Saeimas ēka – arhitektūra, par kuru tu nezināji
Pieminot Barikāžu laiku, der atcerēties un novērtēt mūsu Latvijas kultūras bagātības. Neatņemama valsts sastāvdaļa gan politiski, gan arhitektoniski ir mūsu Saeimas ēka.
Tagadējās Latvijas Republikas Saeimas ēka sākotnēji tika būvēta kā Vidzemes bruņniecības nams, kur 19. gs darbojās pašpārvaldes orgāns – Vidzemes landtāgs. Tās arhitekti baltvācietis Roberts Pflūga un latvietis Jānis Baumanis ēku veidojuši historicisma jeb eklektisma stilā (1863 – 1867), iedvesmojoties Florences piļu renesanses arhitektūras.
Nozīmīgākās iekštelpas:
Sēžu zāle, kas arhitekta Andra Veidemaņa vadībā 1997. gadā tika pabūvēta mūsdienīgākā stilā. Tās interjerā vērojami amfiteātra plānojuma motīvi. Sienas sedz tumšbrūni ko paneļi, taču kā viens no redzamākajiem interjera elementiem ir ozolkoka grebums – Latvijas Republikas ģerbonis.
Dzeltenā zāle, tās interjerā parādās Luija XVI stila idejas.
Balsošanas zāle, ko izbūvēja tikai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
Ēdamzāle, kas veidota gotiskā stilā.
Viesu zāle, kurā savu mājvietu radušas franču gleznotāja Ogista Debē alegoriskās gleznas.
Baltā zāle, kas izceļas ar neorokoko stilā ieturēto interjeru.
Un Saeimas ēkas lepnums Sarkanā zāle. Tā ir otra lielākā valdības mājas zāle un veidota neogotikas stilā. Uzmanība jāpievērš tādiem interjera elementiem kā logu vitrāžas, kas darinātas pēc mākslinieka Luda Bērziņa skicēm, un Aleksandra Birzenieka veidotajiem griestu dekoriem. Zālē var apskatīts arī svečturi, kas veidots pēc Austras koka formas un to rotā Latvijas 19 vēsturisko apriņķu ģerboņi.
Arī citās reprezentācijas telpās var aplūkot dažādus mākslas priekšmetus un Saeimas prominento viesu dāvanas.
Būtisks Saiemas ēkas arhitektūras motīvs ir Valtera fon Pletenberga statuja, kuras autors ir dāņu tēlnieks Dāvids Jensens. Savukārt kopš 2007.gada Saeimas nama fasādē atkal redzams Lāčplēša tēls, kuru mākslinieks Edvīns Krūmiņš veidojis pēc Riharda Maura darba fotogrāfijas.
Lai klātienē apskatītu šīs mākslas bagātības ikvienam ir iespēja pieteikties uz ekskursiju. Tās notiek darbdienās no pulksten 9.00 līdz 16.30, taču sava dalība ir iepriekš jāpiesaka nedēļu pirms plānotā apmeklējuma, sazinoties ar Saeimas Kancelejas Protokola nodaļu pa tālruni 67087353 vai sūtot pieteikumu uz e-pastu: ekskursijas@saeima.lv.
Autors: Kristīne Geida
Foto:Saeima/Flickr
