Arnolds Strazdiņš. 300 kamīnu un krāšņu meistars

Savā profesionālās darbības laikā Arnolds Strazdiņš ir uztaisījis lielu daudzumu kamīnu un krāšņu – 300 noteikti, bet ja pieskaita firmas kopējos pasūtījumu, tad skaitlis trīskāršojas. Kamīni ir dažādi – vienu var uzmūrēt divās trijās dienās, bet citu mūrē līdz pat mēnesim. Ceļš līdz virsotnei
Straziņa kamīns 1
Amatniecības kameras Krāšņu, kamīnu un podnieku biedrības priekšsēdētājs, krāsniņu speciālists un firmas Krāšņuguns līdzīpašnieks Arnolds Strazdiņš par labu kamīnmeistaru uzskata tādu, kas ir akurāts, precīzs, ar izcilu gaumes izjūtu, labām rokām un galvu. Taču Arnoldam piemīt arī savs stils un mīlestība pret darbu, ko viņš veic tik labi, ka pēc objekta pabeigšanas pasūtītājs pārtop par uzticīgu Arnolda draugu.
darza kamins 2
Viņš uzskata, ka viss dzīvē notiek tā, it kā kāds no augšas to būtu ieplānojis. Tā esot arī ar viņa dzīvi, jo jau no pašas bērnības Arnolds ir sācis iet noteiktu ceļu – beidza arodskolu (izglītība bija vērsta uz centrālo apkuri), mācījās Minskā, kur kļuva par profesionālu siltumtehnikas–santehnikas arodapmācības meistaru. Nodienēja trīs gadus uz kuģa, kur arī bija saistība ar siltumu, apkuri. Atgriezies Latvijā, Arnolds sāka strādāt toreizējā Profesionālās izglītības komitejā, bet vēlāk Juglas amatniecības vidusskolā par direktora vietnieku ražošanas darbā. Parādījās jauna apmācības programma, pēc kuras gatavoja jaunos podniekus, līdz ar to arī labi mūrēšanas un kamīnu meistari. Tie bija laiki, kad kamīnu firmu vispār vēl nebija, taču vienam no meistariem izdevās iegādāties franču kamīnu katalogu, kas tajos laikos maksāja bargu naudu, bet šodien iegūstami par velti. Arnolda kolēģis ieminējās, ka kāds pasūtītājs vēlas uztaisīt katalogā redzēto kamīnu, taču tādu materiālu tanī laikā nebija, un meistars vērsās pie Arnolda pēc padoma, bet vēlāk arī ar lūgumu to uztaisīt. No tā laika Arnolds sāka taisīt kamīnu apdares. Izmantoja, piemēram, gāzbetonu, lai aizvietotu šūnakmeni, speciāli to iekrāsoja. „Tie bija eksperimenti, meklējumi, lai ne no kā uztaisītu kaut ko,” atceras Arnolds. Strādājot skolā, bija pieejama dažāda literatūra par krāšņu būvēšanu. Viņš to pilnībā izstudēja, tāpat izpētīja Etnogrāfiskā muzeja un Nacionālās valsts bibliotēkas arhīvus, kur izcilāja un apskatīja vecās krāsnis. Kad teorija pilnībā tika apgūta un bija zināšanas arī par praktisko pusi, Strazdiņš sāka pasniegt mācību stundas. No direktora vietnieka par ekspertu
Straziņa plīts
Kad ministrija apvienoja arodizglītību ar vispārējo vidējo, skolotāju algas kļuva ļoti mazas, tāpēc radās vajadzība piepelnīties. Arnolds ar vēl vienu kolēģi un skolnieku no viengadīgās grupas apvienojās un sāka kopīgi strādāt pa vakariem, izpildot dažādus podnieku darbus. Pirmo podiņu krāsni izveidoja Smiltenē. Arnolds sagatavoja podiņus, bet abi kolēģi lika kopā krāsni. Tā esot bijusi pirmā „skola”, pēc kuras objekti aizgāja vairumā.
