Gerkāna „Villa Guna” Jūrmalā

Jūrmalas priežu mežā baltvācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns un daudznozaru uzņēmuma „Vincents” dizainere Guna Eglīte piedāvā savu ideālā mājokļa risinājumu, kura lakoniskā estētika un detaļu smalkums raksturo abu autoru profesionālos ideālus un attieksmi pret telpu.
Adrese – Bulduru prospekts 145, Jūrmala. Pasūtītājs – Guna Eglīte. Projektēšanas birojs – GMP, „Vincents”, arhitekts Meinhards fon GERKĀNS, biroja vadītājs Leons Jakrins, interjera dizainere Guna Eglīte, projektētāji: arhitekti Marts ŠVĒDE, Elīna LIEPA, arh. tehn. Aigars Borneo, interjera detaļas Zane Lāce, ainavu arhitekte Ilva Erkmane, projekta vadītājs Ivo Ungurs, tehniskais menedžeris Bruno Bērziņš, konstrukcijas – „Avotiņš, Vincents un Partneri”. Ģenerāluzņēmējs – „Vincents”. Mēbeles, interjera aksesuāri – dizaina salons „Vincents INSPIRA”. Ēkas platība – 385 m2. Projekta realizācija – 2003.–2007. gads.
Gerkāna projektētā villa Jūrmalas mežainajā nomalē ir tapusi kā kubisks skulpturāls objekts, kas savā lakoniskajā detalizācijā reizē ir gan vienkāršs, gan daudzveidīgs, pateicoties atšķirīgi veidotajam plakņu uzirdinājumam, kurš konsekventi ieturēts vienotā stilistiskajā un proporciju sistēmā. Tajā jūtama radniecība ar funkcionālismu un Bauhausa tradīcijām, bet vienlaikus tā ir arī ļoti mūsdienīga ēka, kurā apvienots ērts plānojums, skaidra ģeometriskā kompozīcija pēc principa „forma seko funkcijai”, mūsdienīgas konstruktīvās un tehnoloģiskās iespējas, dabiski materiāli un laba tiesa mākslinieciskās izjūtas.
Kopš ēkas pabeigšanas 2007. gadā, nelielā villa jau izpelnījusies starptautisku atzinību (sk. LA #6(80)/2008) un apceļojusi gan daudzu starptautisku profesionālo, gan arī vairāk uz pasūtītāju orientētu žurnālu lappuses, uzsverot, ka šis objekts nav tikai elitārs „augstās arhitektūras” paraugs, kā to varētu gaidīt no pasaulē pazīstama arhitekta, bet arī vienkārši estētiski skaidrs un cilvēkam draudzīgs vides risinājums. Arī pats arhitekts Jūrmalas villu labprāt izceļ starp saviem objektiem kā vienu no veiksmīgākām realizācijām – gan tādēļ, ka precīzi ievērots un veiksmīgi attīstīts viņa projekts, gan arī tādēļ, ka darbu izpildes kvalitāte ir atbilstoša pat izslavētajiem vācu standartiem. Lielo objektu arhitektam Gerkānam nav daudz privātmāju, un pārsvarā viņš tās veidojis vai nu pats sev, vai arī sev labi pazīstamiem cilvēkiem. Baltās villas projekts faktiski izstrādāts ideālajam klientam – dizainerei, ar ko arhitektu vieno jau vairāku gadu veiksmīga sadarbība, turklāt abu radošie rokraksti allaž bijuši ļoti līdzīgi, kas arī kļuva par vienu no iemesliem sadarbības uzsākšanai.
Ēka atrodas priežu meža malā, vienā no nomaļākām Jūrmalas pilsētas vietām, novietota iegarena zemesgabala ielai tuvākajā daļā, līdzās jau iepriekš Gerkāna un „Vincenta” kopdarbībā veidotajai daudzdzīvokļu mājai „Bellevue” (Skaistie skati (LA #6(38)/2001), ar ko abas ēkas veido stilistiski vienotu apbūves ansambli. Iebraukšana zemesgabalā organizēta no sānu kabatas, nevis perpendikulāri no ielas. Priekšpagalmā izvērsta kompakta, bet daudzveidīga eksotisko augu kolekcija, kamēr pārējā teritorijas daļa uz ziemeļiem no ēkas atstāta praktiski neskarta, pilnībā saglabājot dabisko augu valsti. Pašas ēkas funkcionālais risinājums ir ļoti skaidrs plānā, taču nebūt ne tik vienkāršs vertikālajā izkārtojumā. U veida plāns nav precīzi simetrisks, drīzāk tā ir shēma, no kuras sākta kubisko apjomu spēle, centrā izveidojot dekoratīvu ārējo baseinu, kas savā miniatūrumā radniecīgs japāņu tradīcijām.
