Kā sevi pasargāt no zibens?
Tuvojoties pavasarim, atmostas ne tikai būvniecības nozare, bet arī daba. Ne viens vien atceras tautas teicienu, ka zibens vienā vietā divreiz nesper, taču, vai tā ir patiesība un kādi drošības pasākumi ir jāveic, lai izvairītos no nelaimes, atklāj SIA "OLIO Komerccentrs" valdes priekšsēdētājs Einārs Rubenis.
Kurš gan nav redzējis zibeni – tā aizraujoša un reizē biedējoša dabas parādība. Vairāku gadsimtu garumā cilvēces centieni saprast pērkonu un zibeni aprobežojās ar mitoloģiskiem skaidrojumiem. Tikai nesen, 18. gadsimta vidū, zinātnieks Bendžamins Franklins (1706 –1790), veicot uz fizikas principiem balstītus eksperimentus, atklāja principus, kā aizsargāt cilvēkus un ēkas no šīs neparedzamās parādības.
Mūsdienās tehnoloģijas ir progresējušas un, veicot pareizos priekšdarbus, ir iespējams pasargāt gan sevi, gan savus īpašumus. Pirmais solis zibens aizsardzības uzstādīšanā ir riska novērtējums. Tas balstās uz rūpīgi izstrādātiem jautājumiem, kas ietver informāciju par galvenajiem īpašuma parametriem, ģeogrāfisko stāvokli un citām būtiskām niansēm. Tālāk šie dati tiek ievadīti īpaši izstrādātā programmā, kas tad arī precīzi aprēķina zibens iesperšanas riskus. Metroloģijas dienests vairāk nekā 30 gadus pēta zibens biežumu Latvijas teritorijā, ņemot vērā arī šos datus, var noteikt zibens risku. Piemēram, gada laikā Latvijā no tiešā zibens spēriena nodeg apmēram 20–30 mājas.
"Ir muļķīgi domāt, ka mani jau zibens nelaime nekad neskars. Neviens nav pasargāts no zibens spēriena. Arī tautā iemīļotais teiciens "zibens vienā vietā divreiz nesper" nav zinātniski pamatots – sper gan un ar milisekunžu intervālu" atklāj, zibensaizsardzības eksperts Einārs Rubenis.
Pirms diviem gadiem izstrādātie Ministru kabineta normatīvi paredz, ka jebkurām ražotnēm, sabiedriskām ēkām un privātmājām ir jāveic zibens riska novērtējums, uz kura datiem balstoties, tad arī tiek ierīkota zibens aizsardzība.
Būtiski ir rūpīgi izvēlēties speciālistu, pie kā tiek veikta zibens aizsardzība. Latvijā ir ļoti daudz nekvalitatīvu kantoru, kas veic savu darbu, nebalstoties uz zinātnisku pamatojumu, riska novērtējumu un pieredzi. Izvēloties speciālistu, obligāti ir jāpārbauda, vai viņš ir sertificēts, cik ilgi darbojas šajā jomā un kādas ir bijušo klientu un līdzīga profila speciālistu atsauksmes.
Neskaitāmus piemērus iz dzīves eksperts min vairākkārt: "Kaut vai, braucot uz Bausku, ceļmalā stāv kafejnīca, kuras vienīgais zibens novedējs ir ierīkots gar durvīm, tad spējat iedomāties, kas notiek, kad zibens trāpa šajā ēkā, brīdī, kad kāds cilvēks iet ārā pa durvīm..."
Mūsdienu informācijas laikmetā, kad dati ir zelta vērtē, aizsargāties pret zibeni ir tālredzīgs lēmums, jo brīdī, kad šī parādība skar datu glabāšanas vietni, nav nekādas garantijas, ka zibens spēriens neiznīcinās visu, kas saglabāts digitālajā vidē. SIA "OLIO Komerccentrs" pakalpojumus Latvijā izmanto gan bankas, gan valsts iestādes, kurām datu zudums būtu pielīdzināms katastrofai.
Kā uzsver Einārs Rubenis: "Tas process jau nenotiek tā – zibens nāk 500 m attālumā, es slēdzu ārā visas savas iekārtas – tas nav loģisks 21. gadsimta risinājums. Taču to, vai zibens aizsardzība ir ierīkota pareizi, var noteikt ļoti vienkārši. Atsūtiet man bildes, un es jums uzreiz pateikšu. Ideālā gadījumā elektroprojektētājam būtu projektā jāiekļauj un jāizbūvē ēkai zibens un pārspriegumaizsardzība."
Atceries, ja sācies ir negaiss:
- Negaisa laikā drošākā vieta, kur atrasties, ir automašīna, tāpēc, ka tā ir Faradeja būris, kas ļauj zibens izlādes laikā lādiņam pārlekt uz zemi.
- Ja atrodies iekštelpās – aizver logus, atvieno elektroiekārtas, nekurini krāsni.
- Negaisa laikā nav ieteicams atrasties ūdens tilpnes tuvumā – nemakšķerē, neburā un nepeldi.
- Lai gan zibens laikā nav ieteicams atrasties ārā, tomēr, ja tā ir sanācis, nespēlē sporta spēles, nekāp dažādos augstumos un noteikti neslēpies lauka vidū zem vientuļā ozola, tad labāk pārlaid negaisu mežā.
Teksts: Kristīne Geida