Vēl strādājot skolā, Strazdiņu bija pieaicinājis Jotul kā konsultantu, taču tad uz daudziem pircēju jautājumiem, piemēram, vai pie krāsniņas drīkst to vai citu lietu pieslēgt, viņš nevarēja atbildēt, jo katalogos šāda informācija netika publicēta. Firmas vadītājs organizēja braucienu uz fabriku Oslo, par ko Arnoldam nācās nostrādāt uzņēmumā vēl pusotru gadu, atbildot uz klientu jautājumiem, skaidrojot situācijas un sniedzot padomus. Taču Strazdiņš atzīst, ka no brauciena iegūtās zināšanas viņa kopējam aroda redzeslokam stipri palīdzēja. Sava uzņēmuma tapšana Uzņēmums Jotul toreiz tirgoja tikai viena veida kurtuves. Tās nebija sliktas, bet ne katrā vietā piemērotas. Taču visu laiku tika spiests uz Arnoldu, ka, neskatoties uz situāciju, viņam bija jāizdomā veids, kā pircēja mājā uzstādīt tieši Jotul, kaut gan to nevarēja izdarīt, jo, piemēram, dažkārt kurtuvei pietrūka jaudas. Un Strazdiņš nevēlējās iet pretrunā ar saviem profesionālajiem uzskatiem un mānīt cilvēkus. Šo nesaskaņu rezultātā Strazdiņš aizgāja no Jotul un kopā ar savu sākotnējo skolnieku Raivo Zveju 1997. gadā nodibināja firmu Krāšņuguns. Arnolds saka, ka nosaukums ir divdomīgs, jo, no vienas puses, tā ir krāšņa guns, bet no otras – krāsns uguns, bet abas divas nozīmes esot pieņemamas. Sākumā firma tika bāzēta skolā, Arnolds strādāja gan kā apmācības meistars, gan darbojās firmā. Pirmais liekākais objekts bija Sorosa fonda māja, kurā notika restaurācija. Pēc šī pasūtījuma izpildīšanas bija pietiekami daudz finansiālu līdzekļu, lai nopirktu vecu kāda uzņēmuma noliktavu, izveidotu tur ofisu un no skolas telpām pārceltos uz turieni. Jautri un murgaini objekti
Strazina 3
Strazdiņš ar gandarījumu atceras vairāku lielu vēsturisku objektu rekonstrukcijas, piemēram, Tukuma rajona Durbes pils krāšņu rekonstrukciju, Sorosa fonda ēkas 20.gadsimtā būvēto 38 krāšņu un kamīnu pilnīgu pārbūvi, Astrīdas mājas kamīnu pārbūvi. Ar vairākiem klientiem Strazdiņš vēl joprojām ir ļoti labos draugos, pat jubilejas svin kopā, un tas nozīmē, ka darbs bijis paveikts patiešām godam.
Atmiņā palikuši arī nestandarta kamīnu risinājumi, piemēram, izprojektēta un uzmūrēta lapu fermentēšanas krāsns, kurā no dažādu augu lapām iegūst ekoloģisku zāļu tēju. Saimniecība atradās pie Līgatnes, meža vidū, kur nav elektrības. „Bija jautri – ar traktoru mūsu mašīnu tur ievilka un pēc darba izvilka,” smejas krāsniņu speciālists. Toreiz Arnolds sastapās ar pasūtītāju, kurš negribēja atklāt tējas pagatavošanas tehnoloģiju, acīmredzot baidoties no tā, ka īpašā pagatavošanas recepte tiks piesavināta. Taču bija nepieciešams zināt, cik ilgi un kāda temperatūra vajadzīga žāvēšanas kamerā, lai kvalitatīvi un pareizi uzmūrētu krāsni. Galu galā tehnoloģija tika atklāta, un meistariem izdevās izveidot ļoti labu fermentēšanas krāsni, par ko saimnieks vēl joprojām ir ļoti pateicīgs. Kā murgu Arnolds atceras pasūtījumu no Sventas muižas, kuras restaurācija tika novilkta tik ilgi, ka tikai pēdējā brīdī tika izdomāts, ka jāliek arī krāsnis – divu mēnešu laikā jāuzmūrē veselas septiņas. Tādā ātrumā Arnolds līdz tam nebija strādājis, bet vairs tā arī negribētu. „Lai sapurinātu vecos kaulus, pagājšgad ar kompanjonu salikām Tulikivi kamīnu, jo neviens no mūsu firmas darbiniekiem nemācēja tos likt, nācās vien pašiem. Triju vakaru laikā kamīns bija gatavs! Tas bija pēdējais, ko mēs paši taisījām, tagad galvenokārt nodarbojamies ar firmas lietām, paši jau vairs nemūrējam,” - saka Arnolds. Raivo Zveja atbild par podiņu krāsnīm, savukārt Arnolds Strazdiņš ir konstruktors, dizainers un, protams, arī darbojas ar klientiem. Šobrīd top grandiozs projekts netālu no Pērnavas kādā muižā, kur pagaidām vēl notiek restaurācijas darbi, bet visi kamīni jau ir uztaisīti, atlicis vien uzmūrēt maizes krāsni un plīti. Arnolds Strazdiņš par kamīnu un krāšņu modi
