Zolitūdes katastrofas mācība

Pēc tehniskas katastrofas pamatjautājums, uz kuru jāmeklē atbilde, ir šāds: kas jādara, lai tas neatkārtotos? Meklēt vainīgo un to sodīt sabiedrībai ir svarīgāk, bet tas nenovērš atkārtošanos. To pierāda kriminālistika un satiksmes drošība uz autoceļiem. Ir trīs gandrīz nesaistīti aspekti: būvdarbu likumdošana un kontrole, projektēšana un būvniecība, būves ekspluatācija.

Būvdarbu likumdošana un kontrole

Valdības kļūdas un likumdošanas nepilnības ir apzinātas un tiek labotas. Būvvaldes veic sabiedrisko ēku vizuālu apsekošanu. Tehniskā stāvokļa izvērtēšana būtu jāveic inženieriem ar specializētu izglītību. Latvijā tādus nesagatavo. Nepieciešams vismaz viens centrs ar specializētu aparatūru.

Projektēšana un būvniecība

Nav domstarpību par to, ka sabrukšana sākās ar kopnes divu daļu salaidumu skrūvju vītņu nocirpšanu. Stiprības aprēķinu precizitāti nodrošina sertificētu specializētu datorprogrammu izmantošana. Projektētāju izvēlētajai skrūvju savienojuma konstrukcijai sertificētu programmu nav. Statiski nenoteicamu stieptu skrūvju sistēmu aprēķināt precīzi nav iespējams, jo spēku sadalījums skrūvēs ir atkarīgs no montāžas kļūdām, skrūvju uzgriežņu pievilkuma un temperatūras izmaiņām. Konstrukcijas izvēle un tās izvietojums (lielākā lieces momenta šķēlumā) parāda, ka projektētājam nav zināmas statiski nenoteicamu konstrukciju īpatnības. Tas ļauj apšaubīt savienojuma projektēšanas aprēķina rezultātus.

Ir nepieciešams saprast, kāpēc sabrukums notika plašā zonā (sabruka gandrīz visas kopnes) un neaprobežojās ar vienu kopni. Skiču projektā norādīts, ka veikala jumta plātne (pārsegums, uz kura izvietoti apzaļumotā jumta elementi) paredzēta kā monolītā dzelzsbetona plātne. Monolītā plātne būtu realizējusi arī vienmērīgāku slodzes sadali starp kopnēm. Pareizam šādas plātnes stiprības aprēķinam būtu jānodrošina būves stabilitāte, arī vienai kopnei sabrūkot. Šāda prasība atbilst arī pretterorisma prasībai (lokāla bojājuma dēļ nedrīkst sabrukt visa būve). Par nožēlu pasūtītāja vēlēšanās samazināt izdevumus tika realizēta uz drošības rēķina. Monolītas plātnes vietā tika realizēts vāji sasaistītu standarta paneļu klājums

Būves ekspluatācija

Atbilstoši 2011.gadā spēkā esošajai likumdošanai par būves ekspluatāciju un drošību atbild īpašnieks (īrnieks). Latvijas ēku ekspluatācijas būvnormatīvi nosaka, ka reizi gadā jāveic būves apsekošana, novērtējot tās stāvokli un drošību.

Ekspluatācijas laikā bēniņu telpā bija nopietns ugunsgrēks. Apskatot tā rezultātus, komisija rekomendēja nomainīt sadegušo dzelzsbetona paneli. Komisijā neatradās neviens inženieris, kurš zinātu, ka virs 500 – 600 °C tēraudā notiek šļūde (materiāls «tek» pie konstantas slodzes). Skrūvju stāvoklis netika pārbaudīts. Bojātās vajadzēja nomainīt.

Laikā pirms sabrukšanas vairākkārt nostrādāja dūmu signalizācija. Dūmu nebija, un šai signalizācijai nepievērsa uzmanību. Signalizācija, visticamāk, nostrādāja ne jau dūmu dēļ, bet tāpēc, ka ēkas deformēšanās dēļ radās bojājumi automātiskās ugunsdzēšanas sistēmā. Dažas dienas pirms sabrukšanas bija dzirdami krakšķi. Ēka sabruka pakāpeniski vairāku dienu laikā. Ēkas saimniekiem bija daudz laika, lai saprastu, ka tā var sabrukt.

Izmeklēšanas tehniskā ekspertīze

Katastrofas tehniskās ekspertīzes pamatuzdevums ir noskaidrot katastrofas rašanās iemeslu, lai novērstu iespējamās avārijas nākotnē. Pasaules praksē (aviokatastrofās, būvju sagrūšanā) tehnisko ekspertīzi veic nepieciešamo specialitāšu ekspertu grupa vienotā komandā kvalificēta tehniskā eksperta vadībā. Ekspertīze tiek pabeigta ar ziņojumu, kurā minēts katastrofas iemesls un pietiekams tā pierādījums. Ziņojums ir atklāts un visiem pieejams. Ekspertīzes kvalitāti garantē atsevišķo ekspertu secinājumu saskaņošana kopīgā komandā un atklātums, kas ļauj ievērot jebkura (ne tikai pieaicināto ekspertu) speciālista apsvērumus. Šis mans raksts ir rezultāts plašsaziņas līdzekļos publicēto ekspertu slēdzienu kļūdainībai.

