Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma projektēšanai no Rīgas budžeta piešķirs 1,78 miljonus eiro

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien atbalstīja Rīgas domes līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma projektēšanai 1,78 miljonu eiro apjomā.

Finansējumu plānos piešķirt no pašvaldības pamatbudžeta programmas "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem".

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta aprēķiniem Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma projektēšana izmaksās aptuveni 3,56 miljonus eiro. Projekta izstrādei, kas paredz Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšanu TEN-T tīklā, Pilsētas attīstības departaments iecerējis piesaistīt Eiropas Komunikāciju tīklu 2013.gada budžeta programmas finansējumu, tāpēc departaments gatavojas iesniegt projekta pieteikumu TEN-T projektu konkursā. Saskaņā ar TEN-T projekta konkursa nosacījumiem Eiropas Komisija varētu finansēt 50% no šīs summas, savukārt atlikušos 50% finanšu līdzekļu piesaista projektu pieteicējs.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs šorīt komitejas sēdē norādīja, ka transporta koridora būvniecība, kas sadalīta četros posmos, kopumā varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro.

Būvniecībai Rīgas dome iecerējusi piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kas 1., 3. un 4.posmā varētu sasniegt aptuveni 85% no kopējām izmaksām, bet 2.posmā, kura gaitā paredzēts izbūvēt augsto tiltu vai iegremdēto tuneli Daugavas šķērsošanai, līdzfinansējums varētu būt ap 50%. Ziemeļu koridora otrā posma būvniecību varētu sasaistīt ar projektu "Rail Baltica". Dubkevičs gan vairākkārt uzsvēra, ka patlaban Ziemeļu koridora projekts atrodas skiču stadijā, tāpēc precīzas izmaksas nav iespējams prognozēt.

Kā ziņots, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti norāda, ka Rīgas Ziemeļu koridora būvniecības iecere atbilst Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam noteiktajiem prioritārajiem mērķiem, kas paredz veicināt tranzīta un loģistikas attīstību, nodrošināt kvalitatīvu apkaimju sasniedzamību no un uz pilsētas centru un pietiekamu, kvalitatīvu ielu tīklu, kā arī pilnveidot transporta sistēmu un uzlabot satiksmes drošību.

Departaments 19.februārī izsludinājis atklātu konkursu par 9,1 kilometru garā Ziemeļu transporta koridora pirmā posma jeb tā sauktā Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādi līdz 2015.gada beigām. Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei piesaistīts Eiropas Savienības Eiropas transporta tīkla (TEN-T) līdzfinansējums 50% jeb 1,53 miljonu eiro apmērā. Kopējo tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo finansējumu noteiks izsludinātā atklātā konkursa gaitā. Iepirkuma procedūras dokumenti saņemami un piedāvājumi iesniedzami no šā gada 7.aprīļa plkst.10 Pilsētas attīstības departamentā, Amatu ielā 4.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks paredz, ka Brīvības ielas dubliera būvniecība varētu tikt pabeigta līdz 2018.gada trešajam ceturksnim.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors plānots kā paaugstinātas caurlaidības autoceļš, kas šķērsos Rīgas pilsētas vēsturisko centru austrumu-rietumu virzienā, atslogojot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaujot Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu un palielinot Latvijas austrumu-rietumu transporta koridora konkurētspēju, samazinot sastrēgumus, pārorientējot tranzīta plūsmas un uzlabojot vides kvalitāti Rīgā. Plānotais kopējā projekta autoceļa garums ir 30 km.

Saskaņā ar 2010.gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu Ziemeļu transporta koridors ir būtiskākais iztrūkstošais satiksmes infrastruktūras elements, kam ir svarīga loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā. Šādu apgalvojumu apstiprina arī Ziemeļu transporta koridora būvniecības ieceres īstenošanas gaitā veiktie aprēķini, kas apliecina, ka gadījumā, ja Ziemeļu transporta koridors netiek izbūvēts, 2031.gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būs par 34% augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12%.

Ziemeļu transporta koridora projekts sadalīts četros posmos, un būvniecības ieceres īstenošanas koncepcija sākotnēji paredzēja visu četru projekta posmu īstenošanu viena publiskās un privātās partnerības projekta gaitā, taču tā tika mainīta atbilstoši projekta tehniskajai gatavībai, kā arī valsts un pašvaldības ekonomiskajai situācijai.

Ziemeļu transporta koridora pirmais posms - Brīvības ielas dublieris - veido projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 Rīga-Sigulda pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei jeb Austrumu maģistrālei. Posma garums ir aptuveni 9,1 kilometrs. Pirmā posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās - pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometru garumā, bet otrā daļa ir esošais, pārbūvējamais, Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometru garumā.

Ziemeļu transporta koridora otrais posms sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas, Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts. Tālāk tas šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles centrālās ass. Otrais posms būs sarežģītākais un dārgākais jaunā transporta koridora posms - tas atradīsies vistuvāk pilsētas centram un skars lielu skaitu vērtīgu nekustamā īpašuma objektu. Vēl gan nav izlemts, vai Daugavas šķērsojumam tiks izvēlēts iegremdētais tunelis vai augstais estakāžu tilts.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posms sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga-Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora trešā posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4.posms šķērso Babītes novada un Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju.

Šobrīd saskaņā ar Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu ieviešanas konceptuālo īstenošanas modeli Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments turpina darbu, lai izstrādātu skiču projektu Daugavas Ziemeļu šķērsojuma iegremdētā tuneļa versijai, kā arī risina jautājumus par Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaisti Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādei.

Rīga, 5.marts, LETA.
Foto:Aerial Photography/Flickr