Grausti pilsētā

Lai cik nepatīkami, bet nākas atzīt, ka vidi degradējošas būves jeb, vienkārši runājot, grausti ir neatņemama ikvienas pilsētvides sastāvdaļa. Grūti iedomāties, cik daudz graustu spēj būt vienā pilsētā, jo šie skaitļi mainās – kāds "aiziet" prom, kāds "nāk" klāt, bet fakts, ka grausti ir un būs vienmēr, nav apstrīdams.

Lielākoties grausti mēdz būt "ilgdzīvotāji" un šā iemesla dēļ rada virkni problēmu pilsētu pašvaldībām, jo graustu sakārtošana nav ātri risināms jautājums. Piemēram, Rīgā vien reģistrēti ap 253 graustiem un vairāk nekā 75 objekti ar vidi degradējošām pazīmēm, kā arī 64 uzraugāmi objekti.

Graustu sakārtošanu katrā Latvijas pašvaldībā regulē šim nolūkam izdoti saistošie noteikumi. Šādu noteikumu izstrādi paredz likums Par pašvaldībām (spēkā no 19.05.1994.), kur saskaņā ar 43.panta 5.apakšpunktu dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, un šādi noteikumi attiecināmi arī uz namu, to teritoriju un būvju uzturēšanu. Savukārt saskaņā ar likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozījumiem, kuri stājās spēkā ar 2012.gada 1.janvāri, un likuma Par nekustamā īpašuma nodokli pārejas noteikumu 41.punktu pašvaldībām ir piešķirtas tiesības ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējošas būves, piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi (3%). Savukārt kopš 2014.gada 1.janvāri spēkā ir iepriekšminētā likuma grozījumi, kas nosaka arī to, ka tiek pieļauta valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli, ja tas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Tāpat uz «graustu jautājumu» visā valstī attiecināma Civillikuma trešā daļa par Lietu tiesībām, Būvniecības likums un Administratīvā procesa likums.

Vadās pēc līdzīga iedalījuma un klasifikācijas

Līdztekus pašvaldībās izstrādāts vidi degradējošo būvju iedalījums, kas valstī faktiski ir līdzīgs – tās ir pilsētvidi degradējošas būves un vidi degradējošas būves. Par pilsētvidi degradējošu būvi uzskata pilnīgi vai daļēji sabrukušu ēku vai būvi, kā arī tādu būvi, kurā tiek veikti pasākumi tās sakārtošanai, bet pilsētas ainavu bojājošā ietekme tomēr nav novērsta. Savukārt vidi degradējoša būve ir neapdzīvota vai saimnieciskajai darbībai neizmantota, sākotnēji ilgstošai lietošanai paredzēta būve, kas konstruktīvi cieši saistīta ar zemi. Te pieskaitāmi arī nepabeigti objekti, kam būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, kas var apdraudēt dzīvību un veselību, kā arī būvobjektu, kam ilgstoši netiek ievērotas atbilstošās uzturēšanas prasības un objekts pārvērties par graustu.

Tāpat katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos izmanto faktiski vienādu graustu (vidi degradējošo būvju) klasifikāciju – A un B kategoriju. Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi 13. un 14.punktā noteikto:

* A kategorijas būve (A kategorijas grausts) – pilnīgi vai daļēji sagruvusi un cilvēku drošību apdraudoša būve bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.1. vai 13.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana:

13.1. nepieļauj būvju nesošo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;
13.2. nepieļauj būves stāvu, sienu, jumta vai citu konstrukciju daļēju neesamību;

* B kategorijas būve (B kategorijas grausts) – cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6. vai 13.7. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana:

13.3. demontē funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību;
13.4. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju jumtu konstrukcijās;
13.5. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus;
13.6. novērš plaisas būvju sienās;
13.7. nodrošina būvju logu un durvju ailu noslēgšanu, logu stiklojumu, atjauno atlocījušās palodzes, novērš citus līdzīgus bojājumus.

Pilsētvidi degradējošās būves tiek iedalītas C kategorijā. Saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem C kategorijas būve ir vidi degradējoša būve, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.8., 13.9. vai 13.10. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana:

13.8. likvidē būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas;
13.9. nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;
13.10. nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai.

Atsevišķi tiek izdalīti uzraugāmie objekti – būves, kas gan tiek uzturētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir veikta atbilstoša objekta konservācija, taču, neveicot tālākus būvniecības darbus vai objekta atjaunošanu, tiek radīti draudi, ka būves tehniskais stāvoklis ar laiku pasliktināsies un būs nepieciešami papildu pasākumi objekta drošības uzlabošanai, kā arī būvju tehniskais un vizuālais stāvoklis pasliktinās, tiek pārskatīta piešķirtā klasifikācija un mainīta uz citu kategoriju.

Graustu tapšanas scenāriji

Cīņa ar graustiem ir nebeidzama – tiklīdz viens grausts tiek sakārtots, cits nāk vietā, un būtu naivi iedomāties, ka Latvijā būs pilsētas, kas pilnībā atbrīvojušās no graustiem. Veicot situācijas izpēti Rīgā, secināts, ka iemesli, kāpēc veidojas arvien jauni grausti, ir vairāki. Pirmkārt, tās ir ēkas, kas vecākas par 50 gadiem, un būves, kam piešķirts aizsargājamā objekta statuss, kas apgrūtina to sakārtošanu. Otrkārt, tie ir kopīpašumā esoši objekti, tostarp daudzdzīvokļu mājas, kas sadalītas dzīvokļu īpašumos – šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti vienoties par objekta sakārtošanu un uzturēšanu. Tāpat daudzu graustu patiesie īpašnieki ir ārvalstnieki, tostarp ārzonās reģistrētas kompānijas, kas arī apgrūtina objektu sakārtošanu. Nereti īpašums par graustu kļūst laikā, kamēr notiek tiesvedības procesi par īpašuma tiesībām uz šo būvi – šādi procesi ilgst gadiem. Nereti iemesls ir īpašnieka maksātnespējas process, kad parasti tiek pārtraukta objekta būvniecība vai arī objekts netiek uzturēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Virkne patlaban par graustiem atzīto objektu iegādāti pirms krīzes – nekustamā īpašuma burbuļa laikā, un tagad īpašniekiem trūkst līdzekļu to sakārtošanai.

Palielinātais nodoklis motivē sakārtot

Rīgā, kur ir vismaz ap 320 pilsētvidi un vidi degradējošo objektu, īpaši aktīvs darbs pie graustu sakārtošanas notiek tieši pēdējos gados. Par graustu sakārtošanu rūpējas Rīgas domes Īpašumu departaments, pēc kura iniciatīvas izveidota Vidi degradējošo būvju komisija. Tā veic šo būvju klasifikāciju nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, izskata būvju īpašnieku iesniegumus par klasifikācijas atlikšanu sakarā ar gatavību to sakārtot, pieņem lēmumus par būvju iekļaušanu vai izslēgšanu no vidi degradējošu, sabrukušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju sarakstā, sniedz ierosinājumus par pašvaldības turpmāko darbību būvju sakārtošanas procesā, kā arī izvērtē iestāžu sadarbību graustu sakārtošanas procesā.
Graustu sakārtošanu Rīgā veicinājuši arī pieņemtie jaunie noteikumi, kur iekļauti nosacījumi par vidi degradējošiem objektiem. Tie ir Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 197 Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā, kur 7.punkts nosaka, ka būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības. Savukārt 2015.gada 1.maijā spēkā stājās Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 146 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi, kur noteiktas prasības vidi degradējošu būvju uzturēšanai. Objekta īpašnieka pienākums ir nodrošināt būves fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tostarp logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u. c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu.

Palielinātais NĪN licis sarosīties vidi degradējošo būvju īpašniekiem, kuri daudzus gadus nevēlējās sakopt savus īpašumus. Piemēram, 2011.gadā tika sakārtoti tikai 16 vidi degradējoši objekti, 2012.gadā – jau 60, 2013.gadā – 80 un 2014.gadā 107. Savukārt nomaksātā NĪN apjoms kopš 2012.gada, kad kopā par vidi degradējošiem objektiem iekasēta summa 15 000 eiro apjomā, 2014. gadā palielinājusies 36 reizes, sasniedzot 550 000 .