Ēkas austrumu spārns atvēlēts dzīvošanai un viesu uzņemšanai divu stāvu augstumā, bet rietumu spārnā virs ieejas līmeņa izvietotas guļamtelpas trīs stāvos, ko ar sabiedrisko daļu savieno centrālajā ātrijā izbūvētie pandusi. Uz ātriju paveras skats no visām dzīvojamajām telpām, pat no saimnieku vannasistabas. Sabiedriskajai zonai tai pašā austrumu spārnā pieslēdzas baseina telpa un garāža, savukārt ieejas līmenim rietumu spārnā – tehniskās telpas pagrabstāva līmenī.
Dzīvojamajā zonā visas telpas ir skaidri nodalītas un kompaktas, līdzās katrai guļamtelpai pieslēdzas savs sanitārais mezgls. Sabiedriskajā zonā robežas starp telpām un zonām tiek pilnībā nojauktas. Atvērtība, vizuāls plašums pie salīdzinoši nelielas katras atsevišķās zonas platības, ko pastiprina arī plaši stiklojumi, nojauc robežas un veido vienotu studijas tipa plānojumu visā ēkas vairāklīmeņu centrālajā un austrumu daļā. Centrālais ātrijs līgani pārplūst tam paralēli izvietotajā bibliotēkas telpā un tālāk esošajā, diviem stāviem caurejošajā viesistabā–dzīvojamajā istabā, bet zemāk var nojaust baseinu telpu. Visām telpām nodrošināta sava atsevišķa ārtelpa – balkons vai terase, turklāt to izvietojums nekad neatkārtojas ne plānā, ne konfigurācijā. Vienīgais izņēmums ir otrā stāva guļamistaba, kas pagaidām pārveidota par ģērbistabu. Labā laikā ir iespējams izmantot arī krāšņi apzaļumoto jumta terasi vai, tiecoties pēc ekstrēmākām sajūtām, pakāpties uz augšējo ārējo platformu, kas sniedzas līdz pat priežu galotnēm un garākiem ļaudīm ļauj saskatīt pat netālo jūru. Kustības ritms ēkas iekšienē izstrādāts, balstoties uz iemītnieku dzīves stilu – mierīgu mājokļa baudīšanu pašiem vai kopā ar viesiem. Galvenā pārvietošanās paredzēta pa lēzeniem pandusiem, lai ikvienam ļautu izbaudīt ēkas un tās apkārtnes dažādos rakursus. Abus viesistabas līmeņus papildus savieno šmaugas vienlaidu kāpnītes. Augstākajā līmenī izvietota arī virtuve un ēdamistaba. Tas ir gan diskutabls, gan intriģējošs risinājums: no vienas puses – turp ved visgarākais ceļš, savukārt, no otras puses – tā ir vizuāli pacelta garīgā līmenī, novietojot kulināro baudu tuvu estētiskajai un intelektuālajai. Un vēl – atrašanās augšējā stāvā maksimāli izslēdz iespēju, ka ēdienu aromāti varētu traucēt pārējās mājas daļas... Vienlaikus no virtuves, kas ir izvietota pie ziemeļu sienas, paveras skats arī uz dienvidiem un ielu.
Dzīvojamā daļa apgādāta ar savu, pilnīgi autonomu vertikālo komunikāciju sistēmu: atsevišķām kāpnēm, kas neuzkrītoši pieslēdzas bibliotēkas un saimnieku darba zonai, un ar stiklotu liftu, nodrošinot pilnīgu vides pieejamību un iespēju nokļūt visās telpās, tai skaitā arī cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām. Ēkas arhitektūrā izpaužas tas pats skaidrās vienkāršības un niansētas daudzveidības savijums, kas plānā. No atļautā 15% apbūves blīvuma tiek izmantoti tikai 9%, ļaujot dominēt vertikālajam aspektam. Apjomu kopējā risinājumā jūtama disimetrija – dzīvojamais rietumu apjoms ir augstāks, sabiedriskais austrumu apjoms – zemāks. Liela nozīme mājas risinājumā ir dabīgajai gaismai. Centrālā ātrija halle veidota ar lielu, vienmērīgi dalītu stiklojumu un plašu virsgaismu, viesistabas stiklojums veidots divu stāvu augstumā, un šo apjomu papildina arī liektas formas balkoni. Dzīvojamā spārnā logi ir tikai viena stāva augstumā, iestrādāti precīzi no grīdas līdz griestiem. Lielākā daļa logu ēkā veidoti kā stūra logi, tā praktiski visu telpu skatam noslēpjot no ārpuses, bet vienlaikus nodrošinot pilnīgu telpas izgaismojumu. Salīdzinoši noslēgtāk veidota ziemeļu fasāde, tajā plašs stiklojums atvēlēts tikai baseina telpai, kurā vizuālo komfortu sniedz ārpusē esošie apstādījumi, kā arī pilnībā stiklots ir šīs fasādes galvenais akcents – liekti veidots erkers visā ēkas augstumā. Konstruktīvi ēkas risinājums ir skaidrs un tektoniski vienkāršs: lentveida pamati, monolītā dzelzsbetona vertikālie un