abc.lv skaitļos

Lietotāji online17
Aktīvie uzņēmumi25213
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Dzimis arhitekts. Ingurds Lazdiņš : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Dzimis arhitekts. Ingurds Lazdiņš

05.06.2008 00:00
Dzimis arhitekts. Ingurds Lazdiņš
Arhitektūra ir domu gājiens – veids, kā nonāk līdz projekta risinājumam – tā uzskata Ingurds Lazdiņš, savas jomas eksperts ar 20 gadu pieredzi. Savu darba stilu viņš raksturo kā racionālu, funkcionāli pamatotu, iespējami pārdomātu un arī kontekstuālu, pat asociatīvu. Gandarījumu par padarīto iegūst tad, kad objektā ir izdevies ielikt daļu no sevis – kādu māksliniecisko virsvērtību, kādu emocionālu vai estētisku momentu. Par savu ceļu uz arhitekta profesiju, karjeru, ikdienas darbu Ingurds Lazdiņš sarunā ar abc.lv žurnālisti Veru Zajecu.
Vai profesijas izvēle bija nejauša? Mans tēvs ir arhitekts, padomju laikā viņam viens darbs beidzās darbavietā, bet otrs sākās mājās. Jau no trīs gadu vecuma šķirstīju arhitektūras žurnālus un redzēju, kā notiek darba process. Man bija pilnīga skaidrība par rasējumiem, es daudz un labprāt zīmēju. To, ka būšu arhitekts, pirmo reizi ierakstīju anketā trešajā klasē deviņu gadu vecumā. Kad beidzu vidusskolu, jutos kā arhitekts, tikai nebiju mācījies augstskolā.{BREAK}
Kā vērtējat savas augstskolā iegūtās zināšanas? Ar izglītības sistēmas analīzi un uzlabošanas plāniem nodarbojos diezgan ilgu laiku – no 1999. gada līdz 2006. gadam. Šobrīd es tam veltu mazāk uzmanības, jo esmu konstatējis, ka izglītības sistēma no ārpuses nav viegli ietekmējama – tajā ir jāstrādā. Es nevaru kā praktizējošs arhitekts no malas izteikt komentārus par izglītības sistēmu vai sastādīt plānus un domāt vai cerēt, ka tie tiks realizēti. Bet kā es to vērtēju? Mans viedoklis nebūs ne neparasts, ne oriģināls. Tāpat kā atzīst liela daļa praktizējošo arhitektu, arī es uzskatu, ka Latvijas arhitektu izglītības sistēma ir ļoti konservatīva. Protams, tur ir jaunas vēsmas, piemēram, apmaiņas programmas, bet 60% no pasniedzējiem strādā augstskolā 25 gadus un vairāk. Studenti apmeklē nodarbības ļoti neregulāri, daudz laika pavada birojos. Taču pasaulē ir pieņemts, ka students mācību laikā nestrādā, bet Latvijā ir otrādi – ja tu nestrādā, tad vispār neesi students. Viedoklis ir tāds – kas gribēs, tas tāpat kaut ko iemācīsies.{BREAK}
Vai jums ir ārzemju profesionālā pieredze? Trīs gadus pēc augstskolas beigšanas bija iespēja aizbraukt uz ārzemēm. Vienu gadu nostrādāju Vācijā gan būvniecībā, gan projektēšanā. Man personīgi šī pieredze bija ļoti svarīga, jo apguvu specifiskas zināšanas par to, kā strādā Vācijā. Visvairāk uz mani atstāja iespaidu ļoti sakārtota, loģiska projektēšanas normatīvu sistēma un precīzs visu pakalpojumu saraksts, ko arhitekts sniedz un kādās stadijās darbs tiek sadalīts. Taču vēl garāks saraksts ir ar pakalpojumiem, kuri nav jāsniedz, bet kurus arhitekts var sniegt par papildus samaksu. Latvijā līdz tam neesam nonākuši, kaut gan tas būtu veselīgas konkurences pamats. Piemēram, ja automašīnā nav uzskaitītas iekļautās sistēmas, elementi, sēdekļa apdare, stūres apvalks un tā tālāk., tad kā var salīdzināt automobiļu modeļus? Latvijā pašreiz notiek vienkārši: viens, otrs projekts, par kuru žūrija reizēm veiksmīgāk vai neveiksmīgāk spriež, izceļot labāko, bet nepaskatoties, kāds ir produkta vai pakalpojuma saturs. Mākslai būtu jābūt nodalītai no produkcijas un produkcijai jābūt definētai. Protams, mākslu var vērtēt, un to žūrija dara. Taču reizēm sanāk, ka vērtē nesalīdzināmas lietas: var būt smuka bilde, bet nekam nederīgs projekts. 