Šobrīd aktuāli ir dažādi kamīni un krāsnis, kas ne tikai tiek veidoti kādā konkrētā stilā, bet arī stilu savienojumā. Tiek veidoti klasiski kamīni, tiek restaurētas krāsnis un arī ļoti vienkārši, taisnu formu kamīni un krāsnis. Sāk dominēt praktiski kamīni ar pamatmērķi apsildīt dzīvojamo telpu. Pieprasītas ir klasiskās krāsnis, pavardi un maizes krāsnis.
Cilvēku vēlmes un vajadzības ir ļoti dažādas, tāpēc Arnolda uzņēmuma darbošanās spektrs ir plašs, tiek veidoti klasiskie mūrētie kamīni un krāsnis, mūrēti kamīni ar stikla durvīm, slēgtie vai kasešu tipa kamīni ar nesilstošām apdarēm, kasešu kamīni ar silstošām apdarēm, kamīni ar centrālapkures sistēmu, dārza vai grila kamīni, klasiskās podiņu un ķieģeļu krāsnis, gaisa apkures krāsnis, pirts krāsnis, speciālās nozīmes krāsnis un pavardi... Taču Strazdiņa sirds darbs ir veco krāsniņu restaurācija. „Man ļoti patīk vecās krāsnis, jo tām ir tik daudz dvēseles iekšā! Uz to var skatīties un skatīties, gribas pat noglāstīt. Ne velti manā ofisā ir savākta visāda, var pat zināmā mērā teikt - draza, bet tai drazai var iedot otru dzīvību. Ja taisa atkārtoti to pašu krāsni, dvēsele pazūd. Veco krāsniņu krājums tiek papildināts, jo šo to arī antikvariātos varu nopirkt,” atzīst meistars. Pa šo laiku cilvēki Strazdiņa vārdu jau ir iegaumējuši un ja parādās kāda veca krāsns, viņam tas uzreiz tiek paziņots. Arnoldam nepatīk veidot saliekamos kamīnus, kurus Latvijā var pasūtīt no katalogiem, jo, kā uzskata Strazdiņš, tas „lego” degradē meistaru un viņa attīstību. Kamīna salikšana notiek automātiski, nav ne domu lidojuma, ne fantāziju. No idejas līdz kamīnam
Arnolds savā darbā ievēro vairākus principus. Pēc tam, kad pasūtītājs ir piezvanījis uz firmu un izteicis velmi izbūvēt kamīnu vai krāsni, vispirms meistars vispirms apskata vietu, kur to paredzēts būvēt, lai noskaidrotu dažādus svarīgus apstākļus, piemēram, dūmeņa pareizu novietojumu telpā, to stāvokli, kvalitāti un ugunsdrošību. Ņemot vērā šos apstākļus, Arnolds iesaka pasūtītājam, kāda apkures sistēma viņa mājoklim būtu vispiemērotākā. Tiek uzklausītas arī pasūtītāja vēlmes, kā vajadzētu izskatīties jaunajam veidojumam un kur tam jāatrodas telpā. Gadās, ka Strazdiņam nākas sagraut pasūtītāja vīzijas, taču viņš to pamato ar spēcīgiem argumentiem un iesaka citu variantu, kas derētu labāk. Tad, kad ir redzēta vieta un skaidrs, ko pasūtītājs vēlas, nākamā tikšanās reize notiek ofisā, kur tiek izvēlēta kurtuve, līdz galam apsvērts un izdomāts kamīna izskats un apdares materiāli, sarēķinātas izmaksas.
Katram meistaram ir savs rokraksts, arī Strazdiņam. Viņš saka, ka, ieejot kādā mājā, kur stāv kamīns, ar trešo minējumu var uzminēt, kurš to kamīnu ir taisījis. Tāpat ir arī ar viņa veidotajiem darbiem. Tas ir veidošanas stils ar ļoti sīkām niansēm, kas ļauj noteikt darba līmeni un kvalitāti.
Mājās Arnoldam gan nav savas krāsns – „kā kurpniekam bez kurpēm,” smejas aroda lietpratējs. Viņš dzīvo padomju laikos celtā mājā, kur neesot pat vietas, kur novietot krāsni, taču vienalga viņa plānos ir krāsni uzmūrēt. Autore: Vera Zajeca
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • fiv 15.02.2008 08:59

