Zemes ierīcība, zemes dienests, ģeodēzija, ģeoloģija

Zemes ierīcība ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, atsevišķa nekustamā īpašuma vai zemesgabala teritorijas sakārtošana un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošana.

Zemes ierīcībai izstrādā projektu, lai:

  • pārkārtotu zemesgabalu robežas;
  • likvidētu starpgabalus vai apmainītu zemesgabalu;
  • sadalītu zemesgabalu (arī kopīpašumā esošo);
  • konsolidētu zemi;
  • nodrošinātu piekļūšanas iespēju zemesgabalam;
  • nodrošinātu pieeju publiski izmantojamām zemes platībām;
  • konkretizētu uz zemesgabalu attiecināmo teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.

Zemes ierīcības projekta izstrādes izmaksas un laiks atkarīgi no zemes īpašuma apgrūtinājumu un jaunizveidojamo zemes gabalu skaita, kā arī no institūciju saskaņojumiem. Lai pasūtītu zemes ierīcības projektu, nepieciešama zemesgrāmatu apliecība, pašvaldības lēmums par projekta izstrādi, lēmuma grafiskais pielikums, zemes robežu plāns, ierosinātāju rakstiska vienošanās vai tiesas nolēmums (ja tāds ir), kredītiestādes izsniegta atļauja veikt zemes ierīcības projekta izstrādi, ja īpašums ir apgrūtināts ar kredītsaistībām, pilnvarotām personām − notariāli apstiprināta pilnvara.

Zemes ierīcības projektu izstrādā persona, kurai ir derīga licence vai sertifikāts zemes ierīcības darbu veikšanai.

Zemes dienests

Zemes dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas savas kompetences ietvaros pārzina zemes kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaiti un pārraudzību, lai nodrošinātu tās sekmīgu izmantošanu un aizsardzību.

Zemes dienests nodrošina Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes darbību. Dienesta pienākumos ir arī veikt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu, piedalīties valsts politikas īstenošanā zemes reformas jomā un veikt būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu.

Ģeodēzija

Ģeodēzija ir zinātne, kas pēta planētas Zeme formu un izmērus, tās gravitācijas lauku, kā arī praktiski nodarbojas ar mērījumiem uz zemes virsmas tās attēlošanai plānu, karšu veidā un datu ieguvei dažādu uzdevumu risināšanai. Lai risinātu praktiskus un zinātniskus ģeodēzijas uzdevumus, veic ģeodēziskos, gravimetriskos un magnetometriskos mērījumus, kuru redukcijai vienotā koordinātu sistēmā tiek veidoti ģeodēziskie tīkli. Ģeodēziskos tīklus veido ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem, kas noteikti savstarpēju mērījumu rezultātā.

Augstākā ģeodēzijā − pēta un nosaka Zemes virsmas (ģeoīda) veidu, formu un lielumu, un Zemes cietās garozas kustību.

Zemākā ģeodēzija jeb topogrāfija (mērniecība) – nosaka fiziskās zemes virsmas, atsevišķu un tuvu novietotu punktu savstarpējo stāvokli.

Kartogrāfija – pēta un izstrādā zemes virsmas ievērojamu daļu nepārtraukta attēla veidošanas metodes un speciālus apvidus modeļus un kartes.

Inženierģeodēzija − ietver ģeodēzisko darbu metodes un procesus, ko realizē dažādu inženierbūvju izpētes darbos, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, zemes ierīcībā, mežierīcībā, mežizstrādē, videssaimniecībā un aizsardzībā, derīgo izrakteņu ieguvē u.c.

Ģeoloģija

Ģeoloģiskā informācija ir visa veida izziņas materiāls par zemes dzīļu uzbūvi, veidošanos, īpašībām, kvalitāti u.c. kartogrāfiskā, vizuālā, teksta un iežu veidā, kas var būt pasniegts kā digitālā (ciparu), tā arī papīra un akmens paraugu formā.

Ģeoloģiskā informācija ir nepieciešama, plānojot, projektējot un veicot jebkādus darbus, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu, jo, nepārdomātas rīcības rezultātā, nodarītais kaitējums var atstāt nevēlamu ietekmi uz vidi. Galvenie un Latvijas apstākļiem nozīmīgākie ģeoloģiskās informācijas izmantošanas virzieni ir saistīti ar ūdensapgādi un pazemes ūdens aizsardzību, derīgo izrakteņu atradņu izpēti un derīgo izrakteņu ieguvi tajās, dažāda veida būvniecību, kā arī izglītības un zinātnes nolūkos.

Praktiski vienmēr ģeoloģiskā informācija tiek pielietota kompleksi ar citām nozarēm, piemēram, bioloģiju, ekoloģiju u.c., tā veidojot vienotu un kvalitatīvi izvērtētu datu masīvu dažādu līmeņu teritoriju plānošanai.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs − nodrošina ziņas par Latvijas zemes dzīlēm un tajā notiekošajiem procesiem. Šī mērķa īstenošanai centrs noteiktā kārtībā apkopo ģeoloģisko informāciju un nodrošina tās izmantošanu konkrētiem mērķiem. Informācijas uzkrāšanu centrā nodrošina Valsts ģeoloģijas fonds, kas ir ievērojamākā ģeoloģisko datu glabātava Latvijā.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!