Rosinātas izmaiņas ēku būvnoteikumos un būvinspektoru reģistrēšanas kārtībā
Grozījumu MK 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" projekts reglamentē Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecības procesu ārvalstīs.
Vienlaikus tajos iekļauti papildu gadījumi, kādos nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, mainot ēkas ārdurvis (līdzīgi, kā to var veikt ar logiem), atjaunojot ārējās kāpnes un lieveņus, krāsojot fasādes apdari un jumta iesegumu (ja saskaņā ar pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņota krāsu pase būvvaldē), atjaunot jumta iesegumu pirmās grupas ēkai vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamajai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecībai, šādiem būvdarbiem nebūs nepieciešams atsevišķs saskaņojums no būvvaldes.
Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz sezonas ēkām, nosakot kritērijus, kādos gadījumos sezonas ēkas būvniecību var veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas, un kādos nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi.
Līdz ar grozījumiem plānots arī noteikt, ka, veicot pirmās (pilsētās un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu, ir nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.499 "Noteikumi par būvinspektoriem" izstrādāti ar mērķi veicināt būvinspektoru skaita pieaugumu, atvieglojot nosacījumus attiecībā uz nepieciešamo patstāvīgo praksi, taču saglabājot esošās izglītības prasības.
Atbilstoši šobrīd noteiktajām būvinspektoru reģistrācijas prasībām, personai, kura vēlas kļūt par būvinspektoru, ir jābūt iegūtam gan būvspeciālista sertifikātam, gan arī 5 gadu patstāvīgajai praksei pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas. Ņemot vērā, ka būvspeciālista sertifikāta iegūšanai personai nepieciešama arī 5 gadu pieredze pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanas vai 3 gadu pieredze pēc otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanas, personai, kura vēlas kļūt par būvinspektoru, kopumā jāstrādā vismaz 8 - 10 gadi būvniecības vai arhitektūras jomā.
Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās ar Ekonomikas ministriju (2015.gada 6.oktobrī) secināts, ka valstī pietrūkst būvinspektoru. Kā galvenie šķēršļi būvinspektoru nepietiekamībai tika minētas augstas kvalifikācijas prasības personām reģistrācijai būvinspektoru reģistrā un aizliegums apvienot būvinspektora amatu ar būvspeciālista amatu kā būvkomersanta nodarbinātam darbiniekam vai individuāli, sniedzot būvniecības pakalpojumus.
Šobrīd būvinspektoru reģistrā iekļauti 243 būvinspektori, no kuriem lielākā daļa nodarbināti pašvaldībās, taču pārējie, lielākoties augstāka atalgojuma dēļ, izvēlējušies veikt būvspeciālista pienākumus. Savukārt būvspeciālistiem, kuri vēlas iegūt būvinspektora tiesības, galvenokārt ir nepietiekams patstāvīgās prakses laiks.
Līdz ar izstrādātajiem grozījumiem Ekonomikas ministrija rosina noteikt, ka ikviens būvspeciālists var iegūt arī būvinspektora tiesības, atceļot prasību par piecus gadus ilgas būvspeciālista patstāvīgās prakses nepieciešamību.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.499 "Noteikumi par būvinspektoriem" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Foto: Stock.XCHNG