Izveido vietni pilsētvides sakārtošanai

Šā gada februārī Rīgas domes (RD) Īpašumu departaments nāca klajā ar vēl vienu pilsētvidi sakārtot motivējošu instrumentu – tīmekļa vietni http://grausti.riga.lv. Tā veidota kā interaktīva, informatīva un lietotājiem draudzīga tīmekļa vietne, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par Rīgas pilsētā esošajām vidi degradējošām būvēm un to sakārtošanas darbiem, sniegt sabiedrībai iespēju informēt Rīgas domes Īpašuma departamentu par jaunām pilsētā konstatētām vidi degradējošām būvēm, kā arī balsot par primāri sakārtojamām vai nojaucamām vidi degradējošām būvēm.

Vietnē integrēta interaktīva karte, kurā atzīmētas Rīgā esošās vidi degradējošās būves, sniegts to apraksts un publicētas objektu fotogrāfijas. Katram lietotājam ir iespēja informēt par jaunu objektu, anketā Ziņo par jaunu vidi degradējošu būvi atzīmējot būves atrašanās vietu kartē vai ievadot objekta adresi un piezīmju laukā norādot īsu informāciju par šo būvi. Tāpat lietotājam iespējams nosūtīt arī objekta fotogrāfiju.

Pusgadu pēc vietnes darbības uzsākšanas secināts, ka tas ir labs instruments informācijas apmaiņai starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Kopumā vietne sešu mēnešu laikā apmeklēta 62 075 reizes. Ar tās starpniecību, piemēram, pieteikti 79 jauni objekti. Tāpat atsaucību izpelnījusies iespēja balsot par graustu, ko vajadzētu sakārtot vispirms. Piemēram, šajā pavasarī visvairāk balsu (vairāk nekā 270) saņēma grausts Vēžu ielā 7 Pētersalā, kam pašvaldība izdevusi lēmumu par piespiedu sakārtošanu, būvi nojaucot. Tas būs pirmais grausts Rīgā, kura nojaukšanu ierosinājuši iedzīvotāji.

Piespiedu sakārtošana un jauni noteikumi par aizsargtīkliem un pārsegiem

Gadījumos, kad nekustamais īpašums rada sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un ilgstoši degradē pilsētvidi, Rīgas domes Īpašuma departaments sagatavo Rīgas domes lēmumu projektu par nekustamā īpašuma piespiedu sakārtošanu uz īpašnieka rēķina un virza to izskatīšanai Rīgas domes noteiktajā kārtībā.

Ja ēkas īpašnieki neveic RD lēmumos ietvertos pienākumus, RD Īpašuma departaments kā lēmumos noteiktā izpildiestāde veic lēmumu izpildi piespiedu kārtā. Piespiedu sakārtošanā iztērētie Rīgas pilsētas pašvaldības līdzekļi tiks piedzīti no ēkas īpašniekiem, bet lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā RD Īpašuma departaments var piemērot piespiedu līdzekli – piespiedu naudu līdz 1425 EUR. Pēdējo divu gadu laikā piespiedu kārtā nojaukti grausti Lomonosova ielā 5, Dzegužu ielā 28, A. Deglava ielā 41, Artilērijas ielā 61, Rīnūžu ielā 16, Piena ielā 6, Skaistkalnes ielā 17, Valmieras ielā 41, Mēness ielā 24, Jāņa Čakstes gatvē 48, O. Vācieša ielā 2B, Juglas ielā 9, A. Deglava ielā 26E, Jūrmalas gatvē 52B, Aizupes ielā 18, Kapteiņu ielā 2, šogad plānots nojaukt graustus Krišjāņa Barona ielā 88A un Brīvības ielā 78A.

Šā gada pavasarī RD Pilsētas īpašuma komiteja atbalstīja ierosinājumu aizliegt celtniecības sieta jeb aizsargtīkla izmantošanu pilsētā, un domes Īpašuma departaments sāks darbu pie attiecīgo grozījumu izstrādes saistošajos noteikumos par būvju uzturēšanu. Tie paredzēs, ka aizsargsiets būs izmantojams pēc nepieciešamības tikai būvniecības laikā, bet ne fasāžu sakārtošanai. Līdz šim aizsargsieta izmantošana bija labs graustu īpašnieku arguments, lai izvairītos no būvju sakārtošanas, slēpjot būves patiesās vizuālo vai tehnisko stāvokli pasliktinošās pazīmes. Plānots, ka grozījumi saistošajos noteikumos varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz dekoratīvo pārsegu izmantošanu. Šā gada jūnijā Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks, ka dekoratīvo pārsegu ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju varēs izvietot tikai uz C kategorijai atbilstošām vidi degradējošām būvēm. Turklāt, izvietojot dekoratīvo pārsegu, jāievēro, lai tas respektētu būves arhitektonisko risinājumu, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilstu arhitektoniskajam stilam un iekļautos apkārtesošajā pilsētvides ainavā. Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, būs jāiesniedz Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai rakstisks iesniegums kopā ar derīgu būves tehniskās apsekošanas atzinumu un Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotu dekoratīvā pārseguma skici. Pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija izsniegs atļauju dekoratīvā sieta izveidošanai uz laiku līdz būves sakārtošanai, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem mazstāvu būvēm (līdz trim stāviem) un uz trim gadiem daudzstāvu būvēm (sākot no četriem stāviem). Ja noteiktajos termiņos būves sakārtošanas darbi netiks uzsākti, komisija lems par palielinātā Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu.

