Gaisa kvalitāte dzīvokļos

Par ēku gaiscaurlaidību sākām runāt jau iepriekšējos numuros. Neapšaubāmi, ēkai ar zemu gaiscaurlaidību energopatēriņš būs mazāks nekā gaiscaurlaidīgai, tomēr ne mazāk svarīgi ir spēt nodrošināt arī optimālus gaisa parametrus telpā. Šajā rakstā tiks parādīti rezultāti par iekšējā gaisa kvalitātes mērījumiem dzīvokļos. Galvenie parametri, pēc kuriem parasti nosaka gaisa kvalitāti telpā, ir temperatūra un relatīvais mitrums. Papildus tiem ir vēl viens svarīgs parametrs, kam ir tieša ietekme uz cilvēka pašsajūtu, un tas ir CO2 saturs. Par optimāliem iekšējā gaisa komforta parametriem ir pieņemti: temperatūra robežās no +20 līdz +24ºC, relatīvais mitrums no 40 līdz 60% un CO2 saturs ne vairāk kā 1000 ppm. Paaugstinātas temperatūras un relatīvā mitruma ietekmi viegli var pamanīt pēc pelējuma sēnītes rašanās telpas stūros un/vai pēc kondensāta veidošanās uz logiem. Turpretī paaugstināts CO2 saturs tik vienkārši nav ne pamanāms, ne sajūtams, bet šis rādītājs būtiski ietekmē cilvēku pašsajūtu. Starptautiskie pētījumi (Adrie van der Luijt 2007, Olli Seppanen 2005) pierāda, ka CO2 saturam jābūt ne vairāk par 1000 ppm. Pētījumā tika konstatēts – ja CO2 saturs bija virs 800 ppm, cilvēkiem bija vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums un problēmas ar koncentrēšanos. Ja koncentrācija bija vairāk par 1500 ppm, 79% respondentu sajuta nogurumu, savukārt 97% no tiem, kas periodiski cieš no migrēnas, galvassāpes parādījās jau 1000 ppm koncentrācijā. CO2 koncentrācijai līdz 5000 ppm nav negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību. Lai nodrošinātu optimālus gaisa parametrus telpā un vienlaicīgi samazinātu energopatēriņu, ir izstrādāti efektīvi ventilācijas sistēmu risinājumi, piemēram, rekuperācija. Vienģimenes mājā šādu sistēmu var izbūvēt diezgan viegli un ar salīdzinoši zemām izmaksām, un tā nodrošināt gan ēkas energoefektivitāti, gan optimālu gaisu iekštelpās. Tomēr daudzstāvu dzīvokļu mājās ierīkot katrā dzīvoklī individuālu vai izveidot vienotu ēkas ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju ir ļoti dārgs process, un šāda tipa risinājumam jāparedz plašas tehniskās telpas; turklāt samērā augstas būs arī ekspluatācijas izmaksas. Bieži vien jaunbūvējamās ēkās tiek lietota parasta ventilācijas sistēma: mehāniskā vai dabīgā nosūce no virtuves, vannas istabas un tualetes un dabīga pieplūde dzīvojamās istabās pa atvērumiem uz āru sienā (vai arī infiltrācija caur norobežojošo konstrukciju neblīvumiem). Prakse rāda, ka šāds variants nespēj nodrošināt nepieciešamo telpu gaisa kvalitāti. Šo faktu apstiprina pētījums par iekšējā gaisa kvalitāti Latvijas dzīvokļos. Pētījumā veiktie mērījumi parāda, ka pieaugušo un bērnu guļamistabās (1. un 2. zīm) nakts laikā, kad logi ir aiztaisīti ciet, CO2 līmenis var sasniegt pat 2200 ppm, kas divreiz pārsniedz rekomendējamo normu. Atverot logus, vēlamo rādījumu tas sasniedz stundas laikā. Grafiki apliecina, ka gaisa kvalitāti telpā var uzlabot, vienkārši atvērot logu vēdināšanas pozīcijā, tomēr šis risinājums sniedz tikai īslaicīgu efektu. Būtisku temperatūras kritumu šāda vēdināšana nerada, turklāt cilvēkiem auksta gaisa infiltrācija var radīt diskomforta sajūtu. Apskatot relatīvā mitruma izmaiņu dinamiku, var teikt, ka telpā ar diviem pieaugušajiem relatīvais mitrums ir pieņemamās robežās starp 40 un 50%, bet bērnistabā ir pārāk zems – nepārsniedz 45%. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka pieaugušie izdala vairāk mitruma nekā bērni, tāpēc bērnu telpā ir nepieciešams uzstādīt gaisa mitrinātāju. Dienās, kad vēja stiprums ir virs 5 metriem sekundē, CO2 līmenis pieaugošo guļamistabā nepārsniedz 1600 ppm. Šeit parādās tas, ka gaisa kvalitātes kontekstā ēkas gaiscaurlaidība var būt pozitīva, turpretī energoefektivitātes ziņā tai ir neapšaubāms negatīvs efekts – lai uzsildītu infiltrēto auksto gaisu, ir vajadzīgs papildu siltums. Svarīgi ir arī tas, ka šobrīd lielās pilsētās rekomendējamo CO2 saturu telpās nodrošināt ir aizvien grūtāk – jo ārā ogļskābās gāezs saturs gaisā jau tā sastāda ap 800–900 ppm, un, ņemot vērā cilvēka izdalīto daudzumu, kopējais CO2 saturs telpā būs virs 1500 ppm. Nobeigumā var secināt, ka, būvējot gaisa necaurlaidīgu māju, nopietna uzmanība obligāti jāpievērš efektīvai ventilācijas sistēmai. Nodrošinot svaiga gaisa pieplūdi, ir iespējams ne tikai izvairīties no pelējuma sēnītes veidošanās telpā, bet arī nodrošināt komfortablus un veselīgus apstākļus iemītniekiem. Lielāko dzīves daļu cilvēks pavada slēgtās telpās: mājā, automašīnā un birojā, tāpēc rūpēties par labāko iekšējā gaisa kvalitāti ir patiešām racionāli. Dr. habil. sc. ing. Andris Krēsliņš Dr. sc. ing. Anatolijs Borodiņecs Latvijas Būvniecība #5
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • edmunds 21.11.2009 23:38

