"Swedbank" indekss: Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas lēnāk

Rīga, 15.jūn., LETA. Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šogad pirmajā ceturksnī uzlabojies, bet uzlabojuma temps kļuvis lēnāks, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank", atsaucoties uz Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) jaunākajiem datiem.

2017.gada pirmajā ceturksnī MPI Rīgā bija 171,2, kas nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto mēnešalgām Rīgā (1094 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija par 71,2% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par pieciem punktiem.

Bankā arī norādīja, ka straujāku vidējo mājokļu darījumu cenu izaugsmi spēja atsvērt ātrāks neto algu kāpums (par 6,3%) un būtisks hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 61 bāzes punktu gada laikā).

"Šā gada pirmajā ceturksnī gada laikā mājokļu pieejamība Rīgā turpināja uzlaboties, taču lēnāk nekā iepriekš. Straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju kritums atspēkojis ātrāku mājokļu cenu kāpumu šajā ceturksnī. Savukārt turpmāk, augot pieprasījumam, mājokļu cenu kāpums varētu arī kavēt pieejamības uzlabošanos," atzīmēja "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava.

Viņa vērsa uzmanību, ka šis gads sācies ar straujāku ekonomikas izaugsmi, veicīgāku bezdarba kritumu un ātrāku iedzīvotāju ienākumu kāpumu, kas ir labvēlīgi apstākļi iedzīvotāju spējai iegādāties mājokļus. Pakāpeniski uzlabojas arī patērētāju noskaņojums, kas varētu liecināt, ka iedzīvotāji jūtas drošāki un gatavi iegādāties mājokļus. Pagaidām aktivitāte vēl saglabājas mērena, proti, darījumu skaits šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu audzis par 3%. Ekonomikai augot straujāk un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem šogad augs. Tajā pašā laikā 2017.gada sākums iezīmējies ar lielāku aktivitāti būvniecības sektorā. Dzīvojamo ēku būvniecība pirmajā ceturksnī augusi par teju 20%, arī izsniegto būvatļauju skaits jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai audzis par 50%. Tas nodrošinās mājokļu piedāvājumu arī turpmāk.

Savukārt Tallinā šogad pirmajā ceturksnī MPI bija 146,4, kas ir par 7,3 punktiem mazāk nekā pirms gada. MPI samazinājumu gada laikā ietekmēja par algu kāpumu straujāks mājokļu cenu kāpums.

Vienlaikus Viļņā algu kāpums paātrinājās, kamēr dzīvokļu cenu pieaugums pierima, un MPI sasniedza 134,7 punktus, salīdzinot ar 132,3 punktiem gadu iepriekš.

Šogad pirmajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz virs diviem gadiem, proti, 24,7 mēneši. Tas ir par mēnesi un vienu nedēļu vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, bet mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas ir vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir krietni īsāks - tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita.

Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājies par trim nedēļām, un bija gandrīz trīs gadi, bet Tallinā tas pieauga par mēnesi un trim nedēļām - līdz 30,2 mēnešiem.