Asociācija aicina izveidot darba grupu stāvlaukumu problēmu risināšanai Rīgā

Rīga, 28.apr., LETA. Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija (NĪPAA) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā, aģentūru LETA informēja NĪPAA valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Lai risinātu problēmu un nepieļautu situāciju, kad stāvlaukumus Rīgas būvvalde dzen pelēkajā zonā, kā arī lai transporta plūsmas palielināšanās neradītu negatīvu ietekmi uz vidi, NĪPAA aicina ministrijām izveidot speciālu darba grupu, kuras uzdevums būtu sakārtot normatīvo aktu regulējumu, to vienkāršojot.

Šobrīd stāvlaukumiem tiek piemērotas tādas pašas prasības kā jaunas ēkas celtniecībai un dokumentācijas saskaņošana būvvaldē prasa tādu pašu laiku, kā uzbūvēt dzīvokļu namu, norādīja Grīnvalds.

Viņš atgādināja, ka pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības. NĪPAA vērš ministru uzmanību, ka šādu būvvaldes rīcību nevar savādāk uztvert kā mērķtiecīgu mēģinājumu iznīcināt iekšpagalmu stāvlaukumus, kavējot legālu uzņēmējdarbību un veicinot pelēkās ekonomikas attīstību valstī.

"Mēs kā asociācija aicinām izveidot starpministriju un pašvaldības darba grupu, kas izstrādātu priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos par autostāvietu izveidi, šīs prasības vienkāršojot un pielāgojot autonovietnēm, vai izstrādātu atsevišķu likumu par stāvlaukumiem," sacīja Grīnvalds.

"Situācija ir ļoti nopietna un prasa tūlītēju rīcību, pretējā gadījumā būvvaldes visatļautība jau līdzinās sava veida bandītismam. Iekšpagalmu īpašniekiem tiek pārmestas neadekvātas lietas - piemēram, patvaļīga būvniecība, kas veikta pirms divdesmit un pat vairāk gadiem, un stāvvietas ekspluatācija. Par neatbilstošu automašīnu novietošanai tiek uzskatīts akmens šķembu segums, savukārt kā ļoti liela nepieciešamība tiek pieprasīts veikt puķu un krūmu stādījumus. Ja šādu iemeslu dēļ var slēgt simts un vairāk stāvvietu, tad jājautā kā vārdā tas tiek darīts," uzsvēra Grīnvalds.

Viņš sacīja, ka nav saprotams, kāpēc stāvlaukumu īpašniekiem, kuri jau gadu desmitiem izmanto teritoriju stāvvietu funkciju pildīšanai un to dara legāli, maksājot nodokļus, pēkšņi no jauna ir jāiziet saskaņošana būvvaldē, kas atsevišķos gadījumos sarežģītās procedūras dēļ pat pielīdzināma jaunas ēkas uzcelšanai. Turklāt, kāpēc uzreiz tiek piemērots bargākais sods - aizliegums darboties, kaut arī būvvalde varētu dot laiku saskaņojuma veikšanai, nepārtraucot darbību.

Grīnvalds informēja, ka šobrīd būvvaldes melnajā sarakstā esošās stāvvietas atrodas galvenokārt Rīgas centrā un tās tuvumā. Grīnvalds norādīja, ka galvenie cietēji ir iedzīvotāji un apkārt esošo kafejnīcu un veikalu īpašnieki, kā arī biroji, jo šāda masveida vēršanās pret iekšpagalmu stāvlaukumiem ietekmē ielu malās esošo pašvaldību stāvvietu noslogotību un autovadītāju ērtības novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

"Stāvvietas, kuras līdz šim būvvalde iekļāvusi melnajā sarakstā un kurām tiek piemērota prasība par ekspluatācijas pārtraukšanu par it kā "patvaļīgu būvniecību", jau darbojas ilgstoši oficiāli, maksājot nodokļus valstij. Daļa no tām atrodas jau padomju laikos izbūvētās teritorijās, kas atrodas māju iekšpagalmos. Asociācijai nav skaidrs, kāpēc šādi stāvlaukumi, kas tostarp ir asfaltētas un labiekārtotas teritorijas, pēkšņi pēc daudziem gadiem izrādās nelikumīgi izbūvētas un pret tām tiek vērsts sods - aizliegums lietot? Tas tikai nākotnē ļaus uzplaukt nelegālajām stāvvietām, kas nemaksā nodokļus ne valstij, ne pilsētai," skaidroja Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka šobrīd, lai izpildītu Rīgas būvvaldes normatīvo aktu prasības darbojošos autostāvvietu formālai nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju pat tad, ja laukums jau ir ierīkots. "Nepieciešamo dokumentāciju tās sarežģītības un birokrātijas dēļ var pielīdzināt jaunas ēkas būvniecībai. Turklāt māju un zemju īpašniekiem dokumentācijas sagatavošana un visu atzinumu veikšana nozīmē neadekvāti ilgu saskaņošanas laiku un lielas izmaksas, kas mērāmas desmitos tūkstošu eiro," piebilda Grīnvalds.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas būvvalde noraida NĪPAA pārmetumus par nepamatotu iekšpagalmu stāvvietu slēgšanu, uzsverot, ka tā slēgusi stāvvietas, kas nav ekspluatētas tiesiski vai nodarbojušās ar negodprātīgu komercdarbību.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūrai LETA skaidroja, ka būvvalde pēdējā laikā liegusi ekspluatēt 12 autostāvvietas. Neviena no tām nav ekspluatēta tiesiski, saskaņojot būvvaldē nepieciešamo dokumentāciju. Neviena no šīm stāvvietām neatrodas iekšpagalmos, kas paredzēta ēkas iedzīvotāju autotransporta novietošanai. Visas būvvaldes slēgtās autostāvvietas ir bijušas maksas un nodarbojušās ar negodprātīgu komercdarbību, jo tieši šīs pretlikumīgi izmantotās teritorijas autostāvvietu ierīkošanai rada negodīgu konkurenci.

Būvvalde norāda, ka tiesiski izbūvēto stāvvietu īpašnieki ir ieguldījuši gan laiku, gan finanšu līdzekļus, lai stāvvietas izbūvētu atbilstoši visām prasībām, taču patvaļīgajās autostāvvietās nereti nav nodrošināts pat cietais segums, nerunājot par teritorijas pārējo labiekārtojumu, piemēram, attālumu līdz dzīvojamai ēkai un apzaļumošanu.