Graustu sakārtošana citviet Latvijā

Liepājā

Kopš 2013.gada marta Liepājas pilsētas būvvalde pieņem lēmumus par ēkām, kas nedara godu pilsētai. Būvvalde īpašniekiem ar apsaimniekotāju starpniecību pieprasa šādu ēku sakārtošanu vai nojaukšanu, kontrolē izpildes termiņus un papildina šādu objektu reģistru, kas ir pieejams pašvaldības mājaslapā sadaļā Būvniecība. Reizi nedēļā šie jautājumi tiek izskatīti speciālā komisijā, uz kuru tiek aicināti īpašnieki vai valdītāji. Savukārt būvvalde divas reizes gadā sniedz deputātiem pārskatu par vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju sakārtošanas gaitu.

Līdz šā gada vidum Liepājā uzsākta lietvedība par 146 ēkām, kuras klasificētas kā grausti vai kurām būtu piemērojama šāda klasifikācija. No visiem objektiem, par kuriem uzsākta lietvedība, līdz šim brīdim ir sakārtotas vismaz 40 būves, bet sakārtošanas procesā atrodas vismaz 38 būves. Par graustiem ir atzītas galvenokārt dzīvojamās ēkas, mazāk – industriālas būves vai nepabeigtas celtniecības objekti. Pārsvarā ēkas ir nojaucamas, taču vairākās notiek atjaunošana vai iekonservēšana. Ja graustu īpašnieki nesadarbojas ar pilsētas būvvaldi un nereaģē uz tās vēstulēm un lēmumiem, graustiem tiek noteikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis (3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības). Nodoklis ir pietiekami liels, lai būtu motivācija īpašumu sakārtot, un, kā liecina dati, līdz šā gada jūnijam Liepājā šāds nodoklis noteikts vismaz 28 būvēm.

Šogad Liepājas pašvaldība arī paredzējusi atvēlēt 50 000 eiro vēsturisko ēku restaurācijas projektu līdzfinansējumam. Tas veicinās valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu vai tā daļu saglabāšanu (atjaunošanu vai konservāciju) tieši pilsētas vēsturiskajā centrā. Savukārt līdz šā gada 2.septembrim īpašnieki vai māju apsaimniekotāji aicināti sagatavot un iesniegt pieteikumus pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai. Tiek prognozēts, ka šī programma varētu uzlabot Liepājas teritorijā esošo nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli.

Daudziem šķiet, ka bēdīgākais rajons ir Karosta, taču visvairāk graustu atrodas Vecliepājā, un darbs ar šo graustu īpašniekiem ir būvvaldes prioritāte. Netrūkst arī pozitīvu piemēru, piemēram, koka noliktava Jāņa ielā, kas iepriekš atradās graustu sarakstā, taču jaunais īpašnieks sācis vērienīgus sakārtošanas darbus. Ilgus gadus Vecliepājā rēgojās grausts – bijusī Bērzu ielas pirts. Pēc sarunām ar īpašnieku tagad bijušās pirts vietā ir no šīs būves paliekām brīvs, sakopts zemes gabals, kas ierobežots ar kvalitatīvu žogu. Ir vairāk nekā desmit citu gadījumu, kad īpašnieki veiksmīgi novērsuši sava īpašuma nesakoptību. Tādi piemēri ir Priežu, Strautu, Peldu, Ganību, Arnolda, Zirņu, Kaiju, Nākotnes un citās ielās.
Ēkām ir aiztaisīti logi, durvis, teritorija iežogota, veikti arī citi pasākumi, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu īpašumā, kā arī vidi degradējošu izskatu.

