Kāds asfalts atrodas uz Latvijas autoceļiem?

Uz Latvijas galvenajiem un reģionālās nozīmes autoceļiem visā valsts teritorijā vēl arvien turpinās ceļu būvdarbu sezona, kurā piedalās "jaudīgākie" uzņēmumi, kas nodrošina asfalta segumu uz valsts autoceļiem daudzu kilometru garumā.

Izmaiņas asfalta ražošanā - pilnveidotas iekārtas un kontroles process

Tehnoloģiski lielas izmaiņas asfaltbetona ražošanā, kopš tā izgudrošanas, nav notikušas. Tā gatavošanas pamatprincipi nav mainījušies simts gadus. Izmaiņas notikušas ražošanas iekārtās, pilnveidojies ražošanas kontroles process un pieaugusi ražošanas automatizācijas pakāpe. Pēdējo desmitgažu laikā parādījušās arī dažādas inovācijas pašā asfaltbetona receptūrā. Piemēram, Rīgas Lidostas skrejceļiem izmantots augstas polimerizācijas pakāpes bitumens, kura sagatavošanai pamata izejvielas ievestas no Holandes. Tādējādi skrejceļam ir izveidots īpašs, ļoti augstas noturības asfalts. Rīgas lidostas skrejceļu renovācija ir viens no pēdējo gadu unikālākajiem un inovatīvākajiem ceļu būves projektiem Latvijā. No pēdējā laika veiktajiem darbiem noteikti jāatzīmē arī Lielvārdes lidosta un Salu tilta projekts, kur izmantots polimērmodificētais bitums, kas paildzina tilta asfalta kalpošanas laiku un spēju pretoties lielām slodzēm.

Vairāk kā 200 asfalta veidu

Asfaltu jeb asfaltbetonu iegūst savienojot divus pamatkomponentus - bitumenu jeb saistvielu un akmens materiālus. Mainot proporcijas, iegūst dažādu veidu asfaltu. Katru veidu piemēro konkrētam projektam, piemēram, intensitātei uz ceļa, tā specifikai. Tie var būt dažādi: apakškārtas, saistes kārtas, dilumkārtas, blīvais, porainais, drenāžas asfalts un vēl daudz citu veidu. Piemēram, pie mājām, kur uz ceļa uzkrājas ūdens, var klāt drenāžas asfaltu, caur kuru ūdens tiks novadīts gruntī. Latvijas lielākie asfalta ražošanas uzņēmumi piedāvā vairāk kā 200 dažādu asfaltbetona veidu. To iespējams ražot arī dažādās krāsās - dzeltenu, zaļu, sarkanu, taču Latvijā krāsainu segumu nesteidz izmantot tā augstās cenas dēļ.

Ja regulāri tiktu atjaunota asfaltbetona virskārta, ceļu remontu izmaksas būtu zemākas

Ceļš, uz kura gulst asfalts, parasti tiek būvēts vairākās kārtās - apakšā ir nesošā kārta, kura var izturēt lielu slodzi, augšā tiek uzklāta dilumkārta, kas ir divus līdz sešus centimetrus bieza. Tā pēc konkrēta laika perioda ir sistemātiski jāatjauno. Kad uz ceļa ir parādījušās bedres, ir par vēlu atjaunot dilumkārtu, jo UV staru un laika apstākļu ietekmē bitumens oksidējas un bojājas. Parādoties bedrēm, jāmaina gan virskārta, gan apakškārta. Ja regulāri atjaunotu virskārtu, tas krietni palielinātu ceļu kalpošanas laiku un izdevumi tā atjaunošanai būtu mazāki.

Izejvielas iegūst gan Latvijā, gan importē no ārvalstīm

Izejvielas asfaltbetona ražošanai iegūst gan Latvijā, gan no ārvalstīm. Bitumenu Latvijā neražo - tas ir tīrs naftas produkts un Latvijā nav pieejams. Smiltis un akmens šķembas, kas nepieciešamas asfaltbetona ražošanai, gan importē, gan iegādājas tepat Latvijā. Dažkārt valsts iepirkumos ir norādītas pārāk augstas materiālu kvalitātes prasības, kas ne vienmēr ir nepieciešamas konkrētā ceļa posmam, kā rezultātā nevajadzīgi sadārdzinās būvniecības izmaksas. Dažkārt ir lietderīgi izvērtēt vietējo materiālu izmantošanas iespējas. Lietojot vairāk Latvijas materiālus, ceļu būves izmaksas būtu zemākas. Pāri palikušo naudu varētu izmantot citu ceļu remontam. Diemžēl Latvijā tas nedarbojas. Izbūvēt un uzturēt autoceļu tīklu traucē arī zemais Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ir proporcionāli mazāks nekā citās Eiropas valstīs. Tādējādi nav pietiekami daudz nodokļu maksātāju, kā rezultātā nepietiek naudas resursu visu Latvijas ceļu tīklu uzturēšanai ideālā kārtībā.

Foto: pixabay.com

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!