Enerģētikas likumā grib paredzēt iespēju "Latvenergo" iegādāties gāzi ārpus Latvijas
Grozījumos Enerģētikas likumā plānots iestrādāt atrunu, ka, vienojoties ar AS "Latvijas Gāze" (LG), uzņēmumam būs iespējams pa LG infrastruktūru no cita avota savām vajadzībām piegādāt gāzi, tādējādi nākot pretī AS "Latvenergo", kas nesakārtota regulējuma dēļ patlaban nevar iegādāties gāzi Lietuvā.
Trešdien, 27.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpināja skatīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas principus un LG sadalīšanu.
Plašas diskusijas izvērsās par deputāta Edvarda Smiltēna (V) priekšlikumu likumā ietvert iespēju uzņēmumiem piegādāt savām vajadzībām gāzi no cita avota, pirms tiek izdoti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Smiltēns skaidroja, ka šis priekšlikums tapis, lai paredzētu iespēju "Latvenergo" iegādāties gāzi savām vajadzībām no citiem piegādātājiem.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka šī atruna ir pretrunā ar LG privatizācijas līgumu, kā arī tas ir konkurences tiesību pārkāpums. "Ar šo normu tiek atvērts gāzes tirgus," sacīja Kalvītis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis atzina, ka minētais priekšlikums neparedz gāzes tirgus atvēršanu, bet gan iespēju izmantot gāzes infrastruktūru. Arī "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis piekrita, ka šis priekšlikums neparedz atvērt gāzes tirgu, bet gan iespēju pa LG infrastruktūru nogādāt "Latvenergo" ārpus Latvijas iegādāto gāzi.
Kalvītis atkārtoja, ka valsts, noslēdzot LG privatizācijas līgumu 1997.gadā, uzņēmās saistības, savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka valstij ir jāpilda saistības, nevis jāpārpilda tās uz patērētāju rēķina. "Šis priekšlikums neparedz priekšlaicīgu gāzes tirgus atvēršanu, bet gan paredz iespēju piekļūt LG infrastruktūrai. Priekšlikums precizē LG pienākumu nodrošināt citiem piekļūt ne tikai LG gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai, bet arī gāzes sadalei," skaidroja ekonomikas ministre.
Balsojums par Smiltēna priekšlikumu tika atlikts līdz nākamajai komisijas sēdei, līdz kurai Ekonomikas ministrijai jāizstrādā detalizēta priekšlikuma redakcija, ko iesniegt izvērtēšanai Saeimas Juridiskajā birojā.
Deputāts Aivars Meija (NSL) rosināja likumā ietvert atrunu, ka LG ir pati tiesīga izvēlēties uzņēmuma sadalīšanas modeli, jo tādējādi LG sadalīšana varētu notikt saprātīgākos termiņos. Kvoruma trūkuma dēļ deputāti par šo priekšlikumu balsoja trīs reizes, rezultātā šo priekšlikumu noraidot.
Komisija arī noraidīja Meijas priekšlikumu LG sadalīšanu veikt līdz 2018.gada 31.decembrim. Patlaban likuma redakcija paredz to veikt līdz 2017.gada 31.decembrim.
Tāpat deputāti atbalstīja virkni SPRK iesniegto priekšlikumu, kas paredz tehniski likumā iekļaut Eiropas Savienības direktīvu prasības.
No kopumā iesniegtiem 64 likuma grozījumiem Saeimas komisija līdz šim izskatījusi 54.
Kā ziņots, šī jau ir trešā sēde, kurā Saeimas komisija turpina gatavot likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" trešajam lasījumam. Komisija kopumā saņēmusi 64 likuma grozījumu priekšlikumus.
Iepriekšējās sēdēs izvērtās diskusijas par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) īpašumtiesībām. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka Inčukalna PGK pazemes ģeoloģiskā struktūra ir valsts īpašums.
Tāpat komisijas sēdē notika diskusijas par deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredz pēc gāzes tirgus atvēršanas noteikt dabasgāzes rezervi Latvijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Deputāts minēto priekšlikumu atsauca.
Tāpat komisijā tika skatīti deputātes Lolitas Čigānes (V) iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas ļautu jau tagad trim lielajiem gāzes patērētājiem iegādāties dabasgāzi ārpus Latvijas. Taču arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Komisijā skatītie priekšlikumi lielākoties ir tehniski, taču lielākās debates gaidāmas par termiņiem, kādos jāsadala AS "Latvijas Gāze".
Jau ziņots, ka Saeimā patlaban tiek skatīti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma LG sadalīšanas nosacījumus.
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka 2017.gada 31.decembrī ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka, nosakot tik īsu termiņu, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus.
LETA
Foto: Image Library/Flickr.com