Daugavpilī

Šajā pavasarī Daugavpilī darbu ar graustu sakārtošanu sākusi pašvaldības izveidota darba grupa, kuras mērķis ir veicināt administratīvajā teritorijā esošo būvju, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, sakārtošanu vai nojaukšanu. Līdztekus graustu apzināšanā un sakārtošanā piedalās arī Pilsētplānošanas un būvniecības departaments, Īpašuma departaments, pašvaldības policija un administratīvā komisija.

Konstatējot vidi degradējošu ēku, pašvaldības būvinspektors sastāda atzinumu – apsekošanas aktu ar termiņu sakārtot ēku – un nosūta to ēkas īpašniekam. Ja ēka netiek sakārtota līdz noteiktajam termiņam, īpašnieks tiek administratīvi sodīts. Ja ēka jau ilgu laiku degradē pilsētas vidi, īpašniekam tiek piemērots palielinātais NĪN 3% apmērā no lielākās kadastrālās vērtības. Patlaban piespiedu sakārtošana Daugavpilī netiek piemērota, tā vietā nesakārtotajām ēkām tiek noteikti administratīvie sodi.

Par graustiem Daugavpilī patlaban atzīti aptuveni 50 objekti. Starp nesakārtotajām ēkām ir daudz rūpnieciskās ražošanas ēku, arī fizisku personu īpašumi, kas iegādāti «treknajos» gados, bet tālāka darbība ar tiem netiek veikta, kā arī cita veida (sabiedriskās, privātmājas u. c.) būves.

Patlaban Daugavpils pašvaldība mēģina sakārtot visas ēkas, kas ir tās īpašumā vai arī valdījumā, kā arī cenšas no īpašniekiem iegādāties nesakārtotās ēkas un izmantot tās savām vajadzībām. Labs piemērs tam ir ēka pilsētas vēsturiskajā centrā Saules ielā 2, kas ilgus gadus bojāja pilsētas ainavu. Šogad dome to iegādājās, lai attīstītu apbūves kompleksu dizaina un mākslas vidusskolai (Saules skolu). Arī uzņēmēji vai privātpersonas iegādājas ēkas jau konkrētam mērķim un mēģina tās sakārtot. Piemēram, tāda ir ēka Rīgas ielā 51 un tai piegulošā teritorija, kur tiek izstrādāts tirdzniecības pasāžas būvprojekts, kas, cerams, īstenosies arī dzīvē.

Jelgavā

Jelgavas pilsētas pašvaldības būvvalde ir izveidojusi kritisko ēku un nepabeigto jaunbūvju reģistru, kurā tiek apkopota informācija gan par nepabeigtajām jaunbūvēm, gan ēkām sliktā tehniskajā stāvoklī (bīstamās, avārijas stavoklī), kuras bojā pilsētas ainavu vai apdraud cilvēku drošību. Speciālisti reģistru regulāri aktualizē un atjauno. Pilsētā esošie grausti tiek apsekoti, tad tiek sastādīti atzinumi, un īpašniekiem tiek uzdots tos sakārtot.

Ja īpašnieks nereaģē uz būvvaldes aicinājumu par grausta sakārtošanu, attiecīgi tiek sastādīts Administratīvā pārkāpuma protokols, un lieta izskatīšanai un soda piemērošanai tiek nodota Administratīvajai komisijai. Ja īpašnieks ignorē arī atkārtoti noteikto termiņu, jautājums par graustu tiek virzīts izskatīšanai domes sēdē. Pēc domes lēmuma pieņemšanas pašvaldība organizē būves sakārtošanu vai nojaukšanu, izdevumus piedzenot no būves īpašnieka.

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem būvēm, kuras klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas, tiek piemērots palielināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā, tādejādi stimulējot graustu īpašniekus sakārtot savu īpašumu.

Kritisko ēku un nepabeigto jaunbūvju reģistrs regulāri tiek aktualizēts, gan veicot pilsētas teritorijas apsekošanu, gan saņemot informāciju no iedzīvotājiem. Līdz 2015.gada jūnijam reģistrā tika iekļauti 14 grausti un deviņas nepabeigtas jaunbūves. 2013.gadā īpašnieki nojauca divus graustus. Savukārt 2014.gadā sakārtoti divi un nojaukts viens grausts, kā arī sakārtota viena nepabeigta jaunbūve. Pārsvarā gadījumu grausti ir dzīvojamās ēkas, savukārt nepabeigtās jaunbūves lielākoties ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.
Labās prakses piemēri Jelgavā ir Vecpilsētas iela 5, 7, 8, 15, 17. To īpašnieki atjaunojuši ēkas, kas atrodas Jelgavas vēsturiskajā centrā. Savukārt Asteru ielā 14A, Asteru ielā 17 un Satiksmes ielā 35A sakārtotas daudzdzīvokļu mājas.