horizontālie nesošie elementi, tāpat arī pandusi. Sienas no ārpuses siltinātas, apmestas ar spoguļgludu dekoratīvo apmetumu un krāsotas. Ēkai izveidota autonoma gāzes apkure, bet apsildes konvektori izvietoti grīdas līmenī, tā izvairoties no radiatoriem pie sienām, kas neiederētos kopējā lakoniskajā risinājumā. Alumīnija logu rāmji izvēlēti Gerkāna arhitektūrai tradicionālajā pelēkajā krāsā. Būtiska arhitektoniskās detalizācijas nianse ir smalkie, cinkotie un pelēki krāsotie balkonu alumīnija reliņi un dūmakaini baltie aizkari visā telpas augstumā. Ēkas interjerā maksimāli saglabāti arhitekta sniegtie pamatelementi – baltās sienu plaknes un plašie stiklojumi. Vienīgi sanitārajos mezglos parādās melnais Ķīnas granīts, bet baseina telpas apdarei izmantots Vičencas smilšakmens. Grīdas un pandusi visā ēkā ieklāti, izmantojot Indonēzijas tīkkoka parketu. Dažkārt kā telpiskie norobežojumi starp dažādu funkciju zonām izmantotas stiklotas plaknes. Arī telpu mēbelējumā pārsvarā izmantoti gaišie toņi: dzīvojamajā istabā dominē baltais, guļamistabās – baltais un krēmkrāsa. Vietumis parādās dabīgā koka mēbeles: ēdamgalds, darbagalds viesu guļamistabā, iebūvētie skapji un sienas paneļi, tāpat arī bibliotēkas rakstāmgalds, savukārt pie sienas konsolētā bulthaup virtuves iekārta izvēlēta tumši pelēkā krāsā, bet baseina virsmas klāj stikla mozaīkas flīzes. Visas mēbeles nāk no itāļu ražotāju jaunākām kolekcijām, ko „Vincents” piedāvā savā salonā, arī apgaismes ķermeņi izvēlēti no dažādu itāļu dizaineru piedāvājuma. Gerkāns, apmeklējot māju pēc tās pabeigšanas, atzina, ka ēka ir izdevusies kā aizraujošs piedzīvojums – pateicoties plašajiem stiklojumiem, atvērtībai, telpu vizuālam saplūdinājumam, ikviens mirklis paver pilnīgi citu skatu un rakursu, nodrošinot vizuālu baudījumu. Bet mājas saimniekiem tā vienkārši sagādā baudu pirms un pēc kārtējās darba dienas... Anita Antenišķe, Mg. arch. "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 1. BURTNĪCA
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • skaisti bet 29.04.2009 11:56
    skaisti, tikai maziem bērniem gan šī māja laikam nav draudzīga - tās kāpnes... 
  • a 22.05.2009 18:28
    nu psc
  • Gita 26.05.2009 02:22
    Skaista un auksta māja, nekas neliecina par īpašnieku mīlestību. Vai tā domāta tikai biznesa saietiem? Ha!
  • Vija 08.06.2009 12:35
    Nemīlīga un auksta māja! Bīstama bērniem un veciem cilvēkiem! Tāds ekstrēms, par ko nav jājūsmo...Vispār atgādina kādu ārstniecisko iestādi, piem., Sauriešu tbc slimnīcas vestibilus.
  • baltvācietis 11.08.2009 23:20
    Nu kas tā par latviešu bezkulturālību jeb zemu izglītības līmeni, ja raksta tik familiāri kā tuvu personiskā sarakstē, un arī tur cienoši cilvēki tā nedara. Ne par raksta saturu ir runa, bet par formu, kādā pat arhitektūras maģistre atļaujas minēt fon Gerkāna kga uzvārdu. Tad cien. Anita Antenišķes kdze, muižnieka uzvārdu nepieļaujami ir rakstīt tā, kā tas izdarīts-vienkārši un prasti-Gerkāns. Pamēģiniet tādu  lētu prastumu atļauties Lielbritānijā un kādu seru nosaukt tikai uzvārdā- Jūs maksāsit lielu kompensāciju par muižnieka goda aizskaršanu. Vienkārši laiks būtu zināt un zinātņu maģistram jo sevišķi, kā un kas ievērojams muižnieku dzimtas rakstībā. Visu to labāko vēlot- arī  no muižnieku dzimtas.
  • Jānis 14.09.2009 12:03
    Baltvācietim varu teikt vienu nav ko cepties. Savus titulus vari iebāzt sev vienā vietā. Es domāju, ka ar savu intelektu tu saprati ko es domāju. Visi piedzimstam vienlīdzīgi un tā ir uzpūtības pazīme ...
  • Antons 02.10.2009 14:11
    Ja, nav nekas mīlīgāks par pareizi celtu guļbūvi no koka. Tur kur saule, vējš, jūra un priedes, labāk iederētos kaut kas no koka. Betons lai paliek lielpilsētām.
  • a005 06.10.2009 16:57

