Būvniecības nozare aicina ekonomikas ministru izvērtēt BVKB darbību
Norādot uz Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) centieniem sākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm, būvniecības nozares pārstāvji un eksperti atklātā vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) lūdz izvērtēt BVKB darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas, kā arī Būvniecības likumam.
Atklāto vēstuli parakstījuši Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas domes Īpašuma departaments, kā arī citi būvniecības nozares eksperti.
Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēlas vērst uzmanību uz BVKB publicēto informāciju par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un tā iniciēto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Kā norāda vēstules autori, šāda darbība ne vien būtiski pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās BVKB funkcijas un kompetenci, bet arī faktiski nozīmē nozari uzraugošās institūcijas iesaistīšanos komercdarbības veikšanā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, uzsver nozares pārstāvji.
Biroja pārziņā ir organizēt attiecīgās ekspertīzes veikšanu objektos, kuru pasūtītājs ir valsts iestāde vai tās institūcijas, kā arī situācijās, kad starp būvniecības procesa dalībniekiem ir strīds un nepieciešams neatkarīgas ekspertīzes atzinums. Turklāt šis pakalpojums jāsniedz bez maksas. Savukārt būvprojektu un būvju ekspertīzi ēkām, kuru uzraudzība ir BVKB pārziņā, ir tiesīgi veikt tikai būvkomersanti, kas nodarbina attiecīgi sertificētus speciālistus.
"Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību. Pašlaik biroja vadība radījusi absurdu un labas pārvaldības principiem neatbilstošu situāciju. Būtu neiedomājami, ja, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests sniegtu arī maksas audita pakalpojumus, konkurējot ar privātajiem uzņēmumiem jomā, kuru pati kontrolē un uzrauga," skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Pagājušā gada nogalē BVKB mājaslapā publicētajā informācijā minēts, ka sektoros, kur nebūs komersanti, kas spēj nodrošināt ekspertīzes publiskās personas vajadzībām, kā arī gadījumos, ja starp būvniecības dalībniekiem pastāvēs strīds un nepieciešama neatkarīga ekspertīze, birojs nodrošinās šādas ekspertīzes. Turklāt biroja paziņojumā minēts, ka 2016.gadā tiks tērētas 4800 stundas ekspertīžu organizēšanai, kuras par maksu īstenos būveksperti un BVKB speciālisti.
LPS padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka, ņemot vērā pēdējā laika BVKB aktivitātes, Pašvaldību savienība ir lūgusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju izvērtēt, vai BVKB ir tiesības pašrocīgi veikt būvprojektu un būvju ekspertīzi.
"Komisijas atzinums bija nešaubīgs - normatīvais regulējums un tajā noteiktās kompetences nedod tiesības birojam veikt šādas ekspertīzes. BVKB pārziņā ir tikai organizēt ekspertīžu procesu, piesaistot tirgū strādājošus sertificētus speciālistus un slēdzot ar tiem līgumus. Turklāt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam birojs nedrīkst iesaistīties komercdarbībā, nodrošinot ekspertīzes pakalpojumus par samaksu. Šāda rīcība arī ir klajā pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām un ir nepieļaujama," skaidro Salmiņš.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