    Pirma forsha bilde.

    Vinam taa viss sanaca, es pat nesaprotu, vai vinam tiesham nebija nevienas izgashanas...

  • ghu 15.02.2008 11:13
    Vai nevarat uzmest vēl kādu bildīti? gribas redz/et, ko vēl viņš uzcirtis.
  • inets 15.02.2008 16:34

    Galvenais vajag ievākt fočenes !!!

  • USER 18.02.2008 18:35

    Jā, 300 kamīni un arī pakalpojuma cena atbilstoša. Esmu no šā kunga saņēmis tāmi kamīnam ar apdari par 6200 latiem. Finālā dabūju kamīnmeistarus, kas uztaisīja tieši to pašu par 2200 latiem. Ir par ko padomāt. Bet viens noteikti- esmu dzirdējis atsauksmes, ka šis kungs par kamīniem un dūmvadiem esot gudrākais visā Rīgā. 

  • zinosha 20.02.2008 09:24
    Vinsh kaminiem un krasnim gandriz visu savu dzivi ir veltijis! Protams, ka vinsh ir viszinoshakais man liekas pat visa Latvija!
  • zinosha 20.02.2008 09:25

    Ne velti vinsh ir krashnu un kaminu podnieku biedribas priekshsedetajs un vina klienti ir Latvijas miljonari.

    Un pie vina ari rinda jastav. Laikam vinsh zina savu cenu un sava kvalitativa darba cenu, ja jau uzliek 6200.

  • smukaa 20.02.2008 09:27
    Man baigi patik viens kamins no raksta foto galerijas - tas tumshi roza ar iebuvetiem stikla plauktiniem. super!
  • zvaigzne0 23.03.2008 01:07

                             PAKUR PAKUR UGUNTIŅU

                            LAI TĀ PAGALĪTE DEG,

    koments 1.bildei                              

     

  • zx1988 13.08.2008 10:20
    Sveiki, gribēju jautāt...
    Vai nevarat man izpalīdzēt š;adā jautājumaa. Es mūrēju dārza kamīnu no akmeņiem un esmu ticis līdz kurtuvei. Kurtuvi vajadzētu mūrēt  no ugunsdrošiem ķieģeļiem.TIK daudz es saprotu, bet nezinu vai tos drīkst mūrēt ar (javu) cementu, vai to labāk ir darīt ar māliem? Ja ar māliem vai kautkāda saistviela ir jāpievieno? Un ja ar cementu, tad kādā proporcija,cementam un smiltij? Pats to nezinu un  cits man iesaka ar cementu, bet cits ar māliem.
    PS: paldies jau laicīgi, mans e-pasts zx1988@inbox.lv
  • zx1988 13.08.2008 10:21
    Sveiki, gribēju jautāt...
    Vai nevarat man izpalīdzēt š;adā jautājumaa. Es mūrēju dārza kamīnu no akmeņiem un esmu ticis līdz kurtuvei. Kurtuvi vajadzētu mūrēt  no ugunsdrošiem ķieģeļiem.TIK daudz es saprotu, bet nezinu vai tos drīkst mūrēt ar (javu) cementu, vai to labāk ir darīt ar māliem? Ja ar māliem vai kautkāda saistviela ir jāpievieno? Un ja ar cementu, tad kādā proporcija,cementam un smiltij? Pats to nezinu un  cits man iesaka ar cementu, bet cits ar māliem.
    PS: paldies jau laicīgi, mans e-pasts zx1988@inbox.lv
  • inita 18.01.2012 14:13
    Sakiet man maja ir centrala apkure ,bet es velos ,otraja stava kaminu ,kur ari ar to otro stavu ari apsildis .Vai var to izdarit .vai ir tada iespeja ar jotula krasninu .
  • aaaaarts 12.02.2012 10:32

    Nav vinjs gudrakais ,cena neadekvati augsta farbam un citu labu meistaru noniecinashana-tjip lohi.

     

  • zuze 09.08.2016 10:16
    Es esmu visgudrākā Rīgā.
  • Jana 13.08.2016 21:48
    Kāpēc aizkvēp kamīna stikls?
  • Māris 23.01.2017 06:47
    Labdien. Vēlos uzmūrēt no laukakmeņiem āra kamīnu nojumes stūrī. Vai varu lūgt konsūltāciju par kamīna mūrēšanu? 26162686