    ...Anton, ja Tev būtu guļbūve, Tu runātu savādāk....pieredzes un prakses trūkums.

    Šī celtne arī ir ar 40% materiālu un siltumefektivitātes lietderību.

  • Antons 07.10.2009 18:11

     To: a005

    Es ceļu (pats savām rokām) guļbūvi Latgalē pie ezera. Ir gatavs jau skelets. Starp baļķiem ir likta sfagnu sūna, nevis akmens vate. Varu atsūtīt bildi. Viss būs no koka- grīdas, sienas, griesti (dažāda koka, piem., no bērza, melnalkšņa, liepas, priedes un egles). No ārpuses baļķus apstrādāju ar dabīgo lineļļu no linu fabrikas. Starpstāvu izolācijā izmantošu linu pārstrādes produktu spaļus. Iekšpusi apstrādāšu ar kaņepju eļļu (labāka siltumefektivitāte kā citām eļļām). Malkas apkure, plīts un kamīns. Logi dabīgā koka, paketnieki.

    Vai tad kokam nav vislabākā siltumefektivitāte???

  • džels 14.10.2009 12:42

    Mjā... kaut kas traks, tik aukstā mājā es negribētu savus bērnus audzināt un sieviņu mīlēt.

    Neko neseksīgāku neesmu redzējis - tiešām kā slimnīcā. Un tās trepes... Māja snobam, vientuļam un lecīgam vecpuisim vai gejam ar gadījuma sakariem.

  • JML 20.10.2009 17:04
    Jau 2 gadus šo būdu nevar pārdot. Laikam Villa Marta iedvesmots, uzskrūvējis trekno gadu cenu. Vēl ziema, nekurināšana, un māju varēs nojaukt.
  • Papa 21.10.2009 17:09
    Nu vellos: priežu mežā dzelzsbetona tipa būvi.... Interesanta gaume :(