Eksperts: Kā rīkoties privāto mežu īpašniekiem Eiropas zaļā kursa haosā?

Saistībā ar Eiropas zaļo kursu vairums mežu īpašnieku ir nonākuši neizpratnē, kā rīkoties šajā situācijā – pārdot mežu, izcirst to vai gaidīt, kad tiks pieņemts galīgais regulējums, riskējot, ka arī viņa meža īpašumu var skart dažādi ierobežojumi vai pat liegums. Ne mazāk būtiski – mežu īpašniekiem šobrīd jābūt apveltītiem ar lielu pacietību, gribasspēku un pat mērķtiecību, lai sadrumstalotajās valsts pārvaldes informācijas sistēmās spētu atrast informāciju par to, vai uz viņu īpašumiem jau nav attiecināmi kādi liegumi, kā arī par to, kas tiek plānots ar jauno regulējumu.

Kā zināms, 2020. gada beigās Latvijā noslēdzās dabas skaitīšanas projekts. Tā laikā aptuveni 10% no valsts teritorijas – 667 459 ha platībā – tika konstatēti biotopi. Turklāt 50% tieši meža [1] teritorijā. Savukārt šobrīd saistībā ar zaļo kursu tiek virzīta iniciatīva paplašināt ar biotopiem aizsargājamās teritorijas. Kopējais mērķis ir izprotams, taču vienlaikus, skatoties no mežu īpašnieku perspektīvas, šis solis daudziem var radīt būtiskus finansiālos zaudējumus. 

“Nav šaubu, ka ir jāsaglabā dabas daudzveidība, taču ir jāspēj rast racionālus risinājumus meža zemju īpašniekiem. Šābrīža kompensācijas ir nesamērīgi niecīgas. Par vērtīgām mežaudzēm, kas gadiem tikušas koptas, lai, tās izstrādājot, varētu gūt maksimālo ienesīgumu, atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publicētajai informācijai īpašniekiem kompensāciju apmērs, ko tie var saņemt no valsts, variē no 43 līdz 157 €/ha (atkarībā no lieguma veida). Šādas kompensācijas pat nesedz apsaimniekošanas izmaksas,” secina VIDI WOODS meža apsaimniekošanas eksperts Matīss Rozītis.

Jāatzīmē gan, ka kompensācijas par meža īpašumu no Dabas aizsardzības pārvaldes pašlaik var pieprasīt tikai gadījumos, ja meža īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, kas neietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā (Natura 2000). Jāpiemin, ka lielākā daļa Natura 2000 projektā iekļauto teritoriju pašlaik ir valsts īpašumi. Savukārt mežu īpašnieki Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” var pārliecināties par to, vai viņu mežā ir vai nav konstatēts biotops un vai viņi var kvalificēties kompensācijām.

M. Rozītis: “Ņemot vērā jau šobrīd sadrumstaloto regulējumu un informācijas nepieejamību vienuviet, kā arī neadekvāti mazās kompensācijas, manuprāt, valstij pirms jebkādu papildu ierobežojumu ieviešanas būtu jāveic mājasdarbs. Proti, Zemkopības ministrijai un saistītajām institūcijām būtu jārod risinājums, kā ikviens meža īpašnieks ērti un ātri, piemēram, ievadot vienā sistēmā sava īpašuma kadastra numuru, var iepazīties ar visu informāciju, tostarp ierobežojumiem, kas attiecas uz viņa īpašumu. Ne mazāk svarīgi – jābūt arī kvalitatīvai diskusijai. Un nevis tikai starp nozares politikas veidotāju un nozari pārstāvošajām organizācijām, bet arī ar privāto mežu īpašniekiem, jo tieši viņi būs tie, kuru intereses tiks skartas vistiešāk.”

Lai gan Eiropas Savienības zaļā kursa mērķi ir neapstrīdami svarīgi dabas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā, ikvienai valstij ir jāatrod līdzsvars starp šiem mērķiem un savu iedzīvotāju interesēm. Tādēļ ir būtiski, lai politikas veidošanā tiktu meklēti kvalitatīvi un jēgpilni risinājumi. Tiem ne tikai akli jāveicina dabas aizsardzības procesi, bet prioritāri – jārespektē un jāaizsargā savu iedzīvotāju tiesības un intereses, piemēram, jānodrošina viņiem taisnīga kompensācija.

Atbilstoši Natura 2000 sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā patlaban atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 34 bezmugurkaulnieku, 29 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 abinieku, 13 zivju, 93 putnu sugas un 58 biotopu veidi.

Plašāka informācija par biotopu iedalījumiem pieejama: https://www.daba.gov.lv/lv/media/4847/download?attachment

 [1] Dati no: https://www.apollo.lv/7920660/cetru-gadu-laika-iznicinati-9000-hektaru-mezu-biotopu