Saliekamās vai parastās koka mājas?

Koka karkasa saliekamās mājas – ātri uzceļami un izmaksu ziņā izdevīgi mājokļi. Karkasa sienas kvadrātmetrs ir 1,3 reizes lētāks par sienu no koka brusām, 1,7 reizes lētāks par sienu no putubetona blokiem un 2, 2 reizes lētāks par sienu no ķieģeļiem ar tādu pašu siltumnoturību. Kāpēc izvēlēties koka karkasa māju?
Saliekamā māja "Sandra" (ZTC) Pazīstamas daudzas koka māju būvniecības tehnoloģijas, no kurām katrai ir savi plusi un mīnusi. Līdz 20.gadsimtam Skandināvijas valstīs un arī Latvijā lielākoties tika celtas guļbūves, taču pēdējos gadu desmitos Skandināvijā ar guļbūvi veiksmīgi konkurē koka karkasa konstrukcija. Kanādā un ASV koka karkasa mājas tiek celtas jau vairāk nekā 200 gadus. Senākās ēkas vairākkārtēju remontu rezultātā mainījušās līdz nepazīšanai, taču mājas pamatkonstrukcija – koka karkass - palicis nemainīgs. Arī citur pasaulē tās ir ļoti populāras, - 80% no dzīvojamām mājām tiek celtas pēc tās pašas tehnoloģijas kā ASV un Kanādā (tā sauktās kanādiešu mājas), piedāvājot plašu klāstu plānojuma dažādu apjomu un atšķirīgas arhitektūras variantu. Koka karkasa mājas celtniecības izvēles pamatā ir pieprasījums pēc ekoloģiskuma, dzīvesvietas komforta un energotaupības. Daudzu gadsimtu garumā koks uzskatīts par vienu no vispiemērotākajiem ģimenes mājas celtniecības materiāliem, jo tas ir ērts būvniecībā un efektīvs ekspluatācijā. Tā tas ir arī mūsdienās, jo koks ir ekoloģisks, ilgmūžīgs, estētiski pievilcīgs materiāls ar labām siltumtehniskajām īpašībām. Materiālu izlietojamības un darbietilpības ziņā koka karkasa sienas ir visekonomiskākās. Tām ir vajadzīgs 1,5 – 2 reizes mazāk koka nekā sienām no baļķiem, - izmantojot efektīvu siltinājumu, tās ir tik pat reizes vieglākas par baļķu sienām. Nelielais koka konstrukcijas svars ir būtiska priekšrocība (koka karkasa māja ir 5 – 6 reizes vieglāka par tāda paša lieluma ķieģeļu ēku), tāpēc nav nepieciešami masīvi pamati, kas būtiski samazina izmaksas un saīsina celtniecības laiku. Tai var veidot stabiņveida pamatus, kas ir 4 – 6 reizes lētāki par monolītajiem dzelzsbetona pamatiem. Koka karkasa mājām (atkarībā no tipa – somu, kanādiešu u.c.) var būt atšķirīgi iekšējie un ārējie parametri – iekšējo komunikāciju izvietojums, virsmu kvalitāte un sagatavotība, mājas ārējais veidols un standarta tipa interpretācijas iespējas (māju padarīt individuālāku). Piemēram, kanādiešu karkasa mājās iekšējās komunikācijas (ūdensvads, kanalizācija, apkures sistēmas sadale) ir paslēptas sienās; tām ir augsta grīdu, sienu, griestu virsmu kvalitāte; tehnoloģijas elastīgums padara iespējamu jebkuru mājas ārējo arhitektūras veidolu un iekšējo telpu plānojumu, kanādiešu māja nav pakļauta morālai novecošanai, jo ir viegli modernizējama. Atšķirībā no baļķu mājām, karkasa sienas nenosēžas, tāpēc apdari var likt uzreiz pēc samontēšanas. Priekšstats par plānām sienām Pēdējos gadu desmitos uzceltās ķieģeļu privātmājas un betona paneļu daudzstāvu dzīvojamās ēkas radījušas aplamu priekšstatu par to, ka plāna siena nozīmē aukstumu mājā. Padomjlaika ēkas patiešām lielākoties neatbilst jaunajām siltumnoturības normām, taču iemesls nav sienas biezums, bet gan – kā un no kā šī siena būvēta. Lai tiktu ievērotas siltumtehniskās normas, tradicionālās no ķieģeļa celtās sienas biezumam jābūt ne mazākam par 1,9 m, kas ir neracionāli un ekonomiski nelietderīgi, tik biezas sienas neviens nemūrē. Tāpēc nepieciešams izmantot jaunas, efektīvākas sienu konstrukcijas, izmantojot mūsdienīgus siltumizolācijas materiālus. Karkasa mājas būvniecības tehnoloģija ir viena no efektīvākajām siltumnoturības ziņā. Mājas siltināšanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir 9 reizes zemākas par izmaksām, kuras veidojas, siltinot ķieģeļu un betona paneļu daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Piemēram, Kanādas saliekamo māju sienas ar biezumu 310 mm pilnībā atbilst siltumnoturības normām un pat pārsniedz tās. Stiprā salā, atslēdzot apkuri, temperatūra ēkā nokrīt līdz +2oC un tāda arī saglabājas diennakti. Kā top koka karkasa ēka? Koka karkasa ēku var samontēt no gataviem, rūpnieciski ražotiem elementiem (paneļiem) vai arī no sākuma līdz beigām celt to tieši būvlaukumā. Būvējot māju uz vietas, vispirms no koka brusām izveido nesošo konstrukciju, kuru piepilda ar siltumizolācijas materiālu, pēc tam tai no abām pusēm piestiprina nosedzošo materiālu (celtniecības plātnes, lielākoties OSB). Siltina ne tikai ārsienas, bet arī pārsegumu (vai jumtu, ja ir izbūvēti bēniņi) un iekšējās sienas, tā samazinot siltuma zudumus un skaņas caurlaidību un nodrošinot vēlamo mikroklimatu katrā atsevišķā telpā. Visbeidzot veic dekoratīvo apdari. Iekšējā apdarē parasti tiek izmantots ģipškartons, kas tiek stiprināts pie OSB virs plēves, kas pasargā no mitruma gan siltumizolācijas materiālu, gan koka konstrukcijas. Tvaikizolācija ir ļoti svarīga, jo galvenais karkasa mājas ilgmūžības noteikums ir koksnes aizsardzība pret mitruma. No ārpuses sienas konstrukciju aizsargā ar pretvēja plēvi (membrānu). Fasādes apdare var būt dažāda – nokrāsošana, cementsmilšu flīzes, apmetums, ķieģeļi, saidings, siltumizolācijas paneļi utt.Saliekamās mājas konstrukciju izturīgums un ilgmūžība nav mazāka, bet dažkārt pat pārspēj no baļķiem celtās mājas. Šādas īpašības tiek panāktas, izmantojot lielgabarīta, mitrumizturīgos OSB tipa paneļus, kas rada kopēju konstrukcijas stingrību un pasargā koksni no agresīvās vides. Saliekamajās mājās, tāpat kā jebkura cita veida ēkās, var ierīkot visas mūsdienīgās inženiersistēmas - centrālapkuri, arī krāsni vai kamīnu, ūdensvadu, kanalizāciju, telekomunikācijas, ventilāciju. Karkasa koka elementu savienošanai tiek izmantotas speciālas plātnes, kas ļauj izgatavot pārseguma baļķus ar „koridoriem”, kur izvietot visas inženierkomunikācijas, tostarp aprīkojumu kondicionēšanai un gaisa apkurei. Laidumi bez balstiem var sasniegt 6 m un pat vairāk, kas saīsina konstrukcijas montāžas laiku un ievērojami paplašina arhitektu un dizaineru iespējas, izvēloties plānojuma risinājumus. Vēl viens arguments par labu saliekamajām mājām – ēkas elementus izgatavojot rūpnīcā, celtniecība mazāk pakļauta laika kaprīzēm un citiem riskiem, teritorija netiek piegružota, nav būvniecības atkritumu. Autore: Vera Zajeca Raksts veidots, izmantojot vairāku Latvijas saliekamo māju celtniecības uzņēmumu konsultācijas un publicitātes informāciju.
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • Silvestra 20.02.2010 01:37