1993. gadā atgriežoties no Vācijas, daudzas projektēšanas organizācijas likvidējās, nebija pasūtījumu, arhitekti bija bez darba, valdīja diezgan liels sajukums. Pārstāja eksistēt Pilsētprojekts - lielais institūts, kas sadalījās daudzās mazās darbnīcās. Tādā situācijā ar to pieredzi, kas man bija iegūta ārzemēs, vienkārši nezināju, kur stāties darbā. Tad kļuva skaidrs, ka nevis meklēšu darbu, bet radīšu biroju, kurā varēšu strādāt es un arī citi speciālisti.{BREAK}
Vai esat piedalījies starptautiskos konkursos? Arhitekti parasti reti piedalās ārzemju konkursos, jo viss laiks aizņemts ar vietējiem projektiem. Reizi pusgadā vienalga sanāk kādā konkursā piedalīties. Pēdējais bija Prāgas bibliotēka, kas tika piedāvāta realizēšanai starptautiska konkursa ietvaros. Piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku, tāpēc to var uzskatīt par pieredzes gūšanas pasākumu, kurā var salīdzināt savu risinājumu ar idejām, kādas piedāvā citi arhitekti. Tā ir pilnīgi normāla situācija, kad bibliotēku, muzeju un koncertzāļu starptautiskajos konkursos piedalās 200 - 500 dalībnieku, bet tikt pamanītam starp 300 darbiem ir gandrīz nereāli.{BREAK} Cik gadu pieredze jums ir arhitekta profesijā? Augstskolu pabeidzu 1990. gadā, tātad 18 gadi. No tiem 15 gadus man ir savs birojs, bet projektēt sāku 3. kursā, strādājot ar tēvu. Kopsummā sanāk 20 gadi – puse no manas dzīves.
Cik projekti kopš tā laika ir realizēti? Mazāk nekā gribētos. Ceturtā daļa no tā, ko varēja izdarīt. Realizēto projektu, it sevišķi pēdējos gados, ir mazāk nekā uzprojektēto, un tas ir arī iestājušās stagnācijas rezultātā. Manā projektu kolekcijā ir tādi, kuriem pabeigta skiču stadija, bet nav pasūtīts tehniskais projekts, vai arī ir saskaņots tehniskais projekts, bet objekts netiek būvēts. Projektēto objektu skaits ir liels –tuvu simtam, no kuriem būtu vērts atcerēties pavisam nedaudz – kādus piecus, sešus, varbūt desmit. Līdz 2000. gadam daudzi objekti tika taisīti uz Latvijas austrumu robežas - Latvijas valsts robežsardzei. Iznāk, ka tagad tā ir Eiropas Savienības austrumu robeža. Uzbūvējām 20 robežsardzes novērošanas torņus un vairākus robežpunktus – bāzes objektus, kur uzturas robežsardze. Viens no tiem 1999. gadā ieguva gada balvu, ir arī atzīmēti ar LAS diplomiem Pieminēt vērts Baltic elektroobjektu Krustpils ielā 38a, kur izvietota noliktava, birojs un veikals. Jāatzīmē Latvenergo lielās ēkas rekonstrukcija Pulkveža Brieža ielā. Tas bija diezgan sarežģīts objekts ar lielu apjomu. Šajā 70-to gadu mājā tika pārtaisīts gan interjers, gan inženiersistēmas, logi, durvis, pilnveidotas fasādes. Savā laikā (līdz 2000. gadam) tika izveidots liels skaits Shell benzīntanku, kas šobrīd pieder kompānijai Statoil. Bet tas vairāk tāds būvprojekts – ne tieši arhitektūra. Pēdējais objekts ir biroju ēka Ķīpsalā , kas ieguva gada balvu (pasūtītājs a/s "RBSSKALS" un SIA "Kvadra Centrs"). Ir vēl dažas mājas A. Briāna ielā, taču tās nav ārkārtējas, drīzāk pieder pie ikdienas apbūves un raksturojamas kā vienkāršas, kompaktas, funkcionālas. Būtu vērts pieminēt vēl dažus objektus, taču tie pagaidām vēl ir projektēšanas stadijā.