Limbažu mērs: Pašlaik novadam grūti saskatīt kādus ieguvumus no "Rail Baltica"
Pašlaik nav vēl īsti arī nodefinēts, cik daudz īpašumu atsavinās un cik īpašumus tas skars.
"Ja es esmu izvēlējies īpašumu, kur ir klusums un robeža ar citu īpašumu ir 50-60 metri, bet dzelzceļa līniju izbūvē 60-70 metru attālumā no manas mājas, tas it kā manu īpašumu tieši neskars, bet tajā pašā laikā manu dzīves vidi sabojās. Protams, ka iedzīvotāji ir satraukti, īpaši tie, kas ņēmuši kredītu, attīstījuši savas zemnieku saimniecības, izbūvējuši fermas, un tagad viņiem saka, ka te kaut kur būvēs dzelzceļu, un viņi nesaprot, kas būs tālāk," uzskata Beļaunieks.
Viņaprāt, daudzi nezina, vai spēs atmaksāt iepriekš ņemtos kredītus, kā arī cik liela būs kompensācija. "Tos tiešos ieguvumus šobrīd es neredzu. Valstiski - jā, par to nav šaubu," domā priekšsēdētājs.
Ja projekts attīstīsies ne tikai kā starptautiskie pārvadājumi, bet arī kā vietējie pārvadājumi, tad būtu savādāk. Tajā pašā laikā novadā tas skars Skulti, līdz kurai jau tāpat ir pieejams dzelzceļš. "Tāpat es vienmēr uzsveru, ka iedzīvotājiem ir jāsaņem taisnīga kompensācija. Ja valsts kopumā iegūst, tad kaut kādā veidā ir jākompensē tiem cilvēkiem, kurus tas skars", intervijā uzsvēra Beļaunieks.
Deviņdesmito gadu beigās slēdza dzelzceļa līniju Skulte-Limbaži un vienlaicīgi apsolīja, ka tiks izbūvēts asfaltēts ceļš Dūči-Limbaži. Pēdējie astoņi kilometri joprojām nav izbūvēti. Pateicoties Valsts prezidenta Andra Bērziņa un satiksmes ministra Anrija Matīsa ieinteresētībai, projekta virzība ir atsākusies.
"To es saku tāpēc, ka valstij savi solījumi ir jāpilda, jo to nepildīšana grauj ticību valstij, un nav jābrīnās, ka iedzīvotāji uz jebkuru lietu skatās skeptiski. Bet, runājot par "Rail Baltica", diez vai ir lietderīgi cīnīties, lai to apturētu. Šobrīd ir jācīnās, lai tajā maksimāli tiktu ievērotas novada iedzīvotāju intereses," atklāja priekšsēdētājs.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
