Mazā Versaļa - Rundāles pils
Rundāles pils divos stāvos ir 138 telpas - pils centrālajā daļā atrodas hercoga apartamenti, labajā spārnā minitnājās hercogiene un pārējie ģimenes locekļi, savukārt austrumu spārnā, kur atrodas vairākas greznas zāles, tika pieņemti viesi. Pils ansamblī ietilpst arī parks un 16 saimniecības ēkas, ko ieskauj kanāls.
Pils apmeklētāji šobrīd var aplūkot parādes telpas, pils centrālo daļu un pilnībā atjaunotos hercogienes apartamentus. No visām 138 telpām, 41 atjaunots Kurzemes hercogistes laika interjers.
Īpaši nozīmīga barokālas pils sastāvdaļa ir dārzs, kas projektēts vienlaikus ar pils ēku. Rundāles pils franču dārzs ir viens no nedaudzajiem Eiropā, kas līdz pat mūsdienām saglabājis savu vēsturisko plānojumu. Desmit hektārus lielā teritorija ir asimetrisks projekts, ģeometriskas figūras, kuras veido četri parteri ar cirptiem bukšu krūmiņiem, ķieģeļu un baltā marmora šķembu laukumiem un zālienu. Gandrīz viena hektāra platībā plešas krāšņš rožu dārzs. Atbilstoši arhitekta plānam, parkā izveidots arī Zaļais teātris amfiteātra formā un paviljons-kafejnīca. Dārzu ieskauj agrākais medību parks, kas veido 72 hektārus lielu platību ap pili.
Pils parādes telpas
Zelta zāle - savulaik kalpojusi kā hercoga galvenā pieņemšanas telpa. Šeit atradās arī viņa tornis. Zālei ir īpaši grezna sienu apdare, ko, izmantojot krāsainu marmoru un zeltītus stuka veidojumus, veidojis Berlīnes tēlnieks J.M.Grafs. Sienas rotā smalki izstrādāti putnu, ziedu un augļu vāžu dekori. Savukārt zāles griestus apgleznojuši gleznotāji F.Martini un K.Cuki, kas Kurzemē bija ieradušies no Pēterburgas. Gleznojumu vadmotīvs ir valdnieka iecelšanu dievu kārtā, kur pašu hercogu simbolizē kara dievs Marss.
Lielā galerija kalpojusi kā pils austrumu spārna parādes ēdamistaba. Galerijas griestu gleznojumi, kas ataino sengrieķu dievu Apollonu sagaidām Auroru, un sienu apdare restaurēti 14 gadus. Finansējuma trūkuma dēļ gleznojumu restaurācija tika pārtraukta 1992.gadā, taču atkal atsākusies 2010.gadā. Galerijas Bohēmijas stila lustras 18. gadsimtā veidojuši latviešu amatnieki.
Mazā galerija sākotnēji tika iecerēta kā pils baznīcas priekštelpa. Šī telpa netika pārveidota pils būvniecības otrajā periodā, tāpēc saglabājusi paša F.B. Rasrelli projektēto sienu veidojumu apdari. Arhitekts bija iecerējis visā galerijas garumā izvietot spoguļu logus, taču šo ieceri tā arī neīstenoja.
Porcelāna kabinets, kas atrodas Baltās zāles kāpņutelpas vietā, tika iecerēts kā pretstats Zelta zāles greznībai. Pie tā sienām piestiprinātas dekoratīvas konsoles, kas paredzētas Tālo Austrumu porcelāna vāžu un trauku izvietošanai.
Foto: Stefan Leijon/flickr.com; Artis Rams/flickr.com; Stefan Leijon/flickr.com.