{BREAK} {ABC_Gallery ID=galerija_ingurds_lazdins TYPE=Slideshow} Kas rada patiku strādāt pie objekta? Ja ir dots pietiekami skaidrs mērķis un uzstādījums un, ja ar pasūtītāju ir konstruktīvs dialogs, tad arhitektam ir iespēja sniegt vislabāko risinājumu un iepriecināt pasūtītāju. Ja pasūtītājs nezin, ko vēlas, tad parasti tas beidzas ar to, ka viņš ik pa divām nedēļām vai mēnešiem maina savas idejas un domas. Taču arī tas ir process un arī tā ir jāstrādā. = Vai atceraties savu pirmo objektu? Pirmo nepateikšu. Atceros vairākus projektus, kurus zīmēju kopā ar tēvu. Viņam bija savs uzņēmums, un es pie viņa strādāju. Pēdējos gadus ir otrādi – tēvs strādā pie manis. Es atceros daudzus no sen zīmētiem objektiem, bet vairāk kā puse no tiem arī tajā laikā nav realizēti. Līdz ar to atmiņas ir tieši par skicēm, diskusiju procesu, risinājumiem, bet ne par konkrētu objektu kā atskaites punktu, no kura viss būtu sācies. Raksturojiet savu darba stilu! Ir divi ģenerālie modeļi. Viens variants ir tāds, ka es nedēļu, divas vai mēnesi domāju par tēmu, zinu, ka ēka būs jāprojektē. Aizeju uz paredzēto vietu, kur minūtes 20 - 40, bet reizēm pat divas stundas pasēžu. Pēc tam jau var teikt, ka māja ir radusies, atliek tikai to uzzīmēt un profesionāli izstrādāt. Otrs veids ir pilnīgi pretējs: satiekas 3 – 5 grupas locekļi, no kuriem katrs zina, kas būtu jādara, vairāk vai mazāk ir apdomāta tēma. Pēc tam notiek domu apmaiņa. Vārds pa vārdam, un pēc vairākām nepiespiestā atmosfērā pavadītām sarunām it kā pati no sevis rodas māja. Tādā gadījumā gan vispirms tiek izvirzīts grupas vadītājs, kuram ir vairākas funkcijas: uzraudzīt procesu, virzīt sarunu gaitu. Var arī noraudzīties uz sarunu gaitu no malas, fiksēt idejas un diskusijas beigās izvirzīt gatavu plānu. Mūsu birojā ir skaidra vēl viena lieta – katram projektam ir galvenais arhitekts. Reizēm tas kļūst zināms sākumā, bet reizēm noskaidrojas diskusijas laikā, kad kāds no grupas locekļiem sāk spēlēt dominējošo lomu, pārņemot projekta idejisko vadību savās rokās. 80% biroja darbu grupas vadītājs, autors vai galvenais arhitekts esmu es. Kāda arhitektūra jums ir tuva? Racionāla, savā ziņā ekonomiska, ar strukturālu jēgu, konstruktīvi un funkcionāli pamatota, bez liekiem ārējiem dekoratīviem elementiem. Reizēm mana arhitektūra ir mazliet sausa vai funkcionāli pārāk racionāla, kaut kādu mīlīgumu, siltumu varbūt pievienojot pēc tam. Svarīgi, lai arhitektūra būtu atbilstoša vietai, situācijai, uzdevumam, pasūtītāja sajūtām. Tas ir integrāls process, kas balstīts uz kopsakarībām, jo ēka ir apzināti jānoorientē pret debespusēm, apkārtējiem skatiem, ainavu, apbūvi, transporta piebraukšanu, beidzot ar to, ka ir jāmēģina uzminēt to sajūtu, ko īsti ir vēlējies pasūtītājs. Kā ir ar jūsu privāto teritoriju? Ar savu dzīvokli vai privātmāju nav problēmu, jo parasti zinu, ko sev izvēlos un kāpēc, un, ja kādu risinājumu izstrādāju, tad tā ir liela garantija, ka šis risinājums nākamos 10 gadus mani apmierinās un iepriecinās. Bet arhitekts jau neprojektē tikai sev. Varbūt gleznotājs var gleznot savam priekam, krāt gleznas un pēc daudziem gadiem, kad savākta pietiekami liela kolekcija, izveidot izstādi. Arhitekts to nevar atļauties, jo viņa darbā ir iesaistīti daudzi cilvēki, tā vienmēr ir nauda, biznesa attiecības, līdz ar to es nedomāju par arhitektūru savādāk kā par konkrētās vietas un pasūtītāja arhitektūru. Un mani ļoti iepriecina tas, ja pietiek spēka, iztēles un resursu, lai tajā procesā ieliktu arī kaut ko no sevis – kādu māksliniecisko virsvērtību, kādu emocionālu vai estētisku momentu. Foto: no Arhitektonikas arhīva
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai