Minerālā hidroizolācija
Lai izvairītos no ūdens radītajiem kaitējumiem, ļoti nozīmīga ir kvalitatīva hidroizolācija. Hidroizolācija ir pasākumu komplekss, kas nodrošina celtniecības konstrukciju un siltumizolācijas materiālu ūdensnecaurlaidību. Būvējot vai remontējot ēku, par hidroizolāciju jādomā laikus – jau sākot projektēt darbus. Minerālā hidroizolācija ir no cementa un smiltīm veidots materiāls, kuram pievienotas plastificējošas un hidrofobas piedevas. Tās sastāvā noteikti tiek pievienota smalka pildviela, kas aizpilda materiāla poras un samazina ūdens caursūkšanos. Taču minerālā hidroizolācija nenodrošina pilnīgu ūdens necaurlaidību, tāpat kā citi materiāli, kas veidoti no cementa un smiltīm. Šāda hidroizolācija ir tikai aizture ūdenim. Tas nenozīmē, ka no šāda materiāla veidota siena iekšpusē būs mitra. Ja ūdens aiztures spēja ir pietiekami augsta, tad liekais mitrums iztvaikos. Būtiski, lai ūdens var vairāk iztvaikot, nekā iesūkties. Ūdens iztvaikošana notiek abās sienas pusēs, ne tikai mājas ārpusē, tāpēc betona ēkās nozīmīga ir kvalitatīva ventilācija. Daži ieteikumi * Vairākums minerālo hidroizolācijas materiālu paredzēti virsmām, kas spēj izturēt vairāk nekā 1,5MPa stiepes. Tos nedrīkst klāt uz sairušas, neizturīgas sienas. Žūstot un sacietējot hidroizolācijas slānim, tas var saplosīt pamatni un atlupt no virsmas. *Ļoti rūpīgi jāizvēlas grunti. Ja grunts satur dažādus akrila savienojumus, kas uzlabo salipšanu, tā var mitruma ietekmē piebriest. Šāda grunts uzbriešana var izraisīt hidroizolācijas atslāņošanos. Ja grunts satur epoksīda sveķus, tā var veidot plēvi, kas ierobežo ūdens caurlaidību. Šāda plēve var izraisīt kondensāta uzkrāšanos un traucēt sienu žūšanu. Ja epoksīda plēves kārtiņa radīs mitruma slāni pie minerālās hidroizolācijas klājuma, minerālās hidroizolācijas saķere ar sienu mazināsies. *Klājot minerālo hidroizolāciju uz vecas sienas, rūpīgi jānotīra vecais apmetums, jo tas var saturēt kaļķi, kas mitrumā zaudē izturību, tāpēc no tā var atlupt apmetums. Žāvējošais apmetums Apmetums, kas satur lielas poras, ļauj no sienas iztvaikot vairāk mitrumam nekā standarta apmetumi. Ja pareizi aprēķinātas sienas hidroīpašības, tad mitrums augstāk un dziļāk par šādu apmetumu nesūksies. Tiesa, šāds apmetums nelikvidē liekā mitruma cēloni. Jā ēka uzbūvēta mitrā vietā, tad ar laiku sienu konstrukcija tik un tā zaudēs izturību. Sienā, nepārtraukti filtrējot ūdeni, izskalosies vai arī tajā uzkrāsies sāļi. Abos variantos sekas vienādas - konstrukcijas izturība mazināsies.
