Pētījums: Eiropieši masveidā cieš no zemas kvalitātes dzīvojamajām platībām
"Velux" publicitātes foto
Humbolta Universitātes pētnieki Berlīnē sadarbībā ar jumta logu ražotāju "Velux" ir nākuši klajā ar pētījumu, kurā secināts, ka liela daļa Eiropas iedzīvotāju cieš no zemas kvalitātes mājokļiem. Pētījuma autori norāda uz piecām būtiskām raksturiezīmēm, kas noved pie nekvalitatīviem dzīves apstākļiem un cilvēku produktivitātes rādītāju krišanos.
Pētījumā Healthy Homes Barometer piedalījās 14 000 eiropiešu no 14 valstīm un tajā secināts, ka, iegādājoties mājokli, būtu jāņem vērā:
- labi miega apstākļi;
- komfortabla iekštelpu temperatūra;
- pietiekošs dienasgaismas daudzums;
- svaigs gaiss;
- mitruma līmenis telpās no 40 līdz 50%.
77% eiropiešu atzīst, ka viņu mājoklī nav optimāli apstākļi labam miegam. 15% ziemā mājā ir pārāk vēsi, bet uz pusi vairāk pētījuma dalībnieku norāda uz pārāk lielo karstumu vasaras laikā. Tāpat 17% eiropiešu uzskata, ka viņu mājā ir ierobežotas vēdināšanas iespējas, bet 20% gadījumu tiek izmantots pārāk liels mākslīgā apgaismojuma daudzums. Tāpat 32% aptaujāto cieš no kondensāta veidošanās uz logiem.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka apmierinātību ar mājokli visvairāk ietekmē mājokļa lielums, taču nozīmīgs ir arī mājokļa stāvoklis, labi kaimiņi un apkārtne, miega kvalitāte, iekštelpu klimats, mitruma līmenis, apkures izmaksas un dienasgaismas daudzums.
Eiropieši, kuru mājokļos ir pelējums, ir pakļauti līdz pat 50% lielākam riskam saslimt ar dažādām elpceļu infekcijām. Savukārt, ja dzīvesvietā var regulāri kārtīgi izgulēties, tad respondenti 50% gadījumu ir ziņojuši par pacilātu garastāvokli un paaugstinātu enerģijas līmeni.
Pietiekama dienasgaismas klātbūtne teju uz pusi samazina risku sliktai pašsajūtai un zemam enerģijas līmenim. Tas pats attiecas arī uz labu dzīves vietas ventilāciju un svaigu gaisu.
Saskaņā ar pētījuma aplēsēm, potenciālie zaudējumi ir mērāmi vairākos miljardos eiro, kas rezultējas no valsts apmaksātām darbnespējas lapām un zemākas dzīves kvalitātes apstākļiem. Lielbritānijā vien 2013.gadā tika zaudēti 27 miljoni darba dienu, kas radīja grūtības gan uzņēmējiem, gan arī valsts sektoram.
Lai paaugstinātu dzīves kvalitāti, ne vienmēr nepieciešams iegādāties jaunu mājokli. Liela daļa eiropiešu privātos uzkrājumus izvēlas ieguldīt mājokļa renovācijā. 77% sieviešu un 73% vīriešu norāda, ka lēmuma pieņemšanu par renovācijas veikšanu motivē iespējamais energoresursu ietaupījums, bet 76% sieviešu un 70% vīriešu atzīst, ka izvēlētos veikt renovāciju tieši dzīves kvalitātes un pašsajūtas uzlabošanas dēļ.
Līdzīgs pētījums tika veikts arī 2015.gadā. Tajā piedalījās 12 000 respondentu no 12 valstīm, kuri atzina, ka slikti dzīves apstākļi mājoklī veselībai nodara lielāku kaitējumu nekā smēķēšana, neveselīgs uzturs vai fizisko aktivitāšu trūkums.
