Vienots sporta apbūves kvartāls Ventspilī
Sporta nams "Centrs"
"Centrā" sporta nodarbības notiek Ventspils 1. ģimnāzijas un Centra pamatskolas skolēniem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un jaunsargiem. Sporta nams pieejams arī citiem Ventspils iedzīvotājiem. Vita Balode, Projekta autore, SIA "Arho": "Faktiski sporta nams ir piebūve pirmajai Ventspils 1. ģimnāzijai, vienlaicīgi tā ir arī Aizsardzības ministrijas sporta zāle. Projektēšanas gaitā pasūtītāja nostādne daudzkārt mainījās – sākotnēji sporta zāle bija iecerēta lielāka: ar diviem basketbola laukumiem. Darba gaitā, kā parasti, uzdevums tika precizēts, un halle samazinājās divkārši. Tika nolemts, ka Ventspilij jau pietiek basketbola telpu, un uzsvars vairāk tika likts uz citām programmā iekļautajām lietām –pirmkārt, šautuvi, kuras apjoms gan arī samazinājās (no sākotnējiem 12 celiņiem uz 8), arī svarcelšanas zāli un alpīnistu sienu. Tās ir lietas, kas atšķir šo sporta centru no citiem. Tas nolasāms arī mājas veidolā, jo alpīnistu siena novietota pie zāles galvenās ieejas un faktiski kā fasādes neatņemama sastāvdaļa veido ēkas vizītkarti. Ieejas mezgls ir veidots tā, lai alpīnistu siena atrastos zem jumta, bet sarkanās kolonnas balstītu ārējo pārkari. Sākotnēji bija doma sienu izvietot slēgtā telpā, pēc tam tika nolemts, ka tā tomēr paliks atklātā ārtelpā, un viss ieejas mezgls veidots, lai šī siena eksponētos. Sporta centra ēka atrodas nedaudz dīvainā pilsētbūvnieciskā situācijā – iela veido leņķi ar apbūvi. Sākot projektēšanu, bija divas būvlaides, no kurām varējām izvēlēties: viena paralēli skolai, otra paralēli ielai. Izvēlējos abas. Ārējās kolonnu rindas un jumta pārkare iet paralēli ielai, bet tas viss kopumā it kā saglabā ielas fronti, kamēr visa mājas ģeometrija pakļauta skolas novietojumam. Ventspilī tikko bija gada objektu pasākums, kur tika atzīmēta arī līdzās esošās 6. vidusskolas fasāžu renovācija, kas pieskaņota šai 1. ģimnāzijas piebūvei – sporta namam "Centrs". Mans uzdevums laikam šajā procesā bija pats vieglākais, jo es projektēju pirmā, un tikai pēc tam gan renovējamā skolas fasāde, gan arī jaunā akvaparka ēka krāsu risinājumos daļēji pieskaņojās klāt tam, kas bija ielikts manā projektā. Līdz ar to veidojas arī kopīgs teritorijas labiekārtojums."
Vita Balode: "Ventspilī esam projektējuši daudz, un vēl nevienam objektam nav bijusi normāla grunts. Praktiski visos Ventspils projektos mums ir bijuši pāļu pamati, un tādi bija nepieciešami arī šeit. Izmantojām urbtos pāļus, ņemot vērā, ka apkārt atrodas diezgan intensīva apbūve. Projektējot bija nopietni jāpadomā arī par abu ēku tehnoloģiskajiem saslēgumiem – sporta nama ēka bija jāprojektē vienlaikus gan kā atsevišķi funkcionējošs sporta centrs, gan arī kā skolas sporta zāle un sporta centra kafejnīca – skolas ēdamzāle. Kafejnīca veidota ar stikloto fasādi pret alpīnistu sienu, lai arī no tās varētu vērot darbību priekšlaukumā." Vladimirs Budigins, Projekta vadītājs, SIA "Pilsbūve" Tehniskais direktors: "Šajā objektā bija ļoti nopietni jāpārdomā darbu plānošana. Pēc līguma darbi bija jāuzsāk janvārī, bet savas noslogotības dēļ varējām sākt strādāt tikai februārī. Tomēr