Apdrošinātāji mudina pilnveidot noteikumus par būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
Šie noteikumi stājās spēkā pērnruden, ieviešot prasību, ka civiltiesiskā atbildība obligāti jāapdrošina ne tikai būvdarbu veicējiem, bet arī būvspeciālistiem.
Ieviešot būvspeciālistu atbildības apdrošināšanu, "Ergo" portfelis profesionālajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidā palielinājies aptuveni par 15%. Tomēr kopējā nedzīvības apdrošināšanas biznesā šī segmenta apjoma pieaugumu būtiski just nevar. Tāpēc nevar teikt, ka jaunās prasības būtu ļoti stimulējušas apdrošināšanas biznesu, atzina Heniņš.
"Ergo" pārstāvji sacīja, ka pieprasījums pēc būvspeciālistu apdrošināšanas bijis gaidītajā līmenī. Savukārt darba slodze apdrošinātājiem ir lielāka, nekā bija domāts, jo ir daudz neskaidrību un Ministru kabineta noteikumos ir daudz interpretējamu jēdzienu. Apdrošinātājiem daudz jāskaidro - definīcijas, polises nepieciešamība, vai būvspeciālists ietilpst to lokā, kam ir vajadzīga obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un kurā kategorijā būvspeciālists ietilpst.
"Periods kopš jauno prasību ieviešanas bijis intensīvs mācību treniņš būvniecības nozarei par riskiem, ar ko tā sastopas. Būvspeciālisti sākuši labāk izprast civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, šajā jautājumā iedziļinājās arī vidēja līmeņa būvspeciālisti, kuri iepriekš par to nedomāja un lielākā daļa pat nezināja. Tas ir solis tuvāk Rietumeiropas izpratnei, ka civiltiesiskā apdrošināšana ir ļoti būtiska un bez tās nevar iztikt," sacīja Heniņš.
"Ergo" speciālisti pauda viedokli, ka būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu regulējošie Ministru kabineta noteikumi būtu papildināmi, jo tie pieļauj daudz neskaidrību. Pašlaik noteikumos nav definēti priekšnosacījumi apdrošināšanas atlīdzības izmaksai jeb trigeri. Noteikumos nav atrunātas tādas būtiskas detaļas kā zaudējuma rašanās periods, zaudējuma pieteikšanas periods u.tml. Šīs nianses dažādiem apdrošinātājiem atšķiras. "Nevar prasīt no būvspeciālista, lai tas izprastu jēdzienus un sakarības starp darbības darīšanu, gadījuma iestāšanos un gadījuma pieteikšanu. Tam ir jābūt definētam Ministru kabineta noteikumos un tam ir jābūt vienādotam, lai klientam nav jāiedziļinās juridiskās niansēs," sacīja Grundmane.
Viņa vērsa uzmanību, ka ir risināmas arī tehniskas lietas. Piemēram, ir jābūt pareizi aprēķinātam atbildības limitam. "Arī šajā jautājumā apdrošinātāju pieeja niansēs atšķiras, un diemžēl šī pieeja atšķiras arī no atbildīgo institūciju puses, kas pārliecinās par šādu apdrošināšanas līgumu esamību un atbilstību Ministru kabineta noteikumiem. Noteikumi pieļauj interpretāciju, un būvspeciālists pie dažādiem apdrošinātājiem var saņemt dažādus piedāvājumus un dažādu izpratni par atbildības limita aprēķināšanu. Tā nedrīkstētu būt. Pašlaik mēdz būt arī tā, ka apdrošinātājam ir viena izpratne, bet būvvaldes speciālistiem - cita. Arī katras būvvaldes izpratne nav vienāda - vienā būvvaldē prasa vienu, otrā - pavisam ko citu," ar novērojumiem dalījās eksperte.
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir apkopojusi priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu papildināšanai un iesniegusi tos Ekonomikas ministrijā.
"Bija nepieciešams laiks, lai ar jaunajiem noteikumiem pastrādātu un saprastu, kas darbojas labi vai ne tik labi. Galvenais būtu, lai valsts, ministrija pietiekami ātri integrē vajadzīgās izmaiņas. Iespējams, risinājums ir izstrādāt detalizētus apdrošināšanas nozarei saistošus noteikumus, kas kļūtu par apdrošināšanas līgumu sastāvdaļu," pieļāva Heniņš. Viņš atzīmēja, ka atšķirīgas pieejas apdrošināšanas nozarē ir iespējama parādība, jo pastāv dažādas metodoloģijas. Pašreizējos noteikumos nav konkrēti aprakstītas metodoloģijas, tāpēc apdrošinātāji dara tā, kā ir darījuši līdz šim, bet cita puse, piemēram, būvvaldes, prasības saprot citādāk.
Apdrošināšanas sabiedrība novērojusi, ka daļai klientu ir formāla pieeja obligātajām prasībām. Daļa klientu detalizēti lasa apdrošinātāju noteikumus, zinot, kādu apdrošināšanas segumu un kādu aizsardzību vēlas. Savukārt otra daļa visu grib ļoti ātri, par maksimāli mazām prēmijām, lai būtu izpildītas formālās prasības un būtu, ko uzrādīt būvvaldei un būvinspektoram. Šajā gadījumā noteicošais ir cena.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz pašriska iespēju 20% apmērā no kopējā atbildības limita. "Liels pašrisks ir pieņemams, ja tiek uzturēta būvatļauja, bet konkrēti darbi būvobjektā nenotiek, un apdrošināšana ir nepieciešama, lai nepazaudētu būvatļauju. Šādas situācijas saprotam un attiecīgi novērtējam. Grūtāk ir tad, ja tiek prasīts 20% pašrisks situācijā, kad būvobjektā darbība notiek un ir skaidrs, ka zaudējumi ir iespējami. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem šāda prasījuma gadījumā varam pieņemt tādu pašrisku un izsniegt polisi ar minimālo iespējamo prēmiju, taču šāda tendence nav laba. Ja atbildības limits ir pusmiljons un miljons eiro, tad pašriska apmērs jau var būt simti tūkstoši," skaidroja Grundmane.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu par konkrētu objektu trešās grupas būvēm, minimālais atbildības limits ir ne mazāks par 150 000 eiro. Apdrošinātājs novērojis, ka pasūtītāji sāk domāt, vai būvspeciālistu atnestais līgums ar 150 000 eiro limitu atbilst tam ieguldījumam, ko konkrētais būvspeciālists sniegs. Ir gadījumi, kad pasūtītājs uzskata, ka šāds limits būvspeciālistam ir nepietiekams.
"Ergo" pieredze rāda, ka, izvēloties atbildības limitus, vidēji dominē 150 000 eiro, kas ir Ministru kabineta noteikumos paredzētais minimums vairumā no definētajiem apdrošināšanas prasījumiem. Vienmērīgi ir audzis pieprasījums pēc polisēm ar 250 000 līdz 500 000 eiro atbildības limitu. Savukārt ļoti krasi ir kāpis pieprasījums pēc miljonu limitiem. "Arī pirms gada vai diviem bija sastopami objekti un klientu pieprasījumi pēc atbildības limita miljons, divi vai trīs miljoni eiro, tomēr tā nebija ikdienišķa parādība. Savukārt pašlaik uz tādu atbildības limitu kā miljons eiro skatāmies jau kā uz normālu, vidēju atbildības limitu," sacīja Grundmane. Heniņš paskaidroja, ka tas liecina par izpratnes pieaugumu. Šo tendenci stimulējuši arī pēdējo gadu notikumi. Ietekmi atstāj arī ārzemju investoru ienākšana un viņu izpratne par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
LETA
Foto: Flickr.com
