"Swedbank": Starp Baltijas valstu galvaspilsētām mājokļu pieejamība uzlabojas tikai Rīgā

Foto: Pilseta24.lv
 
Šā gada trešajā ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, liecina jaunākais "Swedbank" mājokļu pieejamības indekss (MPI).
 
Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu Rīgā. Tallinā pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.
 
Šā gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies, informē "Swedbank". Mājokļu pieejamības indekss sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2,3 punktiem vairāk nekā trešajā ceturksnī pērn.
 
Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto algām Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
 
Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.
 
“Mājokļu pieejamība trešajā ceturksnī turpina uzlaboties, kas atspoguļojas arī nelielā aktivitātes un cenu pieaugumā. Kopumā mājokļu tirgus vērtējams kā stabils. Ekonomiskās cenu klases segmentā, kas veido lielāko daļu mājokļu tirgus darījumus, var teikt, ka piedāvājums ir līdzsvarā ar pieprasījumu. Taču arī attīstījusies tendence dzīvokļus rezervēt, pirms to būvniecība ir pabeigta, kas varētu liecināt, ka reizē labas kvalitātes un atbilstošas cenas dzīvokļu trūkst. Pieprasījumam ir potenciāls augt - iedzīvotāju ienākumi aug, turpina augt arī uzkrājumi, un kredītu procentu likmes saglabājas zemā līmenī. Bet, kamēr noskaņojums par ekonomiku kopumā būs ļodzīgs, cilvēki paliks piesardzīgi," norāda "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava.
 
Tallinā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss samazinājies par 0,8 punktiem, sasniedzot vērtību 145,9. Samazinājumu ietekmēja neliels četru bāzes punktu kāpums mājokļu kredītu procentu likmēs. Vidējās dzīvokļu cenas auga roku rokā ar vidējo neto algu - abi rādītāji palielinājušies par 7,8% gada griezumā.
 
Viļņā trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss kritis par 6,4 punktiem, sasniedzot vērtību 124,3. Samazinājumu galvenokārt noteica gada vidējās dzīvokļa cenas kvadrātmetrā pieaugums par 12,8%. Vidējās neto algas izaugsme sasniedza 7,8%, kamēr kredītu procentu likmes pieauga par četriem bāzes punktiem.
 
Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gada laikā samazinājies par 0,1 mēnesi, sasniedzot 25 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto "nolikto atslēgu principu") pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri.
 
Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks - tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā palicis nemainīgs (29,7 mēneši), kamēr Viļņā tas pieaudzis par 1,7 mēnešiem (38,1 mēnesis).
 
LETA
 
2016.gada 20.decembrī
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!