Malkas glabātava

Malkas glabātava
Malkas šķūnis ir patstāvīga būve ar vismaz vienu ieeju no ārpuses, - pat tad, ja tas ir bloķēts ar kādu citu ēku. Šķūnim ir divas pamatfunkcijas - uzglabāt un žāvēt malku. Ja pietiek vietas, šķūnī var arī skaldīt malku.
Lai malka žūtu un nebojātos, šķūnim jābūt labi vēdināmam. Vēdināšanu nodrošina vēju caurlaidošas, samērā ažūras sienas. Atsevišķi stāvošai būvei ažūrām vajadzētu būt vismaz divām sienām, vislabāk - visām četrām.{BREAK}
Dažkārt malku uzglabā nevis šķūnī, bet nojumē. Tās lielākais pluss - mazākas būvniecības izmaksas, turklāt nojumē malka ideāli vēdinās. Lielākais mīnuss - malka nav pietiekami aizsargāta pret nokrišņiem, ziemā tā var tikt ieputināta sniegā un samirkt, bet slapjas pagales iesalst un ir grūti izņemamas.{BREAK} Atsevišķi celtam malkas šķūnim izvēlas vietu saimniecisko ēku kompleksā apmēram 15 m no mājas. Ērtāk būtu malkas krātuvi ierīkot tieši pie dzīvojamās ēkas, taču saimnieciska rakstura sīkbūvju tuvums parasti nenāk par labu mājas kopskatam. Ja ar malku kurina tikai pirts krāsni, malkas šķūnīti cel tuvāk pirtij. Konstrukcija un materiāli Malkas šķūnim vispiemērotākais būvmateriāls ir koks, taču var arī mūrēt, liekot ķieģeļus pamīšus - tā, lai siena veidojas caurumaina. Mūrēta šķūņa priekšrocība - ilgmūžība, Trūkums - salīdzinoši lielākas izmaksas, sarežģītāka un darbietilpīgāka celtniecība. {ABC_CITATION TEXT=[Labs saimnieks gatavo malkas krājumus vismaz divām ziemām vai... atved auto bagāžniekā]} Koka malkas šķūnis parasti ir statņu būve, kam sienas veidotas no zāģētām latām (dažkārt izmanto arī nomaļus, taču tie nav tik izskatīgi un kvalitatīvi). Vēlamais augstums - 2,30 m, kas ir nedaudz vairāk, nekā cilvēks izstiepjoties var aizsniegt, Lai malkas šķūnis nesašķiebtos (tā var gadīties, ja malku sakrauj nepareizi - pārāk atspiežot pret sienu), stūros var izveidot atgāžņus. Latas naglo tā, lai vismaz 20 procenti no kopējā senas laukuma būtu vēja caurlaidīgi. Latojumu var likt horizontāli, vertikāli, slīpi, skujiņā vai citā rakstā, Koka statņu vietā var uzmūrēt ķieģeļu vai keramzīta stabiņus, starp kuriem izveido latojumu. Ja šķūnīša sienas nav pietiekami vēja caurlaidīgas, pretējās sienās ierīko logus bez stiklojuma, kurus izmanto vēdināšanai. Statņu būvei izmanto stabveida betona pamatus, pamatiem nepieciešama hidroizolācija (mastika vai ruberoīds). Visas koka konstrukcijas un detaļas apstrādā ar antiseptiķi. Malkas šķūnim der jebkurš no Latvijā pieejamiem jumta segumiem. Tā izvēli noteiks sienu un jumta konstrukciju pamatīgums. Ja malkas šķūnītis iekļaujas saimniecības ēku kompleksā, tad jumta segumu izvēlas tādu pašu kā pārējām saimniecības ēkām. Koka šķūnītim piemērots bitumena ruļļu materiāls, šindeli, jumta skaidas, mūrētam šķūnītim var izvēlēties jebkuru materiālu. Šķūnīša lielums atkarīgs no malkas patēriņa, mazāku par 8 kvadrātmetriem būvēt nav vērts. Ja malkas patēriņš ir minimāls, piemēram, brīvdienu mājā, kur kamīnu iekurina varbūt tikai dažas reizes ziemā, īpaša malkas glabātava nav vajadzīga - kurināmo var atvest automašīnas bagāžniekā. Lielākam patēriņam sastrādāto malku var glabāt zem nelielas nojumes vai pie kādas saimniecības ēkas sienas. Ja kurina regulāri, krāsnīm un apkures katlam jāparedz vismaz divu sezonu krājumi, kamīnam izmanto pat vēl ilgāk žāvētu kurināmo. Iekraušana Lai nodrošinātu malkas efektīvu apmaiņu, ieteicams ierīkot divas durvis pretējās sienās, Malkas šķūnim izmanto vienkāršas koka durvis, tās var būt redeļainas. Durvīm noder arī atslēga, taču diez vai tā spēs pasargāt no malkas zagšanas. Malku nevajadzētu kraut tieši uz zemes, jo zemē esošais mitrums var sabojāt malkas apakšējo slāni. Papildu vēdināšanu no apakšas nodrošina, ierīkojot koka dēļu vai redeļu grīdu, var arī betonēt - tā nezmīdīsies, būs vieglāk tīrāma. Malku var kraut dažādi: ja šķūnītis ir pietiekami liels, jaunā gada malku liek pretējā pusē iepriekšējā gada malkai, pa vidu atstājot apmēram 60 cm platu eju, lai būtu ērti pārvietoties un paņemt klēpi malkas, Šādā variantā divas :a nav nepieciešamas. Mazāku malkas šķūnīti var pildīt no gala, malku izņem pa tām durvīm, kurām tuvāk ir vecākā malka. Pie malkas šķūņa ieejas paredz apmēram 20 kvadrātmetrus lielu malkas sagatavošanas un izkraušanas laukumu. Malkas šķūnīšos parasti elektrību neierīko, jo pati būve ir pietiekami gaismas caurlaidīga. Taču apgaismojums nepieciešams., ja krāsni kurina vēlu vakaros un pēc malkas jāiet, kad ārā jau tumšs. Elektrība šķūnī noderēs, arī zāģējot malku ar elektrisko zāģi. Pieci atzinumi par malku 1.Vislabākā ir lapu koku malka - tai sadegot, rodas daudz ogļu. 2.Skujkoki degot sprakšķ un izdala sveķus, kas ātri aizsērē krāsni un dūmvadu. 3.Labi skaldāms un daudz siltuma izdala bērzs, alksnis, savukārt apse un vītols ir par vieglu - no tiem mazāk siltuma. 4.Ozolam ir ļoti liela siltumatdeve, tas lēni deg, tālab to izvēlas kamīnam, taču jāuzmanās, lai kurtuve par daudz nesakarst. 5.Nevienam apkures veidam nav piemērota slapja malka. Tai ir maza siltumatdeve, turklāt tiek piesārņoti dūmvadi. Rakstu pēc publicitātes materiāliem sagatavojis Ingars Liepiņš Foto no publicitātes {ABC_POLL ID=noklut_abc}
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes