Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās pieauga vidējā cena
Rīga, 27.marts, LETA. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena Latvijas cenu apgabalā bija 29,09 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 27,72 eiro par megavatstundu.
"Nord Pool" Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena arī bija 29,09 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 28,97 eiro par megavatstundu.
Tāpat Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 29,09 eiro par megavatstundu pretstatā 27,72 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS "Latvenergo" aģentūrai LETA pavēstīja - lai gan pavasara sezonai raksturīgi laika apstākļi saglabājās arī pagajušajā nedēļā, visās Baltijas valstīs tomēr bija novērojams cenas pieaugums, pirmo reizi šogad sasniedzot vienādu cenu līmeni.
"Cenas tendences noteica temperatūras kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, īpaši nedēļas vidū, kad temperatūra Skandināvijas un Baltijas reģionos lielākoties atradās normas robežās. Skandināvijā samazinājies arī vēja apmērs un attiecīgi no šī resursa izstrādātais elektroenerģijas apjoms, un tas nozīmē, ka bijis nepieciešams izmantot dārgākus elektroenerģijas resursus, kas būtiski ietekmēja arī elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā," skaidroja energokompānijā.
Patērētās elektroenerģijas apmērs otro nedēļu pēc kārtas turpināja pazemināties līdz ar mērenāku laika apstākļu iestāšanos. Baltijā kopumā tas samazinājies par 4% - līdz 495 gigavatstundām (GWh). Lielākais patēriņa kritums fiksēts Lietuvā - par 6% (līdz 187 GWh), kamēr Latvijā bijis kritums par 3% (līdz 141 GWh), bet Igaunijā patēriņš samazinājies par 2% - līdz 167 GWh.
Samazinājās arī kopējā elektroenerģijas izstrāde - Baltijā pagājušajā nedēļā tā bija 483 GWh apmērā, kas ir par 7% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās līdz attiecīgi 209 GWh un 45 GWh, toties Igaunijā tā pieauga, sasniedzot 229 GWh.
"Latvijā elektroenerģijas izstrādes kritums saistīts ar ūdens pieteces apmēra samazināšanos Daugavā līdz ar nelielu palu sezonas intensitātes mitēšanos, jo līdz ar to Daugavas hidroelektrostacijās (HES) samazinājušies ražošanai pieejamie ūdens resursi un novērojams elektroenerģijas izstrādes kritums," informēja "Latvenergo".
Latvijas ražošanas un patēriņa bilance saglabājās stabili pozitīva, saražojot par 49% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. Igaunija pagājušajā nedēļā saražoja par 37% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts, bet Lietuvā bilance saglabājas negatīva - saražoti 24% no patērētā elektroenerģijas apmēra valstī. Baltijā kopumā saražoti 98% no kopējā reģionā patērētā elektroenerģijas apmēra.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko iespaido arī laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
"Nord Pool" tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.
