SM: "Rail Baltica" līguma noslēgšana nevirzīsies ātri
Foto: Ieva Lūka/LETA
Nevajag lolot ilūzijas, ka Eiropas platuma dzelzceļa sliežu projekta "Rail Baltica" starpvaldību līguma noslēgšana uz priekšu virzīsies ātri, pirmdien, 30.maijā, Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes loceklis Dins Merirands, komentējot Lietuvas pretenzijas pret projektu.
Merirands vairījās izteikt pārmetumus Lietuvai, notiekošo vērtējot kā "darba situāciju", kad notiek intensīvas konsultācijas, kuras nevarot saukt par problemātiskām. Vaicāts, kas īsti projekta gaitā Lietuvai nepatīk, ierēdnis izteicās, ka nevarot teikt, ka Lietuvai kaut kas būtiski nepatīk, vienkārši dokumentos esot daudz nianšu, ar kurām jātiek skaidrībā, tāpēc process būšot ilgs un piņķerīgs. Viņš atzina, ka ir iespējams atsevišķs līgums starp Latviju un Igauniju.
SM pārstāvis īsti neatbildēja uz jautājumu, vai savstarpējā rīvēšanās var apdraudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu projektam. Pašreizējam procesam neesot nekādas ietekmes uz projekta pirmo kārtu, kura ietvaros tiks rīkots metu konkurss Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvei un jauna dzelzceļa tilta būvniecībai. Visi plānotie darbi notiekot pēc grafika.
Pēc Meriranda vārdiem, lielākais projekta izaicinājums Latvijā būšot tieši Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, ņemot vērā tās sarežģīto lokāciju.
Pirms nedēļas Saeimā Merirands stāstīja, ka Eiropas sliežu platuma projektā "Rail Baltica" būtiski ir drīzākajā laikā noslēgt trīs Baltijas valstu starpvaldību līgumu un starpsaņēmēju līgumu, lai virzītos uz priekšu un pierādītu, ka projekta realizācijā valstīm ir vienota izpratne. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēts projekta finansējums.
Lai procesus veicinātu, šodien plānota augsta ranga trīs Baltijas valstu ekspertu tikšanās, kurā tiks gatavots līguma teksts. Kā skaidroja Merirands, tas apliecinās, ka valdību līmenī projekts tiek izprasts vienoti, un radīs skaidrību, ka kāda puse "nav iedomājusies kādu citu, sev izdevīgāku variantu". Kā Saeimas komisijas sēdē atzina projekta realizētāji, vienprātību grūtāk esot panākt ar Lietuvu. Ar tās pārstāvjiem "tiekot strādāts intensīvi, dažādos līmeņos".
Starpvalstu līgumu plānots parakstīt jūnijā. Attiecībā uz starpsaņēmēju līgumu, neesot izslēgts, ka sākotnēji var tikt parakstīts arī divpusējs līgums, un tad pievienotos trešā valsts, lai netiktu apdraudēts finansējums.
Merirands informēja, ka starpvaldību līgums apstiprinās valstu apņemšanos realizēt projektu, definējot projekta ieviešanu, tiesību un atbildību sadalījumu. Starpsaņēmēju līgums savukārt tiek izstrādāts, pamatojoties uz finansēšanas līgumu, nosakot finanšu plūsmu, atskaišu kārtību, iepirkumu realizēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī savstarpējās tiesības un atbildību.
Kā ziņots, pērn Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai piešķirti 238 miljoni eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
2014.gadā valstij pilnībā piederošā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail", iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju.
LETA
