Valainis: "Ja situāciju nemainīsim, gadījumi kā iebrukusī ēka Mežciemā atkārtosies ar traģiskām sekām
Situācija, kad otrdien daudzdzīvokļu mājā Mežciemā iebruka jumts, nav uzskatāma par pārsteigumu, bet gan daudzu gadu desmitu valstiskās neizdarības rezultātu, un nākotnē tā var atkārtoties ar daudz traģiskākām sekām, uzskata Viktors Valainis, Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sekretārs.
To, ka vairuma padomju laikā būvēto ēku stāvoklis ir tuvu sabrukumam, vairs nav noslēpums. Par to ir runāts daudz, tomēr reāli risinājumi, lai arī daļēji jau ir ieviesti, tomēr nevirzās uz priekšu kā gribētos.. Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks jau ir sasniegts vai pat pārsniegts, un daudzu ēku tehniskais stāvoklis ir katastrofāls. Tomēr situāciju var strauji uzlabot.
Galvenā problēma ir valsts neizdarība šajā jautājumā, jo māju iedzīvotāji katru gadu apsaimniekotājiem maksā pietiekami lielas naudas summas, tostarp par ēkas sakārtošanu un tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Tomēr šī nauda netiek tērēta paredzētiem mērķiem. Apsaimniekotāji ir spiesti mājas dzīvojamā fonda naudu novirzīt komunālo parādu segšanai, nevis ēkas amortizācijas izdevumiem un atjaunošanai. Ja valsts atbildīgās iestādes gadiem ilgi nebūtu vienaldzīgi noskatījušās uz komunālo parādu problēmu, tad šobrīd uzkrātās dzīvojamā fonda naudas tiktu tērētas ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Un tās nav mazas summas. Dēļ nemaksātājiem, pārējie ēku iedzīvotāji netieši ir spiesti segt svešus komunālos parādus.
Strādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, esmu iepazinies ar vairākiem piemēriem, kad padomju laika ēku apsaimniekotāji vairāku gadu laikā dzīvojamā fonda atjaunošanai "uz papīra" ir uzkrājuši vairākus desmitus tūkstošu latu, tomēr praktiski visa šī nauda tika novirzīta komunālo parādu segšanai. Realitātē šo naudu no parādniekiem atgūt neizdosies.
Šādi gadījumi ir praktiski ikkatrā dzīvojamajā ēkā. Lai risinātu komunālo parādu problēmu Saeimā jau ir apstiprināti vai arī finiša taisnē virkne likumdošanas izmaiņu, kas lielā mērā varētu atvieglot situāciju ar komunālo parādu problēmām. Piemēram, no valsts puses tiek strādāts pie tā, lai tiek izveidots pārvaldnieks reģistrs un uzlabots pārvaldnieku darbs. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz lielāku rīcības brīvību dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, izvēloties sev piemērotāko norēķināšanās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veidu, tajā skaitā norēķināšanos ar pakalpojumu sniedzēju tieši. Tāpat vēl stingrāk tiek kontrolēti pārvaldnieki. Jāsaprot, ka pārvaldnieki apsaimnieko miljoniem latu īpašumus, tāpēc viņiem ir jābūt zināšanām, lai šo darbu veiktu iespējami kvalitatīvi.
Tomēr, manuprāt pats būtiskākais esošajā situācijā, ir vēl aktīvāka dzīvojamā fonda atjaunošana caur dažādām programmām. Valstij būtu jāpieņem stratēģiski lēmumi, kas veicinātu pilnu ēku renovāciju un rekonstrukciju, jo esošajā situācijā iedzīvotāji, pat tad, kad izlemj, piemēram, veikt ēkas siltināšanu, izvēlas "minimālo programmu", kas bieži paredz vien daļēji nosiltināt ēku, vispār nepievēršot uzmanību ēkas kopējā tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Speciālisti norāda, ka pareizi un pilnībā veicot ēkas rekonstrukciju/siltināšanu, dzīvojamā kapitāla termiņu iespējams pagarināt par daudziem gadu desmitiem.
Foto: Ieva Lūka / LETA
