Atbalsta ieceri uzlabot datorizētās zemesgrāmatas sistēmu

Pērn novembrī izskatot šo likumprojektu paketi, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) interesējās, kāpēc nav nodrošināta iespēja paredzēt dažādu darījumu nodrošināšanu elektroniskā veidā, lai, piemēram, personai nav vairākas reizes jāiet pie notāra, lai noslēgtu nostiprinājuma lūgumu. Dombrovskis toreiz sacīja, ka tas vairāk izskatās pēc notāru biznesa lobēšanas, un bija neapmierināts, ka tiek palielināts administratīvais slogs.

Kā norāda TM, spēkā esošais tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma saistībā ir jāpilnveido, tāpēc grozījumi likumā spēs novērst valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu neatbilstības, vienlaikus samazinot administratīvo slogu personām - tiks paplašināts tās informācijas apjoms, kuru datorizētā zemesgrāmata saņem no citām valsts informācijas sistēmām tiešsaistes datu pārraides režīmā: reģistrētam nekustamajam īpašumam mainīts kadastra numurs, precizētas īpašuma platības, mainīti dati par fizisko personu, zemes vienības platības izmaiņas.

Tāpat tiks ieviesta elektroniska nostiprinājuma lūguma saņemšanas un informācijas apstrādes sistēma un izveidots elektroniska dokumenta pārvaldības un saņemšanas modelis zemesgrāmatu nodaļā.

Grozījumu projekts Zemesgrāmatu likumā paredz virkni procedūru, kuru veikšanai personai turpmāk nebūs jāapmeklē divas institūcijas. Tāpat tiek paplašināts tās informācijas apjoms, kuru valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata varēs saņemt tiešsaistes datu pārraides režīmā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas attiecībā uz nekustamo īpašumu objektu tehniskajiem datiem, kā arī no Iedzīvotāju reģistra attiecībā uz personas datu izmaiņām.

Īstenojot šādu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām, informācija par nekustamā īpašuma objektiem atbildīs pēdējiem datiem, kas ir citās informācijas sistēmās, kurās šīs izmaiņas ir ierosinājusi pati persona. Papildus minētajam tiek paplašināts to personu loks, kas nostiprinājuma lūgumu var iesniegt elektroniski, - turpmāk nostiprinājuma lūgumu varēs iesniegt zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu, kā arī valsts un pašvaldību iestādes, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar šo iestāžu izdotu dokumentu.

Tomēr ar likumprojektu noteiktais, ka maksātnespējas procesa administratori var elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumu, vērtējams kā vienīgais izņēmums, kad nostiprinājuma lūgumu elektroniski var iesniegt privātpersona.

Ministrija atzīmē, ka nostiprinājuma lūguma elektroniska iesniegšanas gadījumā zemesgrāmata iesniedzēja identitāte tiks pārbaudīta pēc droša elektroniska paraksta.

Likumprojektā paredzētais regulējums nodrošinās iespēju valsts vai pašvaldības iestādēm iesniegt elektroniskus nostiprinājuma lūgumus, ja nostiprināmās tiesības pamato šīs iestādes izdots dokuments.

Tā kā turpmāk dokumenti būs uzturami valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā elektroniskā formā, likumprojekts paredz, ka datorizētā zemesgrāmatā tiek glabāti dokumenti, kas saņemti, iesniedzot elektronisku nostiprinājuma lūgumu. Tāpat likumprojekts paredz, ka elektroniski saņemtie nostiprinājuma lūgumi un tiem pievienotie dokumenti ir glabājami tikai elektroniski un tie drukātā veidā nav pievienojami nekustamā īpašuma lietā.

TM prognozē, ka minētie grozījumi likumā nodrošinās zemesgrāmatas nodalījumā esošo ierakstu pārskatāmību.

Tāpat likumprojekts nodrošinās datu no īres līgumiem nodošanu pašvaldībām. Proti, likumprojekts paredz, ka valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs regulāri elektroniski paziņo pašvaldībām ne tikai par katru nekustamā īpašuma ierakstīšanas gadījumu, īpašuma tiesību pārejas gadījumu, bet arī īres un nomas tiesību nostiprinājumiem.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz atsevišķas informācijas nodošanu zemesgrāmatām tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā arī iespēju noteiktos gadījumos personas iesniegumu nodot attiecīgai zemesgrāmatu nodaļai grozījumu veikšanai zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi tiktu nodrošināta abās informācijas sistēmās esošo datu aktualitāte, novērsta datu neatbilstības varbūtība un mazināts administratīvais slogs personai.

Savukārt grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" izslēgs prasību nostiprinājuma lūgumam pievienot dokumentus ar to informāciju, kas zemesgrāmatu tiesnesim ir iegūstama nepastarpināti no Kadastra informācijas sistēmas. Tas ļaus atteikties no kadastra izziņu sagatavošanas papīra formātā, kā arī pienākuma personai iesniegt zemesgrāmatā zemes robežu plānu vai uzrādīt kadastrālās uzmērīšanas lietu.

Tādējādi īpašuma tiesību nostiprināšanai uz nekustamo īpašumu nebūs nepieciešams iesniegt papildu jau valsts rīcībā esošos dokumentus. Šādas iestāžu sadarbības dēļ notiekošās informācijas apmaiņa dos iespēju samazināt cilvēkiem abu iestāžu apmeklējumu skaitu, kā arī sagatavojamo un iestādēs iesniedzamo dokumentu skaitu. Vienlaikus tiks noteikts arī precīzāks definējums tām būvēm, kuras zemesgrāmatā neieraksta.

Papildus ministrija atzīmē, ka attiecībā uz likumprojektā noteikto procedūru vienkāršošanu uzsverams, ka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, personai vispirms ir jānosaka nekustamā īpašuma objekts atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam regulējumam, tādējādi iegūstot objektu, uz kuru nostiprināt īpašuma tiesības. Pretējs process nav iespējams, jo zemesgrāmatai nebūs informācijas, kas tas par objektu, kā arī kādi ir to raksturojošie dati.

Lai novērstu turpmāku Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas datu neatbilstību, atsevišķos gadījumos tiks paredzēts, ka zemes īpašnieka iesniegums Valsts zemes dienestam vienlaicīgi tiek adresēts zemesgrāmatu nodaļai. Personai iesniegums jāiesniedz klātienē dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu vai ar notāra vai bāriņtiesas apliecinātu personas parakstu.

Savukārt likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" turpmāk tiks konkretizētas būves, kuras zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus neierakstīs: meliorācijas sistēmas, kurām nav ēku pazīmju, sliežu ceļi, cauruļvadi, cauruļvadu līnijas, elektronisko sakaru tīkli, sakaru un elektropārvades līnijas, apgaismes būves un žogi un saskaņā ar būvju klasifikācijas noteikumiem citas inženierbūves, kas ietilpst dzelzceļa infrastruktūrā. Tās var būt reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā.

Minētie grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Rīga, 16.apr., LETA.
Foto: Stock.XCHNG