"Kurzemes loks" ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū

Projekts "Kurzemes loks", kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu šodien "Kurzemes loka" posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: "Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu."

"Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. "Kurzemes loks" nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā," prognozēja ekonomikas ministrs.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis norādīja uz "Kurzemes loka" projekta nozīmi Latvijas integrēšanā vienotā Eiropas elektroenerģijas tīklā. "Kurzemes loka" projekts ir daļa no lielāka projekta, kas nākotnē ļaus patērētājiem saņemt, visdrīzāk, lētāku elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm. Otrkārt, šis projekts ir ražotāju interesēs, kas nākotnē gribētu attīstīt ražošanu šajā reģionā. Visbeidzot, šis projekts ir liels ieguvums no enerģētiskās drošības viedokļa. Līdz ar to var teikt, ka šis ir projekts, kur visu pušu intereses ir salāgotas un tiek ievērotas, visas puses gūst maksimālu labumu," atzina Irklis.

SPRK pārstāvis norādīja, ka "Kurzemes loka" projekts ir ne vien Latvijas tautsaimniecības interesēs, bet tam ir arī reģionāla mēroga nozīme Eiropas elektroenerģijas tirgus kontekstā: "Varam vilkt paralēles ar Baltijas ceļu. Zīmīgi, ka šī ["Kurzemes loka" posma] atklāšana sakrīt ar Baltijas ceļa 25 gadiem, ko mēs atzīmējām šajās dienās, jo "Kurzemes loks" un tā turpinājums un vēlāk arī Igaunijas un Latvijas jaunais starpsavienojums būtībā veidos jaunu Baltijas ceļu elektroenerģijai, lai elektrība varētu plūst starp mūsu valstīm brīvi."

Paralēles ar Baltijas ceļu saskata arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Viņa uzsvēra, ka šogad Latvijai bijušas vairākas svarīgas gadskārtas - 10 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO un 25 gadi kopš Baltijas ceļa. "Kurzemes loka" posms arī ir viens no ceļa posmiem uz Eiropu, jo pašlaik Latviju enerģētikas ziņā var salīdzināt ar izolētu salu, kas darbojas pati par sevi un nav daļa no Eiropas enerģētikas tīkla. Šis posms mums paver ceļu tuvāk Skandināvijai, tuvāk pārējām divām Baltijas valstīm, tuvāk Eiropai," atzina Šteinbuka.

Uz vairākiem ieguvumiem, ko dod izbūvētais "Kurzemes loka" posms, norādīja arī AS "Latvijas elektriskie tīkli" izpilddirektors Guntis Stafeckis: "Tiešām, šī projekta realizācijas gaitā mēs esam ieguvuši arī lielu drošības sajūtu. Pārveidojot 110 kV līniju par 330 kV līniju, izmainījās līnijas gabarīti. Balsti ir augstāki un aizsargjoslas ir nedaudz platākas. Līdz ar to šajā reģionā, kuru diezgan bieži plosa vētras, mēs esam ieguvuši pārliecību, ka iespējamie riski, ko vētras radīs, samazināsies," atzina Stafeckis.

Enerģētiskās drošības palielināšanos par galveno "Kurzemes loka" projekta ieguvumu uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"): "2005.gada janvārī Ventspils palika bez elektroenerģijas, lai arī mums ir četras līnijas - it kā daudz. Vēl pāris gadus atpakaļ mēs palikām tikai uz vienas līnijas. Tā kā draudi, ka var palikt bez elektronerģijas, mums Ventspilī ir pietiekami reāli, un tas, protams, ir slikti." "Protams, šī 330 kV līnija ir liels notikums, un neapšaubāmi, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es neticu, ka tāda tiktu uzbūvēta," piebilda Ventspils mērs.

AS "Latvenergo" izpilddirektors Āris Žīgurs atzina, ka Ekonomikas ministrija daudz ir palīdzējusi likumdošanas jomā, jo projekts skāra gan pašvaldības, gan vairākus simtus zemes īpašnieku. "Bez sadarbības un ātras reakcijas uz problēmām mums nebūtu izdevies projekta posmu laikus pabeigt," atzina Žīgurs.

AS "Latvijas elektriskie tīkli" izpilddirektors Guntis Stafeckis informēja, ka līnijas garums posmā no Grobiņas līdz Ventspilij ir 117 kilometri, kopējais vadu garums - 1100 kilometri, uzstādīti 376 balsti. Darbs tika paveikts nepilnos divos gados, un lielākais vienlaicīgi iesaistīto darbinieku skaits bija 250 cilvēki. "Pirmo reizi Latvijas energobūvniecības vēsturē tika pielietota aviācija. Rajonā pie Grobiņas balstus uzstādīja ar helikoptera palīdzību," informēja Stafeckis.

"Šis ir tikai starpposms. Mēs esam izbūvējuši apmēram vienu trešo daļu no 330 kilometrus garās "Kurzemes loka" līnijas. Tagad izvērtējam esošo situāciju un gatavojamies turpināt, lai realizētu pēdējo posmu no Ventspils līdz Rīgai, kas visā Kurzemes reģionā garantēs elektroenerģijas piegādes drošību," informēja Stafeckis.

Kā ziņots, šodien tika atklāts projekta "Kurzemes loks" posms Grobiņa-Ventspils.

Projekta "Kurzemes loks" īstenošana paredz izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Kurzemē, un tas tiek īstenots trīs kārtās. Pirmajā kārtā, izbūvējot 330 kV kabeli, tika savienotas "Rīgas TEC-1" un "Imantas" apakšstacijas. Otrās kārtas laikā izbūvēta 330 kV augstsprieguma līnija posmā Grobiņa-Ventspils. Ieguldījumi "Kurzemes loka" pirmajos divos posmos ir 98,5 miljoni eiro.

Trešajā kārtā līdz 2018.gada beigām iecerēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju posmā Ventspils-Tume-Imanta. Realizējot projekta trešo kārtu, tiks uzlabots arī elektroapgādes drošums un mazināsies pārvades līniju avārijas atslēgumu iespējamība, tādēļ spēcīgo vētru radītie elektroenerģijas pārtraukumi vairs nebūs tik ilgstoši.

Projekts "Kurzemes loks" nodrošina arī plašākas iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanā, dodot iespēju nākotnē pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīkliem jaunus vēja parkus. Esošo 110 kV elektroenerģijas pārvades tīklu jaudas ir nepietiekamas jaunu vēja parku pieslēgšanai. Paredzams, ka papildus esošajām vēja stacijām 330 kV tīklā varēs pieslēgt vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 450 megavatiem.

Ventspils, 27.aug., LETA.

Foto: Ieva Lūka / LETA