Tikai pēc ekspertīzes slēdziena par to, kāds ir katastrofas iemesls, tiesībsargājošās instances var sākt darbu un noskaidrot, kurš ir sodāms.

Izvērtējot ekspertu slēdzienu, ka skrūves ir bijušas noslogotas ar vairāk nekā seškārtīgu pārslodzi, ir grūti lietot citu apzīmējumu kā absurds. Kopnes pašsvars ir ievērojama daļa no kopējās slodzes. Ja ekspertu skaitlis būtu kaut cik reāls, tad kopnei būtu jāsabrūk, to novietojot uz balstiem. Kopnes izturēja ne tikai pašsvaru, bet gandrīz trīs gadus arī jumta slodzi. Šo ekspertu skaitliskais novērtējums ir absolūtā pretrunā ar citu ekspertu izpildīto eksperimentu, noslogojot kopnes.

Varētu turpināt ekspertīžu organizācijas kritiku (eksperimentā ar ugunsgrēku pēta betona paneļu stiprību, kaut gan sagruva skrūves; tiek veikti eksperimenti, lai noskaidrotu, cik liela ir bijusi sprauga salaidumā pirms krāsošanas, neskatoties uz to, ka spraugas izmēriem nav ietekmes uz piepūļu lielumu skrūvēs), bet tā attiecas uz laika un līdzekļu nelietderīgu izlietošanu un neiespaido tehniskās ekspertīzes rezultātus.

Mērķtiecīgi organizējot tehnisko ekspertīzi, jāizskata visas katastrofas rašanās versijas. Manuprāt, ir jāizskata šādas versijas:

1) kļūda skrūvju savienojuma stiprības aprēķinos;
2) skrūvju savienojuma izmaiņas ugunsgrēka ietekmē;
3) izmantoto skrūvju atšķirība no projektā paredzētajām;
4) projektā neparedzēta pārslodze;
5) kombinācijas no pirmajām četrām versijām.

1.versija. Kļūda skrūvju savienojuma stiprības aprēķinos

Apsūdzībā aprēķinu kļūdas pierādījumam tiek izmantots cits ekspertu veikts aprēķins. Par nožēlošanu, ekspertu aprēķina kļūda pārsniedz jebkuru ticamības robežu. Pati ideja, ka projektētāju kļūdu pierāda ar citu aprēķinu, neiztur kritiku. Kurš izvērtēs katra atsevišķa eksperta aprēķina precizitāti? Pašreizējā situācijā tas ir prokurors.

Versija ir jāpierāda, atrodot kļūdu projektētāju aprēķinos un izvērtējot tās iespaida lielumu. Jāatrod izskaidrojums tam, kāpēc nesabruka uzreiz, bet pēc vairākiem gadiem. Ja tam par iemeslu ir pārslodze terases labiekārtošanas laikā, tad ir jāpierāda (ar aprēķinu) pārslodzes lieluma korelācija ar aprēķinu kļūdas lielumu.

2.versija. Skrūvju savienojuma izmaiņas ugunsgrēka ietekmē

Jānoskaidro ugunsgrēka izplatības (fotogrāfijas, liecinieki) laukums. Jānoskaidro, kas dega (temperatūra). Jāizrēķina skrūvju savienojuma detaļu deformācijas un jāpārrēķina stiprības rezerves izmaiņa. Versija labi izskaidro to, ka nesabruka uzreiz, bet noteiktu laiku pēc ugunsgrēka.

3.versija. Izmantoto skrūvju atšķirība no projektā paredzētajām

Viegli pārbaudāma versija, salīdzinot projektēto un faktisko savienojuma elementu stiprību. Maz ticams, ka šī varētu būt pamatversija, bet ietekmes lieluma apzināšana var būt būtiska kombināciju izvērtēšanā.

4.versija. Projektā neparedzēta pārslodze

Nedomāju, ka pārslodzes lielums varētu būt lielāks par 10%. Tāpēc maz ticams, ka šī varētu būt pamatversija, bet ietekmes lieluma apzināšana var būt būtiska kombināciju izvērtēšanā.

Kā redzams, patiesā iemesla atrašana ir svarīga ne tikai kā mācība nākotnei. Katrā versijā atbildīgās personas ir citas. Nevienā no šīm versijām nav redzama ļaunprātība, nedominē paviršība. Dominē zināšanu un saprašanas nepietiekamība. Tas nozīmē, ka nepieciešams "kapitālais remonts" inženieru izglītībā. Trūkst izpratnes, ka praksē nelaimes sākas tur, kur nav standartsituācijas.

Egons Lavendelis,
Eiropas un Latvijas ZA akadēmiķis mehānikā

Foto: Edijs Pālens/LETA

Mārīte Šperberga,
Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore

Publicēts žurnāla "Būvinženieris" 2016.gada februāra numurā, Nr.48

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!