    Nezinu kundzitparKanadas karkasa majām, bet ASV petiju sīkiun smalki ka viņas tiek būvrtasgadiem, jo mans vīrs strādāja par zonetāju un plānotaju sajās pilsetiņās kur notika aktīva buvniecība -600 maju gadā. Majas sienas tika veidotas no koka karkasa brusiņas 5x10cm 45 cm viena no otras. Ārpuse bija OSB, virs tā veja pleve un saidings.Iekšpuse lika minerālvati kas nāk ruļļos kas precīzi iet starp brusiņām un tiek piecakotas ar  >steipl< skaviņām jo vates rullim viena puse ir brūnais papirs ta ka siena ir siltināta un redzams ir brūnais papīrs.Iekšpuse tiek skrūvets rigipsis horizontali. NEKADA PLASTIKA PLĒVE NETIEK LIKTA. Tādēļ ka pleve veicina pelejuma auģšanu.Agrāk esot bijis jaliek, bet kad dažas miljondolāru majas celtnieki dabuja nojaukt un par savu naudu uzbūvet jaunas, jo majās bija pilnas ar melno pelejumu.tad so prasību atcēla jo atšķiribā no Latvijas, ASV ražotajs atbild par sava darba kvalitati.Mēs dzīvojam Mičiga,majas būvēja netalu no DEtritas, kas ir uz Kanadas robezas.Tatad ziemeli.Tā ka var redzet ka jūs rakstat par to ko nezinat. NEKADA skaidu OSB iekspuse netiek likta ka jūs rakstiet ka ģipškartons tiek stiprinats virs OSB un plēves.Neticu ka kanādiesi ir tik muļķi un liek maja sienai plevi.

  • K 08.09.2010 11:20
    1.3 un 1.7 reizes letak... tas razotajiem, bet ne gala pircejam. cenas tirgu vienadas, kas karkasniekam, kas no putubetona u.c.