    beidzot kaads ir pamaniijis un uzraxtijis par so saapiigo jautaajumu.

    interesanti ka pat nesen nodotosobjetos, piem infekcijas slimnicas jaunajaa korpusaa kur gulj ar hepatiitu slimojosie, nav vispaar nekaadas ventilaacijas, nemaz par rekuperaaciju pat nesapnjosim. arii jaunajaas daudzdziivoklju maajaaskuras riigas dome dod mazodrosinaatajiem, nav iepluustosaas ventilaacijas un nav pakeshu logu ventilaacijas - dziivojiet un slimojiet uz veseliibaam!! kad jautaaju kaapeec taa tad domes paarstaaveis atbildeeja ka neesot liidzeklju, neskatoties uz to ka svaiga gaisa norma peec buuvnormatiiviem ir 15 kub.m. stundaa uz cilveeku!! interesanti kaa riigas dome var taadu maaju pienjemt ekspluotaacijaa?!!

  • Andris Zemarājs 26.11.2009 13:00
    Sēnītes ,pelējums telpās uzrodās no nevēdinātām telpām,un pats noteicošākais ir caurs jumts.
  • auseklis.logins 05.12.2009 17:16

    Paldies par rakstu! Ļoti vajadzīga tēma. 

    Man liekas, ka problēmas sakne ir tajā, ka lai privātmāju nodotu ekspluatācijā nav nepieciešams ne apkures, ne ventilācijas projekts, un ļoti maz tiek runāts par šo tēmu.

  • desa 08.03.2010 15:03
    galvenais ir energoefektivitate, kaads tur augsaa teica un visi ka aaitas to vien zin kaa aizbulteet ciet visu, rezultata smadzenem nepienak skabeklis un kriize.
  • Kristaps 13.04.2010 15:52

    Paldies par rakstu! Viegls, patīkami lasāms!

    Kļūda?- 

    CO2 koncentrācijai līdz 5000 ppm (vai tomēr 500 ppm) nav negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību?

    Edmund!

    Tevis minētajās iestādēs un jebkur, kur vien mēs vēlamies, ir iespējams pašiem nodrošināties ar svaiga gaisa pieplūdi-
    Autors jau minēja, ka gaisa kvalitāti telpā var uzlabot- vienkārši, atverot logu vēdināšanas pozīcijā. Arī es visiem to uzsveru- paveriet logus /ziemas/ ventilācijas pozīcijā!

    Daudzi slimo ar ŠĪS lietas nezināšanu- TELPAS IR JĀVĒDINA! Visu laiku!

    Var dabūt vēl labākus rādītājus par 15 kubiem stundā!