Mežaparks – dzīves vide ar īpašu auru

Katru vietu vai apkaimi veido un slīpē vēsture, tradīcijas, vide un cilvēki, kas tajā mīt. Īpaša aura ir Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļai pie Ķīšezera – Mežaparkam. Ar zaļākā privātmāju rajona vēsturi un apbūves īpatnībām abc.lv lasītājus iepazīstina "Baltic Sotheby's International Realty".

Mežaparka teritorija ir gandrīz 12 kvadrātkilometru liela – tā ir viena no vislielākajām un zaļākajām Rīgas pilsētas apkaimēm. Šīs apkaimes unikalitāte ir tieši tās zaļā zona: gan plašā meža masīva ieskautais atpūtas parks Ķīšezera krastā, kas sniedz neierobežotas iespējas atpūtai, gan zaļās rotas apskautais vēsturiskais dzīvojamais rajons, kas ir salīdzinoši neliels, bet visos laikos ir bijusi viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā.

Mežaparks kā apbūvēta pilsētas daļa sāka veidoties 19./20.gadsimta mijā, kļūstot par vienu no pirmajiem īstenotajiem dārzu pilsētas paraugiem Eiropā. Šī apkaime ir unikāls būvmākslas un pilsētplānošanas piemineklis – pilsēta-dārzs ar ielu un publiskās telpas izveides piesātinātu vēsturi, unikālu privātmāju, izklaides un rekreācijas ēku arhitektūru. Oriģinālo seju Mežaparka dzīvojamais rajons ieguva pagājušā gadsimta sākumā specifisko apbūves pamatprincipu, noteikumu un būvierobežojumu dēļ, kas strikti noteica ēku augstumu, lielumu, novietojumu, izmantošanas veidu, atsevišķu elementu risinājumus, neapbūvējamās teritorijas proporcijas un lielumu, tādējādi modelējot šo teritoriju kā vienotu pilsētbūvniecisku ansambli.

Arī mūsdienās apbūve Mežaparkā tiek strikti regulēta, lai nākamajām paaudzēm saglabātu šīs pilsētas daļas unikālos vaibstus. Ne velti Mežaparka vēsturiskās apbūves teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Īpašo vērtību Mežaparkam piešķir arī fakts, ka tā izveide ir bijusi ideju nosacīta un ilgu laiku tā uzturēšana balstījās kultūras ideālos, ko noteica šīs teritorijas iemītnieku sociālais sastāvs. Šo apkaimi savas īpašās auras dēļ ir izvēlējušās ap 400 Latvijas vēsturē savu vārdu ierakstījušas personas: rūpnieki, ārzemju diplomāti, politiķi, zinātnieki un akadēmiķi, dažādu kultūras jomu darbinieki.  Arī mūsdienās Mežaparku par savu dzīves vidi izvēlas inteliģenti, ekonomiski aktīvi un ģimeniski cilvēki, kuriem ir būtiski dzīvot zaļā, ekoloģiskā vidē, kas rosina uz pašrealizēšanos un kur var kvalitatīvi pavadīt laiku – nostāk no steidzīgās pilsētas centra, bet vienlaikus ar iespējām to sasniegt ļoti ātri.

Vēsturiskajā apkaimē: ierobežotas iespējas realizēt savu sapni

Līdz šim piepildīt sapni – dzīvot Mežaparkā – nebija tik vienkārši, jo šīs vēsturiskās apkaimes daļas īpašumu piedāvājums, kas būtu izlikts pārdošanai, ir visai ierobežots.

Vēsturiskajā Mežaparkā apbūves gabalu privātmājas būvniecībai, uz kura nebūtu ēku, iegādāties praktiski nav iespējams. Zemesgrāmatas dati liecina, ka 2014. un 2015.gadā tika noslēgti vien daži šādi darījumi. Ļaudis, kuri iegādājas zemi, visbiežāk lūkojas pēc aptuveni 1500 kvadrātmetru lieliem zemesgabaliem, bet Mežaparkā tādu nav, jo vēsturiski ir veidojušies apbūves gabali ar lielāku platību nekā citur pilsētā – Mežaparkā vidējā zemesgabala lielums ap ēkām ir no 2000 līdz 3000 kvadrātmetriem.

Zaļās apkaimes daudzie, ilgus gadu desmitus augušie koki ir gan daiļa rota dažādos gadalaikos, gan arī apgrūtinājums. Tie veido noēnotu vidi visas dienas garumā, bet to izciršanai ir strikti noteikumi, kas būtībā aizliedz šādas darības. Tā kā pircējiem pieejamās teritorijas ir ar diezgan blīvi saaugušiem kokiem, tie apgrūtina ieceru realizāciju – jau esošās apbūves renovāciju vai jaunā objekta integrēšanu zemesgabalā. 

Lielāks piedāvājums un līdz ar to arī darījumi Mežaparkā ir ar zemesgabaliem, uz kuriem jau atrodas dzīvojamās ēkas. 2014. un 2015.gadā  tika pārdoti vien nedaudz vairāk kā 10 šādu īpašumu gadā. Lielākā daļa no Mežaparka namiem ir celta 20.gadsimta sākumā, un šobrīd tie ir diezgan sliktā tehniskā stāvoklī. Tādēļ potenciālais pircējs labākajā gadījumā var atrast zemesgabalu ar vai nu degradētu un vai arī ļoti nolietotu ēku uz tā. Daudzas no ēkām šajā prestižajā rajonā ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, līdz ar to šo namu rekonstrukcijai un pārbūvei likumā ir noteiktas papildus prasības un ierobežojumi – visas iecerētās darbības ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, bieži vien ir jāsaglabā esošais ēkas apjoms, fasādes izskats, apdares elementi, plānojums u.tml.

Lai saglabātu šīs apkaimes vēsturisko auru, Mežaparka teritorijā ir noteiktas specifiskas prasības arī jaunajai apbūvei, kas ļoti ierobežo ieceru realizāciju. Tiek pieļauta zemāka apbūves intensitāte ar lielāku minimālo brīvo teritoriju. Noteikts, ka uz viena zemes gabala drīkst atrasties tikai viena pamatēka un viena palīgēka, kas ierobežo papildus ēku celtniecības iespējas. Tāpat ir noteikts, ka trīs stāvi ir maksimālais apbūves stāvu skaits, bet būves augstums nedrīkst pārsniegt 12 metrus. Bez šīm pastāv arī citas prasības, kas ierobežo būvniecības iespējas Mežaparka teritorijā.

Tā kā ierobežojošie apbūves noteikumi Mežaparka vēsturiskajā daļā rada papildu apgrūtinājumus potenciālajiem iemītniekiem, nelielā piedāvājuma zemēm ar kvalitatīvām un mūsdienīgām ēkām noteikta pārspīlēti augsta cena, kas var pārsniegt pat 700 eiro kvadrātmetrā.

Publicitātes foto

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!