Drošība kā kvalitātes spogulis
Ar darbiniekiem notikušie nelaimes gadījumi atklāj, ka daudzos Latvijas būvobjektos vēl joprojām pret drošību izturas pavirši. Pārdrošība un nevērīgums nereti noved pie neatgriezeniskām sekām. Turklāt to pieļauj abas puses – gan darba devēji, gan darbinieki. Un tā ir pazīme, kas liecina par darba kultūru – ne tikai drošības, bet arī kvalitātes jomā. Tā ir problēmas redzamākā daļa, ko zināmā mērā var izmantot kā indikatoru būvnieka darba kultūrai.
Kā vizuāli var pamanīt problēmas drošības jomā? No vienas puses, noteikti svarīgas ir specifiskas zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā. No otras puses, bieži pārkāpumi ir tik acīmredzami, ka nepieciešams vien veselais saprāts un instinkti, lai saprastu, ka darba vide ir nedroša vai pat bīstama. Piemēram, kvalitatīvu sastatņu vietā tiek izmantoti saslieti dēļu atgriezumi vai eiropaletes no piegādātajiem būvmateriāliem, aizsargmargas pret kritieniem no augstuma nav vispār (piemēram, gala margas, vidusmargas, kājlīstes) vai uzstādītās ir nekvalitatīvas un nepietiekamas.
Pasūtītājam būtu naivi ticēt, ka darbinieki, kas piemērotu darba apavu vietā strādā pludmales čībās vai krokšos, neredzamajās vietās iekrūvēs paredzēto skrūvju skaitu, bet viņu darba devējs taupīs tikai uz darba apaviem, nevis arī uz būvmateriāliem. Ja darbiniekam vajadzēs koncentrēties uz līdzsvara noturēšanu, strādājot uz sešstāvu ēka jumta bez aizsardzības līdzekļiem, viņš nepievērsīs uzmanību, vai visi darbi tiek veikti pareizajā secībā un vai no jumta nenokritīs materiāli vai instrumenti. Valsts darba inspekcijas pieredze liecina, ka tajos objektos, kuros jau vizuāli redzams, ka drošības kultūra ir zema, nodarbinātie paskaidro, ka galvenais būvdarbu vadītājs un būvuzraugs uz objektu atbrauc ļoti reti vai tad, kad notiek kaut kas ārkārtējs. Loģiski, ka šādos būvobjektos nelaimes gadījumi notiek biežāk.
Jāpaskaidro, ka tieši galvenais būvdarbu veicējs ir institūts, kam būtu jāveido drošības kultūra ikvienā objektā. Būvobjektos, kur galvenais būvdarbu veicējs nosaka striktus darba aizsardzības standartus un uzrauga to ievērošanu, letāli un smagi nelaimes gadījumi nenotiek. Latvijā biežāk tiek izmantots pātagas princips – stingra kontrole un, ja noteikumi netiek ievēroti, soda sankcijas. Šāda sistēma pārsvarā gadījumu ir rezultatīva un nodrošina, ka darbs tiek veikts droši. Taču kā pozitīvāka pakse jāmin prēmēšana, ko gan piemēro salīdzinoši maz uzņēmēju. Šajā gadījumā par noteikumu ievērošanu darbiniekam piešķir kādu materiālu vai finansiālu labumu. Tā tiek veicināta vēlme un motivācija ievērot visas instrukcijas un lietot visus paredzētos aizsarglīdzekļus. Līdzīgu motivējošu piemēru varam aizņemties no Londonas olimpisko spēļu arēnu un ciematu būvobjektiem, kur vienlaikus strādāja daudzi tūkstoši darbinieki. Par katrām miljons bez nelaimes gadījumiem nostrādātajām stundām būvlaukumā tika rīkoti svētki kā pateicība darbiniekiem par darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Minētos piemērus var atzīt par labo praksi modernas un mūsdienīgas darba aizsardzības kultūras iedzīvināšanā. Darba aizsardzība nav veiksmīga apstākļu sakritība, bet gan mērķtiecīgs darbs. Viens no kvalitatīva būvniecības galaprodukta priekšnoteikumiem ir darba drošība un kultūra visās būvdarbu stadijās.
Baiba Puķukalne,
Rīgas reģionālās darba inspekcijas vadītāja
Mārīte Šperberga,
Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore
Žurnāls "Būvinženieris" 2015.gada jūnijs, Nr.44
Foto: highwaysengland/Flickr.com
