Ap 30 cilvēku iepretim valdības ēkai pauž bažas par denacionalizēto namu problēmām Rīgā
Otrdien, 12.aprīlī, pirms iknedēļas valdības sēdes ap 30 cilvēku iepretim valdības ēkai pulcējās, lai publiski paustu bažas par denacionalizēto namu stāvokli Rīgā un par situāciju ar šo namu īrniekiem, novēroja aģentūra LETA.
Pikets tika rīkots "sakarā ar jaunā likumprojekta par dzīvojamo telpu īri izstrādāšanu" un nolūkā "izteikt viedokli par denacionalizēto namu īrnieku stāvokli".
Piketētāji bija galvenokārt gados vecāki cilvēki. Viņi turēja rokās lielus plakātus latviešu, krievu un angļu valodā ar uzrakstu "Denacionalizācijas upuri". Piketētājiem rokās bija arī plakāti, uz kuriem redzami denacionalizētie nami un to iekštelpu stāvoklis.
Piketa organizatore Natālija Jolkina aģentūrai LETA sacīja, ka piketa mērķis ir izteikt viedokli par īrnieku diskrimināciju, kas notikusi, pieņemot dažādus īrniekiem nelabvēlīgus likumus, saskaņā ar kuriem īrniekiem nu jāmaksā lieli nekustamā īpašuma nodokļi. Viņa norādīja, ka arvien pasliktinās attiecības starp īrniekiem un namu īpašniekiem - nereti īrniekiem tiek atslēgta apkure, kanalizācija, gāze, padarot apstākļus dzīvošanai nederīgus ar mērķi no īrniekiem atbrīvoties.
Jolkina sacīja, ka, viņasprāt, būtu atkal jāievieš dzīvokļa atbrīvošanas pabalsts, kas netiek izmaksāts kopš 2009.gada.
Starp piketa dalībniecēm bija arī kāda kundze, kurai pašlaik jācieš dzīvesvietas īpašnieka attieksmes dēļ - nesen īpašumam, kuru viņa izīrē, mainījies saimnieks - ārzemnieks, kurš esot ieinteresēts kundzi izlikt uz ielas, tāpēc viņai tiek atslēgta gāze, kanalizācija un apkure. Šo situāciju kundze bija aprakstījusi uz plakāta, ko turēja.
Vēl kāds piketa dalībnieks Edvards aģentūrai LETA skaidroja, ka ar ģimeni izlikts no mājas, kuras remontā kopā ar citiem īrniekiem ieguldītas lielas summas - māja no avārijas stāvoklī esošas tikusi pilnībā pārbūvēta, bet tai atradies īpašnieks, līdz ar to īrnieki, kas tajā dzīvojuši vismaz 20 gadus, izlikti uz ielas. Rīgas pašvaldība kungam un viņa ģimenei piedāvājusi trīs iespējamās dzīvesvietas, kas bijušas ļoti sliktā, dzīvošanai nederīgā stāvoklī. Kad ģimene trīsreiz atteikusies, cilvēki ar policijas iesaisti izlikti uz ielas un izņemti no dzīvokļu rindas, stāstīja piketa dalībnieks. Rokās viņš turēja plakātu ar uzrakstu "Rīgas domes piedāvājums" un fotogrāfijām, kurās attēlotas pašvaldības piedāvātās pirmās dzīvojamās telpas - dzīvošanai nepieņemamā stāvoklī.
Kungs pastāstīja, ka 2006.gadā viņš un vēl vairākas ģimenes saistībā ar notikušo vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lieta tiekot skatīta jau 10 gadus, un šogad esot jābūt spriedumam. Piketa dalībnieks izteica pārliecību, ka tas būs prasības cēlājiem labvēlīgs.
LETA jau ziņoja, ka piketu Rīgas pašvaldībā pieteikusi Jolkina, prognozējot, ka tajā piedalīsies 15 personas.
Aktualizētais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts ir sagatavots un nodots apspriešanai darba grupā, 1.aprīlī konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" paziņoja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora pienākumu izpildītājs Mārtiņš Auders.
2014.gada vasarā EM šo likumprojektu atsauca.
Aktualizētajā likumprojektā ir paredzēts, ka īres maksu varēs noteikt vai nu tikai kā atlīdzību par lietas lietošanu, vai arī kā atlīdzību par lietas lietošanu, iekļaujot arī komunālos maksājumus.
Likumprojektā arī paredzēts, ka īres maksas izmaiņas būs pieļaujamas tikai tad, ja par to līgumā būs vienojušies izīrētājs un īrnieks, un paaugstināšana būs iespējama ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā.
Tāpat paredzēts, ka turpmāk arī izīrētājs varēs vienpusēji atteikties no īres līguma, iepriekš par to informējot īrnieku un piešķirot noteiktu laika periodu, kurā īrniekam telpas jāatstāj.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
