Ģimenes mājas

Ģimenes mājas ir ēkas, kas plānotas un celtas ģimenes vajadzībām. Māja tiek uzskatīta par ģimenes dzīves centru, un tās pamatfunkcija ir patvēruma nodrošināšana un ģimenes locekļu aizsardzība no ārējiem faktoriem. Māja ir ģimenes privātā telpa.

Lai uzceltu ģimenes māju, zemes īpašniekam sākotnēji jāiegūst zemesgrāmatas apliecība, zemesgabala robežu plāns un būvvaldē jāizņem plānošanas un arhitektūras uzdevums. Pēc tam jātiek skaidrībā par mājas lielumu un komforta līmeni, jānolīgst sertificēts arhitekts un būvnieks. Pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja, savukārt pēc celtniecības beigām ēka jānodod ekspluatācijā. Ģimenes māju var būvēt pēc individuāli izstrādāta vai tipveida projekta.

Telpu skaitu mājā parasti aprēķina pēc guļamistabu skaita (optimālais variants – cik cilvēku ģimenē, tik guļamistabu), otra telpu grupa – koplietošanas telpas (virtuve, vannas istaba, tualete, viesistaba, dzīvojamā istaba, halle, koridors), trešā grupa – telpas, piemēram, kabinets, kuru vajadzībām nosaka mājas iemītnieku nodarbošanos. Ja zemes gabals ir pietiekami liels, parasti būvē vienstāvu mājas, jo tās ir visekonomiskākās, vispraktiskākās lietošanā un arī vislabāk iederas Latvijas ainavā. Daudzējādā ziņā līdzīgas ir pusotra stāva mājas (vienstāva ēkas ar stāvu jumtu, kur telpa starp griestiem un jumtu – bēniņi – tiek izbūvēti un izmantoti dzīvošanai).

Bēniņus izbūvē galvenokārt tādēļ, lai tiktu apgūti papildu kvadrātmetri zem divslīpņu jumta. Izvēli par labu divstāvu vai pusotra stāva mājai bieži vien nosaka arī vēlme no iekštelpām iegūt plašāku skatu uz apkārti, it sevišķi, ja pirmajā stāvā logiem priekšā aug krūmi, koki, vai arī to ierobežo citas ēkas vai reljefs. Otrā stāva būvniecību var noteikt arī vajadzība veidot kompaktāku ēku. Ja kopējā platība ir liela, vienstāvu ēkā veidojas gari koridori, ar grūti nodrošināmu dienasgaismu vidusdaļā, palielinās apkures izdevumi, jo ēkai ir liels perimetrs un jumta laukums.

Dzīvojot laukos, mājas būvē pamatīgas – no baļķiem, mūrētas no akmeņiem, ķieģeļiem vai vieglbetona blokiem. Ekoloģiskās celtniecības piekritējiem iespējams būvēt salmu māju, kas no iekšpuses apmestas ar mālu, no ārpuses – ar kaļķa apmetumu. Populāras ir arī koka karkasa ēkas.

Gan ēkas būvniecībā, gan apdarē vēlams izmantot dabiskus vai maksimāli dabiskākus materiālus. Ārējai apdarei, ja tā nepieciešama, piemēroti dažādi apmetumi, koka dēlīšu apšuvums, dekoratīvi mūrējumi. Jumtam var izmantot visus iespējamos segumus, no niedrēm līdz vara vai titāna plāksnēm.

Iekšējā apdarē vislabāk ir sabalansēt modernos un dabas materiālus, jo vienveidīga apdare kļūst garlaicīga. Modernie materiāli akcentēs telpas detaļas un izcels dabas materiālus. Iekšējās apdares kvalitāti var paaugstināt (kaut ko izcelt vai noslēpt), izvēloties pareizu apgaismojumu. Jo vairāk roku darba mājā ieguldīts, jo tā vērtīgāka.

Individuāls projekts

Individuāli projektēta māja tiek izstrādāta tieši pēc pasūtītāja vēlmēm un iespējām, turklāt projektā iespējams iestrādāt tehniskos risinājumus un specifikācijas, kas atvieglo būvdarbu veikšanu. Šāda projekta izstrādāšanai nepieciešams ilgs laiks (apmēram 3 – 6 mēneši), arī izmaksas ir dārgākas, nekā iegādājoties jau gatavu tipveida projektu. Arhitekta honorārs parasti tiek noteikts 8 - 10% apmērā no plānotajām mājas būvniecības izmaksām.

Tipveida projekts

Tipveida māja ir ātrāks un lētāks risinājums, nekā individuālas mājas, tomēr, tā kā to projekti nav tik detalizēti kā individuālām mājām, celtniecības laikā var rasties problēmas. Arī tipveida māja var būt vizuāli pievilcīga un tās standartizētā arhitektūra neradīs nepatīkamas asociācijas, ja vien mājai tuvumā neuzradīsies vēl kāda šī paša projekta māja. Ciematu būvniecībā lielākoties tiek izmantoti tipveida projekti, bet, lai radītu ēkām individualitātes iespaidu, bieži variē fasādes krāsu toņus un ēku novietojumu attiecībā pret ielu.

Tipveida projektu galvenā priekšrocība ir cena un sagatavošanas termiņi – projektu var saņemt 3 - 4 nedēļās, tā ietaupot projektēšanas laiku. Projekti tiek izstrādāti uz 50 - 70 lapām, atkarībā no projekta sarežģītības pakāpes, un sevī ietver arhitektūru, būvkonstrukcijas, nepieciešamo materiālu tāmes, kā arī kanalizācijas, elektrības, apkures, vēdināšanas projektus. Lai nodrošinātu iespējami zemākas celtniecības izmaksas, projekti tiek izstrādāti ar vienkāršu konstruktīvo risinājumu, turklāt celtniecībai var izmantot dažādus celtniecības materiālus un tehnoloģijas.