abc.lv skaitļos

Lietotāji online288
Aktīvie uzņēmumi25212
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Smilšu šīfera jumti : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Smilšu šīfera jumti

28.03.2008 00:00
Smilšu šīfera jumti
Materiālus, kas sastāv no polimēru sveķiem un dažādas konsistences minerālu pildvielām - polimērbetonu dēvē dažādi: gan par "polimērkeramiku", gan par "akmens masu", gan "mākslīgo granītu", gan "Sintegran" u.tml. Atšķirībā no tradicionālās keramikas, betona un līdzīgiem materiāliem, polimērbetonā nav mikroporu, tādēļ tas praktiski neuzsūc ūdeni (mazāk kā 0,1%). Spiedes stiprība sasniedz 800—1000 kg/cm2, stiepei, liecei, nodilumam un sasalšanas izraisītai virsmas erozijai (Latvijas nepastāvīgajā klimatā ļoti svarīgi!) tā pretojas labāk nekā vairākums minerālmateriālu, bet mehāniskās izturības ziņā līdzinās pelēkajam čugunam. Izstrādājuma virsma ir gluda, blīva un cieta, ar dažādu faktūru. Polimērbetona masu var izgatavot krāsainu, tāpat armēt un kombinēt ar stiklaplastu un citiem materiāliem un, izvēloties katram produktam atbilstošu sastāvu, iegūt vajadzīgo īpašību kopumu. Polimērbetona izstrādājumi ir piemēroti āra apstākļiem, to izskatu un struktūru var dažādot, iekrāsojot, slīpējot virsmu un citādi apstrādājot. No polimērbetona nav grūti izgatavot dobas detaļas ar samērā plānām (10—-30 mm) sieniņām, tādējādi samazinot to svaru, kas ir būtiski, piemēram, lielā augstumā montējamām fasādes detaļām. Izstrādājumu gatavošanas formas ir samērā vienkāršas un lētas, tādēļ polimērbetonu atmaksājas izmantot nelielām specifisku izstrādājumu partijām. Jau vairākus gadus Latvijā ir nopērkami no polimērkeramikas ražoti izstrādājumi, kam jāiztur slodze, mitrums un sals, piemēram, drenāžas tekņu un rīdziņu (gūliju) korpusus un režģus, pazemes komunikāciju kontrolaku vākus, laukumu plātnes, dekoratīvus fasādes elementus restaurējamām ēkām un pat skulptūras.
Smilšu šīfera dizains ir veidots, atdarinot ekskluzīvo dabas materiālu - dabisko šīferi. Dabiskais šīferis ir no kalnu minerālu slāņa izcirstas plāksnes, to iegūst Skandināvijā, Itālijā, Ķīnā un citur. Latvijā dabiskais šīferis ir izmantots ļoti sen, tas redzams vairākās vēsturiskās ēkās Vecrīgā, kur sekmīgi nokalpojis simtiem gadu.{BREAK} Vecrīgā izplatīts pelēks dabiskais šīferis, kādu iegūst Skandināvijā. Itālijā un Ķīnā iegūst dabisko šīferi arī citās krāsā, sākot no rozā toņiem un beidzot ar zilganiem. Dabiskais šīferis ir ļoti dārgs materiāls, tāpēc mūsdienās to izmanto reti. Polimērbetons, kura tehniskās īpašības no dabiskā šīfera neatpaliek, bet atsevišķos rādītājos pat to pārspēj, bieži vien var būt laba alternatīva dabiskajam šīferim. No polimērbetona izgatavotie dabiskā šīfera atdarinājumi no īsta dabiskā šīfera ir grūti atšķirami, to var izdarīt, aplūkojot plāksnītes no neliela attāluma, bet ēkas jumts vienmēr ir attālināts novērotāja acij.
Atšķirībā no dabiskā šīfera, smilšu šīfera plāksnes ir vieglāk uzklāt, jo tām ir regulāra forma, tās nav trauslas un tajās stiprinājumiem paredzētie caurumi tiek iestrādāti jau plākšņu ražošanas procesā. Jaunais polimērbetona izstrādājums – smilšu šīfera plāksnes - Baltijā vēl nav plaši iepazīts, ilgāka tā lietošanas pieredze ir Skandināvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē un citās valstīs.{BREAK} Smilšu šīferi izgatavo no videi nekaitīgām izejvielām – dabiskiem minerāliem (smiltīm), kā saistvielu izmantojot poliestera sveķus. Sagatavotais maisījums tiek liets formās, kur noteiktā temperatūrā sacietē, izveidojot izturīgas plāksnes, kas lieliski pārcieš salu, saules starojumu, agresīvu atmosfēras ietekmi un pat "skābos lietus". Tā kā smilšu šīferī praktiski nav mikroporu, uz tā neveidojas apsūnojums.
Latvijā smilšu šīferi dažādās krāsās piedāvā "Ripo International Ltd". Klasiskie plākšņu izmēri ir 300 X 300 X 4 mm, 250 X 400 X 6 mm un 200 X 400 X 6 mm, bet ir iespējams iegūt arī citu izmēru plāksnes, tās iepriekš pasūtot. Smilšu šīfera plāksnes ir paredzētas jumtiem un fasādēm ar minimālo slīpumu 25-30 grādi. Lēzenākos jumtos nepieciešama papildu hidroizolācijas pasākumi. 4 mm biezas smilšu šīfera plāksšņu cena Ls 16, 95 kvadrātmetrā, bet 6 mm biezas - Ls 18, 95 kvadrātmetrā. Jumta virsmas kvadrātmetra noklāšanai ir nepieciešams vairāk nekā viens kvadrātmetrs šīfera, tāpēc viena kvadrātmetra noklāšanai 4mm šīferis var izmaksāt vairāk nekā Ls 16, 95, bet 6mm biezs vairāk nekā Ls 18, 95. Šīfera patēriņš ir atkarīgs no jumta stāvuma un formu sarežģītības, jo lēzenāks jumts, jo lielāks materiāla patēriņš.{BREAK} Autors: Ingars Liepiņš Raksts veidots sadarbībā ar Ripo International Ltd. smilšu šīfera tirdzniecības vadītāju Baibu Reiteri
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzsākta gatavošanās Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecībai

Uzsākta gatavošanās Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecībai

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi. Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Izstāsti Latvijai