Valmierā

Valmieras pilsētas pašvaldībā 2012.gadā tika izveidota Vidi degradējošo ēku (būvju) un nekoptu teritoriju apzināšanas komisija. Tās uzdevums ir apzināt pilsētas administratīvajā teritorijā esošās vidi degradējošās ēkas, būves, graustus, nesakoptās teritorijas (ilgstoši nekopti zālieni, apstādījumi, sadzīves atkritumi, būvgruži, lūžņu krājumi u. c.), kontrolēt nekustamā īpašuma uzturēšanu un sakopšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tādējādi komisija ar savu darbu palīdz nodrošināt, ka Valmierā ir vizuāli pievilcīga un sakārtota pilsētvide un īpašnieki rūpējas par savu īpašumu atbilstošu apsaimniekošanu.

Valmierā tiek veikta regulāra pilsētas teritorijas apsekošana. Iedzīvotāji ļoti aktīvi ziņo par ēkām, būvēm, teritorijām, kuras nav sakoptas, ir apkārtējo vidi degradējošas vai pat bīstamas. Arī palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz pat 3% no lielākās kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm sniegusi vēlamo rezultātu. Tas motivējis daudzus iedzīvotājus sakārtot savus īpašumus, pārdot tos vai, ja nepieciešams, nojaukt, tādējādi pilsētā ir samazinājies nesakopto īpašumu īpatsvars. Vidi degradējošās ēkas ir ļoti dažādas: dzīvojamās ēkas, palīgēkas, industriālās ēkas. Kā liecina dati, šā gada jūnijā Valmierā bija aptuveni 50 ēkas, kas ir vidi degradējošas, tostarp graustu ir mazāk nekā 10. Skaitļi ar katru gadu samazinās, un arvien vairāk īpašnieku apzinās, ka nekustamais īpašums prasa regulāras rūpes un arī materiālos ieguldījumus.

Atbilstoši nekustamā īpašuma lielumam un veicamo darbu apjomam, īpašniekiem vispirms tiek izteikts brīdinājums, tiek dots laiks īpašuma sakārtošanai. Visbiežāk tie ir seši mēneši. Pēc tam, kad īpašnieks saņēmis pašvaldības komisijas pieņemto lēmumu par īpašumam noteikto vidi degradējošas būves statusu, vēl vienu mēnesi tam ir iespēja sakārtot savu īpašumu un pārsūdzēt komisijas pieņemto lēmumu. Tikai tad, ja neseko rīcība, tiek veikts nodokļu pārrēķins un īpašnieks saņem rēķinu. Rēķina apmaksa neatbrīvo īpašnieku no būves sakārtošanas.

Liela problēma ir īpašumi, kam notiek īpašnieku maiņa, maksātnespējas process, kā arī agrākos laikos celtie un tagad pamestie ražošanas objekti, kuros mēģina iemitināties bezpajumtnieki. Nesakārtotās īpašumtiesības vai mantojuma tiesības bieži vien ir iemesls, kāpēc īpašums netiek atbilstoši uzturēts vai pārdots. Tas rada grūtības arī pašvaldībai vērsties pie īpašnieka un panākt, ka īpašums tiek sakārtots. Līdztekus pilsētā ir virkne pozitīvo piemēru, kur sakārtotas gan dzīvojamās mājas, gan industriālās ēkas, kā arī cita veida būves.

Antra Veļķere

Rakstu sagatavot palīdzējuši: Baiba Gailīte, Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja, Aigars Štāls, Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists, Valērijs Ļaksa, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītājas vietnieks, Līga Korsaka, Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre, Jolanta Brūniņa, Valmieras pilsētas būvvaldes vadītāja, Jelgavas pilsētas pašvaldības būvvaldes speciālisti.

Mārīte Šperberga,
Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore

Publicēts žurnāla "Būvinženieris" 2015.gada Nr.45

Foto no Daugavpils pašvaldības arhīva

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!