varam būt gandarīti, ka pratām optimāli organizēt resursus un materiālu piegādes, kas tobrīd nebija nemaz tik vienkārši (dažkārt trūka cementa un citu materiālu), un ar visu to spējām pabeigt objektu pat pusotru mēnesi pirms termiņa. Turklāt mums izdevās iekļauties budžetā, lai arī darbu gaitā bija dažādas izmaiņas – kaut ko vajadzēja labāk izdarīt, vietām bija jāpamaina risinājumi. Grafiks tika veidots katru mēnesi, lai izpildītu visas termiņa prasības un piegādes būtu nepārtrauktas un secīgas, lai apakšuzņēmēju darbība būtu saskaņota ne tikai uz papīra, bet arī praksē. Darījām visu, lai nepieviltu pasūtītāju, kaut gan tas bija laiks, kad daudzi celtnieki jutās kā karaļi un varēja mierīgi pateikt pasūtītājam pagaidīt ar termiņiem. Taču viss notiek pa spirāli, lietas atgriežas savās īstajās vietās, tāpēc ir svarīgi jebkuros laikos saglabāt korektas attiecības. No būvdarbiem kā īpaša minama 13 m augstā monolītā betona kolonnu izbūve – šis augstums pat pieredzējušiem betonētājiem lika būt piesardzīgiem. Arī firma "Doka", kas mums piegādāja veidņus, ar šāda augstuma betona kolonnām vēl nebija saskārusies. Radās pat organizatoriski sarežģījumi, jo bija jau nolīgts apakšuzņēmējs, kam pirmdienā bija jāsāk darbus, bet jau nākamajā dienā viņi no tiem atteicās. Beigās kolonnu betonēšanai nolīgām dažus betonētājus un paši strādājām līdzi. Kolonnas tika uzbetonētas, un mums pašiem tagad ir gandarījums un pārliecība, ka spējam to paveikt. Ļoti rūpīgu pieeju prasīja arī flīzētā terase virs kafejnīcas – šādas flīzētas virsmas celtniekiem parasti nepatīk, vienmēr pastāv risks, ka kaut kas var neizdoties. Bija jābūt drošiem, ka viss būs kārtībā un smalki pēc tehnoloģijas jāiestrādā hidroizolācija. Veiksmīgi izmantojām "Mapei" hidroizolācijas materiālus, ļoti daudz ar konsultācijām palīdzēja piegādātāji."
Vilnis Balodis, Projekta būvuzraugs, PI "Komunālā pārvalde": "Šautuve bija viena no sarežģītākām projekta sadaļām. Šai ziņā pieredzes nebija nevienam, un nācās rūpīgi studēt visus Ministru kabineta noteikumus, kas uz šo sadaļu attiecas. Kamēr visu dabūjām gatavu, veidojās diezgan lielas papildu izmaksas – tas bija saistīts arī ar to, ka projektētāji ēkas dienvidu galā bija uzprojektējuši sienas no gāzbetona, lai gan tur varēja uzreiz veidot monolītu sienu. Līdz ar to vajadzēja sienās iestrādāt papildu metāla vairogus. Protams, šautuve ir nodrošināta ar ložu ķērājiem, tomēr, ja kāda lode trāpītu gāzbetona blokiem, tā var arī iziet sienai cauri. Atsevišķas problēmas šautuves telpā bija arī ar ventilācijas gaisa vadiem – bija papildus jādomā par to aizsardzību, jo gaisa vadi iet perpendikulāri ložu trasēm." Vita Balode: "Tas, ka sporta centrs izskatās labi un cilvēkiem patīk, daudzējādā ziņā ir būvnieku nopelns. Viņi strādāja pēc labākās sirdsapziņas – tā, lai pašiem patīk. Un rezultāts to apliecina. Visu cieņu "Pilsbūvei" – nevienu brīdi nebija attieksmes "jūs kaut ko esat uzzīmējuši". Viss bija kopdarbs. Protams, ne vienmēr, zīmējot mezglus, visu var izdomāt līdz galam, un ne vienmēr pats labākais risinājums rodas uz papīra, daudzas lietas labāk redzamas tieši būves procesā, un, pateicoties celtniekiem, ir sanācis labi."
Peldbaseina ēkas rekonstrukcija sastāv no divām lielākām pozīcijām – tiek veikta vecās esošās baseina ēkas rekonstrukcija, kā arī uzcelta jauna piebūve, kurā izvietots slēgtā tipa akvaparks, tādējādi veidojot kopēju ūdens sporta un izklaides kompleksu. Vecais peldbaseins saglabā savu funkciju kā sporta baseins, savukārt visa atrakciju zona tiek izvietota kompleksa jaunajā daļā. Jaunbūves daļā ietilpst 1,3 m dziļš baseins, kurā darbosies pretstraumes iekārta, ūdenskritums, zemūdens masāžas strūklas, kā arī viļņu iekārta. Ierīkotas arī divas 6 m augstas slīdrenes un Latvijā jauna ūdens atrakcija "upe", kas daļēji līdzinās bobsleja trasei. Turpat, līdzās baseinam ierīkots liedags ar mākslīgo sauli, kā arī pirts komplekss ar vairāku veidu pirtīm un auksto baseinu. Esošajā baseina ēkas korpusā veikta daļēja telpu paplašināšana, kosmētiskais remonts, tiek ierīkota trenažieru un peldēšanas trenažieru zāle, kā arī papildus tiek izbūvētas ģērbtuves, dušu telpas, sanitārie mezgli. Andris Kokins, Projekta autors, SIA "Aka birojs": "Līdzās Ventspils 6. vidusskolai jau ilgu laiku atrodas šis 25 m peldbaseins, kas pilsētā ir ļoti iecienīts, ir arī neliels bērnu peldbaseiniņš. Taču vajadzēja palielināt kapacitāti, tāpēc arī tika pieņemts lēmums piebūvēt klāt ūdens atrakciju un izklaides parku – pirmkārt, lai palielinātu ūdens spoguļu laukumu un cilvēkiem būtu kur atpūsties, otrkārt –tā ir arī komerciāla lieta, jo izklaides zona tomēr nesīs savus ienākumus, kas kompensēs arī to izdevumu daļu, kas nepieciešama sporta peldbaseinam. Projekts mums tika pasūtīts pirms diviem gadiem, bet pirmās skices bijām uztaisījuši jau ievērojami senāk. Projekta galvenais uzdevums bija rekonstruēt veco baseina ēku un piebūvēt klāt šo jauno daļu, turklāt tā bija maksimāli kompakti jāievieto ārkārtīgi mazā zemes gabaliņā. Vecajam baseinam sociālisma periodā jau veikta viena tehnoloģiskā rekonstrukcija, tomēr bija lietas, ko vajadzēja papildināt, tāpēc jaunajai daļai paredzētās tehnoloģijas, piemēram, ūdens filtrēšanas iekārtas, tagad tiks izmantotas arī vecajai. Jaunajā piebūvē ierīkots nopietns atrakciju parks, kas šobrīd Latvijā noteikti ir otrs lielākais aiz "Līvu akvaparka", taču, laikam ejot, klāt nākušas jaunas ūdens attīrīšanas un izklaides tehnoloģijas, tāpēc tas ir pat modernāks. Piemēram, viļņu baseina kopējais tilpums ir 250 m3 ūdens, un to uzstāda tā pati firma, kas "Līvu akvaparkā", tomēr, kaut arī paša baseina izmēri ir mazāki nekā "Līvu akvaparkā", vizuālais un praktiskais efekts ir ievērojami lielāks. Tīrā jaunbūves platība ir aptuveni 1,5 000 m2, bet kopā ar palīgtelpām un tehniskajām telpām platība pārsniedz 2,5 000 m2. Kopējais projekta apjoms, ieskaitot veco daļu, pārsniedz 5000 m2, jo esošajā ēkā tika piebūvētas papildu telpas, kur izvietojas aerobikas zāle, tāpat ir rekonstruēta trenažieru zāle, garderobes sportistiem un apmeklētājiem, pilnībā pārbūvēts ieejas mezgls un vestibils, kā arī ierīkota jauna kafejnīca. Komplekss ieguvis mūsdienīgu, modernu seju, un, manuprāt, Ventspils un apkaimes iedzīvotāji ar to daudz iegūs. Tā kā līdzās tai pašā teritorijā tiešā tuvumā uzbūvēts sporta nams "Centrs", jau projektēšanas gaitā mēs raudzījāmies, lai projektiem būtu kaut kāda vizuāla saikne. Līdz ar jaunbūvēm renovēta arī 6. vidusskolas fasāde, tādējādi kopumā Ventspilī ir izveidots jauns liels rajons ar labu modernu arhitektūru." Tehnoloģiski komplicēta būve Līdzīgi sporta namam, arī peldbaseina ēkas piebūve celta uz urbtajiem pāļiem 40 cm diametrā, kas iestrādāti līdz 9 m dziļumam, un tam visam pāri pilnā apbūves laukuma platībā izbūvēta 30 cm monolītā plātne. Plātne tika betonēta vienā piegājienā, izlietojot apmēram 360 m3 betona. Andris Kokins: "Tā kā Ventspilī ir ļoti sliktas gruntis, monolītā plātne ir viens no optimālajiem variantiem, ka šeit tīri labi "strādā". Taču viss ir atkarīgs no svara. Kad tika noņemta zemes virskārta, apakšā veidojās pilnīga putra – ar tehniku iebraukt būvlaukumā nebija iespējams, tāpēc sākotnēji tika veidotas pagaidu plāksnes no kokmateriāliem. Tas bija ārkārtīgi sarežģīti. Pamatu daļa ļoti sadārdzināja objektu, jo negaidījām, ka grunts būs tik slikta. Turklāt būvdarbi sākās rudenī, daudz lija, un viss sasummējās kopā. Bet celtnieki godam tika ar to galā, un laika grafiks tika izpildīts precīzi. Kopumā celtniecībā nekādas radikālas novitātes lietotas netika, tā galvenokārt bija monolītā būvniecība. Baseini, vannas un visas konstrukcijas bija ar individuālu ģeometriju, nekas te nebija tipveida, tāpēc citu variantu, izņemot monolīto veidošanu, nebija un, manuprāt, izpildījums ir labs un interesants. Bijām spiesti daļēji demontēt vienu nesošo keramzīta paneļu sienu un tās vietā starp abiem baseiniem (veco un jauno) iebūvēt stiklotu sienu ar mērķi atdalīt telpas pēc nozīmes un pēc funkcijas. Jo tiem, kas trenējas sporta baseinā, ir liegta ieeja atrakciju zonā un otrādi, to varēs darīt tikai par papildu samaksu. Tāpat stikla sienai ir arī skaņas barjeras funkcija: izklaides zona būs skaļāka, tur skanēs mūzika, bet otrā pusē trenēsies sportisti, kam tas var traucēt. Tajā pašā laikā mums likās ārkārtīgi svarīga šī vizuālā saikne, kas radītu sajūtu, ka ir liela platība un daudz ūdens." Ojārs Stūris, Projekta vadītājs, SIA "Pilsbūve": "Jaunā daļa sākas aiz vecās baseina ēkas kādreizējās ārsienas, taču abas zonas – vecā un jaunā – nav strikti nodalītas. Ģērbtuves, kafejnīcas daļa, informācijas bloks un pārējās telpas daļēji iekļaujas gan jaunajā, gan vecajā ēkā. Vecā baseina tehnoloģijas tika pārvietotas uz jaunbūvējamās daļas pagrabtelpu, kur tagad izvietota visa kompleksa tehniskā telpa ar visām iekārtām un aprīkojumu. Būvniecības apjoms objektā ir diezgan liels un sarežģīts, ir dažādas līmeņu atzīmes ģērbtuvēm, atrakciju zonai, pagraba daļai. Jārespektē dažādi vecās ēkas konstrukciju elementi, kas brīžiem sarežģī inženiertīklu izbūvi." Ēkas nesošo konstrukciju veido monolītā betona kolonnas, jumta nesošā konstrukcija ir metāla kopnes ar nesošo profilu un siltinājumu. Par unikālu risinājumu uzskatāmi speciāli akustiskie griesti atrakciju parka zonā: skaņu slāpē mīksta materiāla plāksnes, kas vertikāli piekārtas pie griestiem, tādējādi vienlaikus radot arī vizuālu efektu un funkcionējot par telpas griestu dekoru. Baltijā šāds skaņas slāpēšanas risinājums izmantots pirmoreiz. Grīdas atrakciju zonā ir pārklātas ar epoksīda segumu. Grīdas plakne veidota tradicionāli ar putu polistirola siltinājumu un betonētu nesošo grīdas konstrukciju, uz kuras tiek veidots epoksīda segums: speciāla grunts, ko pārklāj ar laku, tālāk virsū uzkaisa smiltis un uzklāj vēl viena lakas kārtu. Šāds graudains grīdas segums neslīd un ir pilnīgi ūdensdrošs. Tas veidots divās krāsās, kas nedaudz sarežģīja tā iestrādi. Latvijā unikāls ir arī jaunās piebūves fasādes krāsojums rūsas jeb kuģa vraka tonī, kas panākts ar "Caparol" materiāliem. Ojārs Stūris: "Pasūtītāja rezerve šajā objektā bija 80 000 latu. Daudz izdevās ieekonomēt, tomēr būtu vajadzējis stipri vairāk līdzekļu. Projekta būvdarbu izmaksas ir 4 119 000 latu, un šo summu arī esam piedzinuši un tajā iekļāvušies. Kopā izslēdzām darbus par aptuveni 450 000 latu, galvenokārt tie bija dažādi alternatīvi risinājumi, piemēram, jumta daļā iepriekš paredzētie alumīnija logi, bet pārgājām uz PVC, tādējādi guvām kaut kādu ekonomiju, līdz ar to varējām līdzekļus ieguldīt citur, teiksim, kādā daļā izbūvēt ugunsdzēsības signalizāciju. Tāpat bija lietas, kas darba uzdevumā nebija ieplānotas – piemēram, dekoratīvais remonts atsevišķās vietās esošajā baseina ēkā. Saprotams, ka to varēja arī nedarīt, taču nevar atstāt blakus jaunuzbūvētajai daļai nolupušas sienas. Kosmētika ir jāpielīdzina." {ABC_GALLERY ID=galerija_ventspils_sporta_kvartals} Vilnis Balodis: "Vienmēr pasūtītājiem atgādinu: ja ir rekonstrukcija vai kāda pārbūve, nevajag būt skopiem. Ir jābūt pasūtītāja rezervei 10% apmērā kā neparedzētajiem līdzekļiem, ko var tērēt tikai tādos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams. Labāk, lai nauda paliek pāri, nevis pietrūkst, kā tas novērojams daudzos renovācijas objektos, kur šādu līdzekļu apjoms ir tikai 2–3%, kā dēļ vēlāk jākož pirkstos. Man laimējies sadarboties ar labu ģenerāluzņēmēju un pieredzējušiem speciālistiem, kas labi izpilda visu, ko es prasu. Sadarbojamies ne pirmo reizi, mums ir jau četru piecu gadu kopēja sadarbība, būvnieki zina manas prasības, un es zinu viņu iespējas. Būvdarbu kvalitāte ir laba. Šis objekts ir tehnoloģiski sarežģīta būve. Esmu strādājis arī ES līdzfinansētajos ūdenssaimniecības projektos, ir vairāku gadu pieredze šajā jomā. Tas ir sarežģīts savu īpatnību dēļ: ūdens atrakcijas, baseini, upes un visas šīs ūdenssaimniecības tehnoloģijas, kas atrodas apakšā. Arhitektūras un konstrukciju projekts ir normāls, taču, kā jau pie mums Latvijā pieņemts, nav projekta galvenā inženiera. Katra sadaļa ir projektēta atsevišķi, bet, kad sākam likt kopā, ir galvassāpes man, projekta vadītājiem un visiem citiem. Diemžēl Latvijā daudzos objektos tā ir ierasta lieta, un beigās iznāk, ka darbu vadītājs, projekta vadītājs un būvuzraugs kopīgiem spēkiem objektu uzbūvē un pēc tam legalizē projektu." Andris Kausenieks, Ventspils PI "Komunālā pārvalde" direktors: "Šobrīd lielākoties visi darbi ir pabeigti. Objekta ekspluatācijā nodošanas termiņš atlikts līdz martam, jo vēl jāpabeidz atsevišķas tehnoloģiskas lietas un jāsakārto finansējums. Būvniecības laikā lielākās grūtības saistījās ar grunti. Ventspilī ar grunti ir divas galējības: vai nu tās ir smiltis, vai māls, piedevām vēl šai vietā bija plūstošais māls, kas ļoti sarežģīja būvdarbus pašā sākumposmā. Otra lieta, kas apgrūtināja projektu, bija daudzās jaunās tehnoloģijas, ar kādām līdz šim bijis maz pieredzes. Tie ir ūdens sūkņi, attīrīšanas iekārtas, viļņu baseins u.c. Īpaši būtiska šāda tipa ēkās ir sabalansēta apkures un ventilācijas sistēma, arī gaisa mitrināšanas iespējas. To visu vada dators, un tā ir dārga un komplicēta sistēma. Objekts kopumā ir ļoti kompakts, bija rūpīgi jāpadomā, kā visu satilpināt salīdzinoši šaurā vietā – lai komplekss būtu reizē gan funkcionāls, gan ērts. Būvnieki ir ļoti labi, tāpat mums bija arī labs un profesionāls projektētājs. Darbu kvalitāte ir ļoti laba. Ar paveikto esam apmierināti." Fakti par būvniecību Objekta nosaukums: Sporta nams "Centrs". Atrašanās vieta: Ventspils, Brīvības iela 14. Pasūtītājs: SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils". Projekta vadība un būvuzraudzība: PI "Komunālā pārvalde". Būvuzraugs: Vilnis Balodis. Projektētājs: SIA "Arho", projekta galvenā arhitekte Vita Balode. Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Pilsbūve". Projekta vadītājs (galvenā būvuzņēmēja pārstāvis): Vladimirs Budigins. Galvenie darbuzņēmēji un piegādātāji: SIA "Tilts" – testpāļi, pāļu pamati; SIA "Latus Sardze" – ārējie elektroapgādes tīkli, telekomunikāciju kabeļu kanalizācija, iekšējie elektromontāžas darbi; SIA "RK Metāls" – metāla konstrukciju piegāde un montāža; SIA "Dalagro" – siltummezgls; SIA "LAMD Seviss" – labiekārtošanas darbi; SIA "Pulss-Elkaro" – vēdināšana un kondicionēšana; AS "Libanons" – jumta seguma ierīkošana; SIA "Di Mont" – iekaramie alumīnija dēlīšu griesti; SIA "Kanstet" – sporta seguma ierīkošana; SIA "AMBE" – apdare ar "Regupol" plātnēm; SIA "Portas" – margas, pakāpieni, žalūzijas’; SIA "Dzelzsbetons MB" – dzelzsbetona konstrukciju izgatavošana un piegāde; SIA "Corus Building System" – cinkotie profili ar pārklājumu; SIA "Latfortas" – durvis, metāla durvis; SIA "PH ALMA" – koka durvis un apmales; SIA "Aile Grupa" – alumīnija profila konstrukciju izgatavošana un montāža; SIA "RUP" – betona pakāpieni un plātnes; SIA "3L" – cinkotā tērauda detaļas, SIA "Murus" – kāpšanas sienas izgatavošana un uzstādīšana; SIA "Sporta halle" – sporta aprīkojums; SIA "Normunds un partneri" – metāla lokšņu, režģu un ložu ķērāju izgatavošana un uzstādīšana; SIA "Zommers" – šautuves iekārtu piegāde un montāža; SIA "Alistron" – mozaīku betona pakāpieni; SIA "Sporta sistēmas" – trenažieru zāles aprīkojums; SIA "Svaru pasaule" – svaru piegāde; SIA "Velve M.S. Tehnoloģijas" – hidroizolācijas materiālu piegāde un konsultācijas. Būvdarbu izmaksas: 3,3 miljoni latu. Būvdarbu sākums: 2007. gada sākums. Būvdarbu beigas: 2008. gada maijs. Objekta nosaukums: Peldbaseina ēkas rekonstrukcija. Atrašanās vieta: Ventspils, Lauku iela 5. Pasūtītājs: SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils". Projekta vadība un būvuzraudzība: PI "Komunālā pārvalde". Būvuzraugs: Vilnis Balodis. Projektētājs: SIA "AKA birojs", projekta galvenais arhitekts Andris Kokins. Būvkonstruktors: Andrejs Kostins. Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Pilsbūve". Projekta vadītājs (galvenā būvuzņēmēja pārstāvis): Ojārs Stūris. Galvenie darbuzņēmēji un piegādātāji: SIA "Ofips" – skrūvpāļi; SIA "BIG Grupa" – pamatu plātne (sadarbībā ar SIA "Pilsbūve"); SIA "Latinwest" – tehnoloģiju piegāde un montāža; SIA "Volts 1" – elektrotīkls un vājstrāvas tīkli; SIA "LAMD Serviss" – labiekārtošanas darbi; SIA "KVA Sistēmas" – vēdināšana; SIA "Primeks" – grīdas konstruktīvā daļa un epoksīda segums; SIA "J Projekts" – linolejs; SIA "Portas" – margas; SIA "Ritols" – atrakcijas "upe" konfigurācija, baseina hidroizolācija; SIA "FIX" – apmeklētāju vadības sistēma; SIA "Skalbūve" – BMS sistēma, automātika; SIA "Aile Grupa" – stiklotā fasāde; SIA "RK Metāls" – metāla konstrukcijas; AS "Libanons" – jumta seguma ierīkošana. Būvdarbu izmaksas: 4,2 miljoni latu. Būvdarbu sākums: 2007. gada rudens. Būvdarbu beigas: 2009. gada marts. Autors: Uldis Andersons Foto: Oskars Jūra Latvijas Būvniecība 1. burtnīca
