ST ierosināta lieta par regulējumu norādīt atbildētāja dzīvesvietas datus, vēršoties pret to ar civilprasību

Rīga, 14.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par Civilprocesa likuma noteikto regulējumu, kas nosaka pienākumu norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, vēršoties pret to ar civilprasību, neparedzot citas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018.gada 15.janvārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018.gada 13.aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī apturēja tiesvedību lietā par šo jautājumu un nodeva to Satversmes tiesai (ST), aģentūru LETA informēja AT pārstāve Baiba Kataja.

Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Izskatāmajā lietā pieteicēja, biedrība "Zemes reformas komiteja", ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas - Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi, ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ir rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu informāciju atteikts izsniegt. Līdz ar to administratīvajā tiesā izšķirams jautājums, vai ir pamats pieteicējai pieprasītās ziņas izsniegt.

Atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma regulējumam no personas, kura vēršas ar prasības pieteikumu tiesā, tiek sagaidīts, ka šī persona prasības pieteikumā norāda atbildētāja, ja tas ir fiziska persona, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, tad dzīvesvietu. Līdz ar to no Civilprocesa likuma regulējuma izriet, ka personai, kas vēlas vērsties tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams uzzināt iespējamā atbildētāja dzīvesvietu, lai norādītu to prasības pieteikumā, kā arī lai vērstos pēc piekritības atbilstošajā tiesā, skaidro Kataja.

Likumā šobrīd nav regulējuma, kas dotu iespēju personai iesniegt prasības pieteikumu tiesā bez iespējamo atbildētāju dzīvesvietas uzzināšanas. Tāpēc, AT ieskatā, būtu jāapsver iespēja risināt šo problēmu tādējādi, lai tiktu ievērotas gan personas, konkrētajā gadījumā pieteicējas, tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī būtu mazāka iejaukšanās atbildētāja tiesībās uz privātās dzīves aizsardzību, nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp šīm tiesībām.

Tāpēc AT iesniedza Latvijas Republikas Satversmes tiesai pieteikumu par Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 1.2 punkta pirmā teikuma un 132.panta pirmās daļas 6.punkta kopsakarā ar 26.panta pirmo daļu, ciktāl tie izskatāmajā lietā aplūkojamajā gadījumā pieprasa iespējamo atbildētāju, fizisko personu, deklarētās dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam.

Jau ziņots, ka "Zemes reformas komiteja" ir biedrība, kuras darbības mērķi ir zemes reformas rezultātā izveidoto dalīto zemes un ēkas nekustamo īpašumu tiesiskā regulējuma sakārtošana, dalīto īpašumu izbeigšanas veicināšana, cilvēktiesību ievērošana, īpaši ar pastāvīgiem ēku īpašumiem apgrūtināto zemes īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzība, tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitātes veicināšana.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!