Dārza lielums un konfigurācija
Zemes gabala lielums Ģimenes mājas būvniecībai paredzētie apbūves gabali lielākoties ir no 600 līdz 2500 m² lieli. Ja māja uzbūvēta senāk vai arī mājas un zemes īpašnieks bijis pakļauts nacionalizācijai, tad, iespējams, ka pie mājas būs neliela - 600-800 m2 teritorija. Tik mazā platībā grūti izvietot visas dārza zonas, tādēļ nereti nākas kādai vajadzībai atvēlēt ļoti mazu teritoriju vai atteikties no tās pavisam. Pēdējos 10-15 gados būvētajām ģimenes mājām piekļaujas visdažādākās platības – no 1500 m2 līdz pat hektāros mērāmām. Jo lielāka platība, jo plašākas iespējas tajā ierīkot visu nepieciešamo atpūtai, saimniecībai un teritorijas reprezentatīvajam tēlam, taču proporcionāli platībai pieaug arī tās uzturēšanas izmaksas un darbs, kas jāiegulda. {ABC_CITATION TEXT=[Pēdējos gados izkristalizējies optimāls piemājas teritorijas lielums- ap 2000 m2; tajā iespējams samērā brīvi organizēt četru cilvēku ģimenei nepieciešamo dzīvi un dārzu materiāli un fiziski uzturēt.]} Dārzs pie mājas: * pilsētās - dārzu platību un konfigurāciju pilnībā ierobežojoša vide, kurā pastāv daudz ierobežojumu un nosacījumu; * apdzīvotās lauku teritorijās – dārzu platību un konfigurāciju pilnībā limitējoša vide, kurā pastāv mazāk ierobežojumu un nosacījumu; * laukos – dārza platību un konfigurāciju maz limitējoša vide, kurā pastāv minimāls ierobežojumu un nosacījumu kopums. Dārzs pilsētā Dārzs pilsētā lielākoties ir mazāks nekā lauku apdzīvotās teritorijās vai laukos, tā platība ir 600-1200 m2. Tā lielums un konfigurācija bieži vien ir iepriekšnoteikta - teritorija atrodas starp citiem īpašumiem, tai ir nospraustas precīzas robežas. Pilsētas dārza nelielais izmērs jau noteikts vēsturiski,- pilsētu teritorijas bija ierobežotas, tām nebija kur izplesties, jo tās apvija aizsargmūri, taču apdzīvotības blīvums pilsētas allaž ir bijis lielāks nekā laukos, tāpēc arī ierobežotā pilsētas zemes platība tika sadalīta samērīgi. Mūsdienās pilsētas var izplesties gandrīz neierobežoti, tomēr pastāv citi faktori, kas ierobežo zemes gabala lielumu pie mājas pilsētā. Pirmkārt, tās ir topošā vai esošā īpašnieka finanses. Zeme pilsētā, salīdzinājumā ar zemi citur valstī, ir dārga. Finansiāli vairāk līdzekļu prasa arī dārza uzturēšana, piemēram, pilsētā jāmaksā par laistīšanas ūdeni, bet laukos lielākoties tas ir bez maksas. Otrs dārza lieluma un konfigurācijas ierobežojošais faktors ir pati pilsētvide, kurā citi īpašumi veido robežas, un, lai kaut ko mainītu, jāvienojas ar ļoti daudzām ieinteresētajām pusēm, kas bieži vien ir neiespējami. Dārza izveidi nosaka un ierobežo pilsētā noteiktie normatīvi, kas var gan tieši, gan netieši attiekties uz īpašumu un ietekmēt dārza veidošanu, piemēram, attālums līdz ietvei un brauktuvei, pilsētas inženierkomunikāciju atrašanās vieta, aizliegums nozāģēt lielos savvaļas kokus, kā arī kaimiņu īpašumi, piemēram, neestētiska būve kaimiņu dārzā, kas ietekmē augu izvēli un izvietojumu, lieli augi vai ēkas, kas met ēnu. Tāpat pilsētvide, kaut arī mūsdienās visās jomās valda demokrātija un cilvēkam ir brīva izvēles iespēja, nosaka dārza veidošanas ievirzi, piemēram, ievērojot normatīvus. Dārzs apdzīvotā lauku teritorijā Dārzs mazpilsētā vai ciematā bieži vien ir lielāks nekā pilsētā, tā platība ir 1200-2500 m2. Tomēr arī mazpilsētās un ciematos ir pašvaldības noteikts attīstības plāns, kura ietvaros ir paredzēta vienģimeņu māju apbūve. Arī pilsētu un ciemata centrālajās daļās dārza lielums un konfigurācija jau ir iepriekšnoteikta, taču pilsētu un ciematu nomalēs ir lielākas iespējas savā īpašumā iegūt plašāku teritoriju, kur būvēt māju un izveidot dārzu. Ciematos bieži vien ir mazāk ierobežojošu faktoru, piemēram, pašvaldības noteikumu, kas apgrūtinātu dārza ierīkošanu. Dārzs laukos Mūsdienās arvien biežāk pilsētas iedzīvotāji cenšas izrauties no pilsētas, iegādājoties lauku viensētas vai būvējot lauku mājas. Dārzs pie lauku mājas ir daudz plašāks, ne tikai teritorijas, bet arī iespēju ziņā, tā platība var būt no 600 m2, kur izvietotas pāris puķudobes, līdz pat vairākiem hektāriem. Dārzs bieži vien plūstoši pāriet dabiskajā ainavā, tā robežas var būt nemanāmas. Iegādājoties īpašumu laukos, ir iespējas brīvi noteikt dārza lielumu un konfigurāciju, reti mēdz būt kādi ierobežojumi dārza veidošanā. Zemesgabala konfigurācija Praksē pierādījies, ka visērtākais zemesgabals mājas būvei ir taisnstūris, kura īsākās un garākās malas attiecība ir 2:3 vai 3:5. Vislabāk ir izmantojams zemesgabals, kura garākā mala aptuveni sakrīt ar meridiānu, jo tad ērtāk dārzā var izvietot visas nepieciešamās funkcionālās zonas un augiem radīt piemērotākus augšanas apstākļus. Autore: Alise Jonas
