41. Kristīnes dārza darbs. "Noasa šķirsts" pildās
Esmu aizvadījusi jauku vasaras cēlienu, kad varēja pilnībā izbaudīt sava darba augļus – tiešā un pārnestā nozīmē. Nu ir pienācis laiks remontēt stādījumus – pārstādīt un pavairot daudzgadīgās puķes, izvākt dekorativitāti zaudējušos lakstus. Patiesībā pašas dobes man nav daudz jāpārveido, taču es gribu līdz galam realizēt savu domu – izvedot "Noasa šķirstu" puķēm, kur tās varētu izdzīvot arī visnelabvēlīgākajos laikapstākļos. Tā būtu viena liela dobe, kur būtu vienviet visa mana ziemciešu kolekcija – no katras dažādības pa pāris eksemplāriem. Edgars apņēmās šai dobei pievadīt ūdeni ar kanalizācijas iesūcināšanas caurules palīdzību, lai ūdens nonāk nevis virs zemes, bet pie augu saknēm. Pagaidām nezinām, kā panāksim, lai ūdens aiztek līdz caurules galam un vienmērīgi iesūcas zemē, nevis viss apjoms pirmajos pāris metros, kur tad izveidotos purvs. Bet tā ir Edgara problēma, kā to izdarīt. Es taisu pašu dobi.
Daļēji šī dobe jau tika izveidota jūnijā, kad man bija uzmākušās domas par dezertēšanu no šīs vietas. Toreiz nolēmu, ka , izveidojot atsevišķu dobi ziemcietēm, kur tiktu izvietoti visi manas kolekcijas vērtīgākie augi un par kuriem tad es vienmēr – lūzt vai plīst – parūpētos, lai tiktu vaļā vismaz no kreņķiem, kādi ikreiz pārņem, kad uznāk sauss un karsts laiks un manā caurbiras zemē visi augi sāk kalst. "Noasa šķirsts" atrodas tuvu ūdens mucām, žoga malā, tāpēc ūdeni uz turieni aizvadīt nebūtu sarežģīti. Atliks tikai uzpumpēt mucas un atgriezt vaļā krānu, lai ūdens lēnām sūcas dobē. Vismaz man tas liekas ļoti vienkārši, bet Edgars gan uz to skatās skeptiski. Pirmkārt, īsti nav skaidrs, vai caurulēm jāguļ uz zemes, vai jābūt drusku (un cik dziļi?) iekašņātām zemē. Otrkārt, vai caurule jāgulda tāda, kāda tā ir, vai varbūt jāatstāj iesūcināšanas atveres noteiktā attālumā cita no citas. Pat, ja apūdeņošanas ideja nebūs gluži veiksmīga, kolekcijas atrašanās vienviet pati par sevi nav slikta doma, jo es, tāpat kā lielākā daļa dārzkopju, nevaru atturēties šad un tad nopirkt kādu augu, kas liekas skaists, kaut arī īsti nezinu, kur to likt. "Noasa šķirsts" būtu tas patvērums, kur varētu atrasties jaunieguvumi, kamēr tieku skaidrībā, kur tie būtu izmantojami dārza ainavas uzlabošanai – vai arī "Noasa šķirsts" tie paliks uz pastāvīgu dzīvi. Un vēl viens ieguvums – nemaz nav slikti redzēt visas savas puķes vienkop, lai aizmāršības dēļ kādreiz nenopērku kaut ko tādu, kas man jau ir. {ABC_GALLERY ID=galerija_augusta_augi2}
