Skrūvpāļi būvniecībā

Māja uz skrūvpāļu pamatiem
Māja uz skrūvpāļu pamatiem
Vietās, kur ir vājas gruntis un kur nevar piekļūt ar smago pāļu dzīšanas tehniku, efektīvs risinājums ir skrūvpāļu izmantošana. Tos izmanto vecu ēku pamatu nostiprināšanai, kāpu, ceļu uzbērumu stiprināšanai, jaunbūvju pamatu un blakusesošu ēku atbalsta sienu veidošanai, arī nelielu ģimenes māju celtniecībā purvainu ezeru krastos. Šī tehnoloģija īpaši ieteicama pilsētās ar blīvu apbūvi, jo izbūves procesā nerodas vibrācijas, kuras apdraud blakusesošos namus.
Izmantošanas iespējas Skrūvpāļu tehnoloģija ir izstrādāta ASV, kur tā tiek sekmīgi izmantota jau daudzus gadus. Latvijā šo pāļu pielietošana sākusies pavisam nesen, pirms dažiem gadiem, un šī tehnoloģija vēl netiek izmantota īpaši plaši, taču paredzams, ka drīzumā situācija mainīsies. Latvijā strauji vēršas plašumā privātmāju būvniecība, taču daudzās vietās ir nestabilas gruntis ( piemēram, vairākus metrus biezs kūdras slānis), un skrūvpāļu izmantošanai šādās vietās paveras plašas perspektīvas. Skrūvpāļu pamatus var likt jebkura lieluma mājām, turklāt šādās vietās to izmantošana ir arī ekonomiski izdevīgāka. Vienīgais ierobežojums– skrūvpāļus nevar izmantot ļoti akmeņainās augsnēs. Skrūvpāļu tehnoloģijas priekšrocības · Izbūves tehniskais aprīkojums ir visai maza izmēra. Ar to var ērti piekļūt renovējamu namu pamatiem pagrabstāvā vai būvlaukumam, kur cita veida tehniku šaurības dēļ nav iespējams izmantot. · Ievērojami samazinās pamatu izbūves vai stiprināšanas laiks. · Nav nepieciešama grunts nomaiņa. · Šos pamatus neietekmē gruntsūdeņi. · Liels darba ātrums. Ja izvēlētajā vietā ir normāla grunts, dienā var paveikt daudz vairāk, nekā izmantojot parastos pāļus. · Šāda tehnoloģija ir maksimāli nekaitīga no ekoloģijas viedokļa – tā minimāli ietekmē attiecīgās vietas veģetāciju. Skrūvēšanas procesā netiek izrakta augsne. · Iespējamība veikt skrūvpāļu iebūvi ziemā, kad zeme ir sasalusi. Skrūvpāļu konstrukcija
Skrūvpāļi
Skrūvpāļi
Skrūvpāļi
Skrūvpāļi tiek ieurbti caur vājām gruntīm un balstīti blīvajos grunts slāņos. Pēc tam uz skrūvpāļiem tiek būvēti pamati. Pālis sastāv no kvadrātveida vai cauruļveida serdeņa, kam piestiprinātas vairākas lāpstiņas. Konstrukcija sadalīta 1-3 m garos posmos, apakšējā posmā ir dažāda diametra un konfigurācijas, tieši konkrētās grunts apstākļiem piemērotas lāpstiņas, kuras arī nes visu slodzi. Kādu konstrukciju izmanto, to nosaka attiecīgā situācija. Ekonomiski izdevīgāk ir izmantot skrūvpāļus ar kvadrātveida serdeni, taču šādā gadījumā parasti tiek veidots arī betona apvalks, lai palielinātu izturību. Taču tas ir ilgāks process, jo jārēķinās ar betona sacietēšanas laiku. Cauruļveidu pālis toties neprasa betonēšanu un labāk iztur sānslodzes. Gan serdeņa, gan skrūvju diametri ir dažādi atkarībā no pāļa lieluma. Savukārt skrūvju skaits uz serdeņa atkarīgs no izvēlētās vietas, objekta lieluma, grunts sastāva un slodzes, kura jāiztur pālim. Katra skrūve strādā kā atsevišķs pālis, un to diametri uz viena serdeņa var būt dažādi. Gan serdeņi, gan skrūves tiek izgatavotas no īpaši izturīga, karsti cinkota tērauda. Montāžas nianses Skrūvpāļu montāža nav īpaši sarežģīta, taču vajadzīgs speciāls tehniskais aprīkojums. Pašlaik Latvijā tāds ir tikai dažām firmām. Ieskrūvēšana tiek veikta ar speciālu hidraulisko dzinēju, ko pievieno jebkurai traktortehnikai, kas apgādāta ar hidraulisko piedziņu. Taču pašus motorus, kas paredzēti pāļu skrūvēšanai, Latvijā neražo, tos ieved no ASV. Lai konstrukcija ilgi un labi kalpotu, nepieciešams veikt precīzu, kvalitatīvu pāļu ieskrūvēšanu. Brigādē parasti ir 3 - 4 cilvēki. Procesa kontrole notiek ar īpaša dinamometra palīdzību, kas procesa laikā pastāvīgi kontrolē slodzi, ieskrūvēšanas leņķi. Tādā veidā (pēc iepriekš veiktiem aprēķiniem) var kontrolēt, cik dziļi pālis ir ieurbts, kāda augsne atrodas tam apkārt, līdz ar to tiek pārraudzīts viss process līdz pašām beigām. Pāļi parasti tiek ieskrūvēti līdz 6 - 8 m dziļumam, taču atsevišķās vietās var būt arī vairāk. Tas atkarīgs no tā, cik lielā dziļumā atrodas stabilie grunts slāņi, kurus pālim jāsasniedz, lai tas varētu balstīt topošo konstrukciju. Stingrākās gruntīs pietiek arī ar 3 - 4 m dziļumu. Pāļi sastāv no vairākām sekcijām, kas tiek pakāpeniski ieurbtas zemē. Kad viena sekcija ieskrūvēta, tai tiek pievienota nākamā. Skrūvēšanas darbi turpinās, līdz nepieciešamais dziļums un slodze ir sasniegti. Sekciju garums ir vidēji 1 - 3 metri. Pāļu izmēri ir dažādi atkarībā no tā, kādām konstrukcijām tie paredzēti. Serdeņa diametrs ir vidēji 38 – 45 mm, lāpstiņas – no 150 līdz 460 mm. Svars atkarīgs arī no tā, vai pālis ir ar monolīto vai cauruļveida serdeni. Pāļu kalpošanas ilgums daļēji ir atkarīgs no augsnes, kādā pālis atrodas, taču aprēķini liecina, ka jebkurā gadījumā tie ir vismaz 100 – 140 gadi. Materiāls veidots sadarbībā ar A.B.C. Pamati būvdarbu vadītāju Viktoru Krūkli. Tālr. 67292152; 28359955 Foto: A.B.C. Pamati arhīvs.
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • mare 29.08.2007 19:00
    Varēja jau uzrakstīt arī cenu un to, cik pāļi vidēji vienai mājai ir vajadzīgi.