EK: Dalībvalstīs tiks uzlabota piekļuve sašķidrinātajai dabasgāzei kā alternatīvam gāzes avotam

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi sašķidrinātas dabasgāzes stratēģiju, ar kuru Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiks uzlabota piekļuve sašķidrinātajai dabasgāzei kā alternatīvam gāzes avotam, liecina EK paziņojums.

EK šodien atklāja enerģētiskās drošības pasākumu kopumu, ar kuru ES tiek sagatavota globālajai pārejai enerģētikas jomā, lai mazinātu energoapgādes pārtraukumu ietekmi. Enerģētiskās drošības dimensija ir viens no Enerģētikas savienības stratēģijas stūrakmeņiem un viena no EK prezidenta Žana Kloda Junkera vadītās EK politiskajām prioritātēm.

Šajā pasākumu kopumā iekļauta virkne dažādu pasākumu, ar kuriem stiprina ES noturību gāzes apgādes pārtraukumu gadījumā. Šie pasākumi ir enerģijas pieprasījuma ierobežošana, enerģijas ražošanas palielināšana Eiropā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, labi funkcionējoša un pilnībā integrēta iekšējā enerģijas tirgus attīstības turpināšana, kā arī enerģijas avotu, piegādātāju un piegādes ceļu diversifikācija.

Turklāt ar šiem priekšlikumiem tiek palielināta pārredzamība Eiropas enerģijas tirgū un vairota dalībvalstu solidaritāte.

Izklāstītajā enerģētiskās drošības pasākumu kopumā ir ņemts vērā jaunais vispasaules un vispārējais nolīgums par klimata pārmaiņām, ko pasaules līderi pieņēma pagājušā gada 12.decembrī Parīzē. Ar Parīzes nolīgumu uzņēmumiem un politikas veidotājiem tika sūtīts spēcīgs signāls par to, ka virzība uz tīru enerģiju ir neatgriezeniska, mudinot sagatavoties globālajai pārejai enerģētikas jomā, uzskata EK.

Attiecībā uz sašķidrinātas dabasgāzes un gāzes uzglabāšanas stratēģiju EK norādījusi, ka Eiropa ir lielākais dabasgāzes importētājs pasaulē. Eiropas kopējā sašķidrinātas dabasgāzes importa jauda ir nozīmīga - šobrīd tā ir pietiekami liela, lai nodrošinātu ap 43% no kopējā gāzes pieprasījuma.

Tomēr ES aizvien pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības saistībā ar piekļuvi sašķidrinātajai dabasgāzei. Šī iemesla dēļ EK pieņēmusi sašķidrinātas dabasgāzes stratēģiju, ar kuru ES dalībvalstīs tiks uzlabota piekļuve sašķidrinātajai dabasgāzei kā alternatīvam gāzes avotam.

Paredzēts, ka šīs stratēģijas pamatelements ir stratēģiskās infrastruktūras izveide, ar ko tiktu pabeigts iekšējais enerģijas tirgus un identificēti projekti, ar kuriem izbeigt dažu dalībvalstu atkarību no viena avota.

Attiecībā uz gāzes piegādes drošības regulu EK vērš uzmanību, ka gāzei ir svarīga nozīme pārējā uz mazoglekļa ekonomiku un gāze aizvien ir svarīga daļa no ES energoresursu struktūras. Tomēr pastāvošā ārējā atkarība nozīmē, ka ES ir jānostiprina sava tirgus noturība gadījumiem, kad rodas gāzes piegādes traucējumi.

Lai pilnībā izmantotu likvīda un konkurētspējīga tirgus iespējas, ir jāpalielina ES gāzes tirgus pārredzamība. Sistēmas stiprināšanai EK ir ierosinājusi veikt pāreju no valsts līmeņa pieejas uz reģionāla līmeņa pieeju, kad tiek veidoti piegādes drošības pasākumi. Turklāt ar šo priekšlikumu tiek ieviests dalībvalstu solidaritātes princips, ar kuru nodrošina piegādi mājsaimniecībām un svarīgākos sociālos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, ja to sniegšanu ietekmētu smaga krīze.

Runājot par lēmumu par starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, EK uzskata, ka ES ir jānodrošina, ka starpvaldību nolīgumi, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešajām valstīm un kas ietekmē ES gāzes drošību, ir pārskatāmāki un pilnībā atbilst ES tiesību aktiem.

Šajā saistībā tiek ieviesta iepriekšēja atbilstības pārbaude, ko veic EK. Ar šo iepriekšējo novērtējumu var pārbaudīt atbilstību konkurences noteikumiem un iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, pirms notiek sarunas un nolīgumi tiek parakstīti un oficiāli apstiprināti. Dalībvalstīm pirms nolīgumu parakstīšanas būs pilnībā jāņem vērā EK atzinums.

Tikmēr attiecībā uz apkures un dzesēšanas stratēģiju EK vērš uzmanību, ka ēku apkure un dzesēšana un rūpniecība patērē pusi no ES enerģijas. Turklāt 75% no tās iegūst no fosilajiem kurināmajiem. Ierosinātajā Apkures un dzesēšanas stratēģijā uzmanība galvenokārt pievērsta veidiem, kā novērst šķēršļus, kas ierobežo dekarbonizāciju ēkās un rūpniecībā.

Tajā arī uzsvērts, ka lielāka energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana ietekmēs enerģētisko drošību. Stratēģisks skatījums uz šo nozari ir ļoti svarīgs, ja ES vēlas mazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem.

LETA

Foto: NPCA Online/Flickr.com

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!