nodilumizturība. No marmora izgatavoti pakāpieni vietās ar lielu noslogojumu dilst ātrāk nekā, piemēram, no granīta. Jārūpējas, lai akmens pakāpieni neslīdētu, tāpēc tajos iestrādā abrazīvas joslas. Akmens kāpnes ir ugunsdrošas.
Koka kāpnes {IMAGE NR=3}Koks ir vispiemērotākais materiāls iekštelpu kāpņu izgatavošanā, jo ir ekoloģisks, tīrs, silts, der visādām dizaineru fantāzijām. Kāpnēm tiek izmantota tikai ļoti labi izžāvēta koksne, jo pretējā gadījumā pakāpieni ielieksies, sāks kustēties, radīsies plaisas. Kāpņu nesošā daļa tiek veidota no līmētām sijām, tomēr tā nav pietiekami nestspējīga, lai izturētu lielu slodzi, tāpēc kāpnes pārsvarā tiek veidotas neliela izmēra. Viens no sarežģītākajiem koka kāpņu izbūves veidiem ir liektās kāpnes.
{IMAGE NR=4}Pakāpienu ražošanā neizmanto egli, jo tās koksne ir pārāk mīksta, bet priedes koka pakāpieniem jāpalielina virsmas izturība, jo, pastāvīgi pa tām staigājot, koks var nodilt. Lai mazinātu pakāpiena nodilumu, pie tā virsmas pieskrūvē misiņa vai dzelzs sloksni, dažkārt piestiprina masīvu cietkoka līsti, piemēram, no ozola. No koka veidotām kāpnēm ir plašas rotāšanas iespējas. Kāpnes dekorē ar virpotiem stabiņiem, margām, rozetēm. Nereti kāpņu margu pirmais stabiņš tiek izcelts un veidots kā ornamentāla skulptūra, bet īpaša nozīme kāpņu kopskata veidošanā ir arī margu rokturiem. Savukārt stabiņus virpo, griež, izmanto ciļņa tehniku. Tiek izgatavoti dažādu formu kāpņu laukumi, arī ovāli. Pakāpiena virsmā var būt iestrādātas dekoratīvas kompozīcijas. Koka kāpnēm var izmantot gan caurspīdīgo apdari, gan krāsot.
Metāla kāpnes {IMAGE NR=5}Veidojot modernu interjeru, visbiežāk tiek izmantotas kāpnes, kas izgatavotas no metāla. Kāpnes ir smalkākas un optiski vieglākas, salīdzinājumā ar cita veida kāpnēm. Tās nedod lielu papildslodzi uz ēkas konstrukciju, tāpēc no metāla tiek būvētas arī liela izmēra kāpnes. Tās izmanto ne tikai māju, bet arī modernu sabiedrisku ēku interjerā. Kāpnes ideāli iederas visdažādākā dizaina telpās. Metālu plaši lieto vīto un spirālveida kāpņu izgatavošanai. Gan pakāpieni, gan margu stabiņi var tikt dekorēti. Valcētas margas kāpnes padara ekskluzīvākas un mūsdienu interjeram piemērotākas. Aktuāli ir margu rokturus izgatavot no nerūsējošā tērauda. Margās var tikt iestrādāti bronzas vai misiņa elementi, tie var būt izstrādājumi no bronzas lējumiem, līdzīgi antikvariātu eksponātiem. Pakāpieni var būt kā no metāla, tā izgatavoti no cita materiāla — koka, akmens, stikla, betona (interjeriem, kur nepieciešamas smagnēja izskata kāpnes). Metāla pakāpienos tiek iestrādāts pretslīdes rievojums. Kāpnēm iespējama dažāda veida apdare – krāsota, hromēta, matēta vai metāla dabiska virsma.
Stikla kāpnes {IMAGE NR=6}Visekstravagantākās ir stikla kāpnes, kuras bieži izmanto modernos interjeros. Pareizi izgatavotas stikla kāpnes iztur visu tām ekspluatācijā paredzēto slodzi, pa tām nav bīstami staigāt. Kāpņu pakāpienus lielākoties iestiprina tērauda konstrukcijās. Tos izgatavo no 3 – 4 laminēta stikla kārtām ar kopējo biezumu vismaz 30 mm. Pret slīdēšanu pakāpienus nodrošina speciāla plēve, kuru jānomaina, kad tā ir nobružājusies un zaudējusi caurspīdīgumu. Ja kāds stikla pakāpiens sabojājas, to var izmontēt no kāpņu konstrukcijām un aizstāt ar jaunu. Pakāpienus var rotāt, starp stikla kārtām ievietojot kādu dekoratīvu slāni. Tomēr jārēķinās ar to, ka stikls nekad nebūs bezkrāsains, bet gan nedaudz zaļgans.
Dažādi materiāli Uz pakāpieniem klāj mīksto grīdas segumu, lai samazinātu trokšņu līmeni, slīdamību un nodilumu; iestrādā arī laminātu, parasti saskaņotu ar grīdas segumu. Iespējams, ka drīzumā pakāpienu izgatavošanā tiks izmantots jauns materiāls – plastikāts, kuru šobrīd izmanto sienas paneļiem un galda letēm. Kāpienos var iestrādāt halogēna lampiņas, kas kalpo gan dekoratīvām gan praktiskām vajadzībām. Bet ir viens mīnuss – uz kāpieniem, sevišķi tumšiem, var redzēt putekļus. Tomēr ir parādījušies tādi gaismekļu modeļi, kas nedod spilgtu, bet gan izkliedētu gaismu, kas novērš minēto problēmu. Lampiņas parasti iestrādā metāla kāpnēs, jo koka kāpnes nav ugunsdrošas. {ABC_GALLERY ID=kapnes_no_anga} Autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar Anga direktoru Jāni Gailīti. Foto: no Anga arhīva un publicitātes
