Padomju laika Jūrmalas simbols „Jūras pērle” tā arī zudis bez pēdām, un, ja arī vecākajai paaudzei nosaukums vēl raisa nostalģiskas atmiņas par gaumīgu uzdzīvi un orientieri vietas atpazīšanai, tad jaunākajai neizsaka gandrīz neko. Jūras krasta kopgarums Latvijā ir gandrīz 500 kilometri, un tajos ir lielāks vai mazāks atpūtnieku blīvums, kas atkarīgs no civilizācijas tuvuma. Dominējošais šābrīža pludmales simbols, kurā iespējama vien negaumīga uzdzīve, ir plastikas teltis ar alu no plastmasas glāzēm. Unificēta pludmales apdzīvošanas eirotradīcija, vienāda Liepājā un Ventspilī, Saulkrastos un Jūrmalā.

Jūrmalai, lai gan iecienītam ārzemju un pašmāju viesu kūrortam, pludmales atpūtas zonas labiekārtojums atrodas sākuma stadijā. Trūkst tualešu, dušu, nomas punktu, ēdināšanas vietu, arī spilgtu orientieru visumā vienmuļajā smilšu klajā pludmales pilsētas zonās. Vasarā orientieris ir cilvēku biežņa Bulduru rajonā, bāka netālu no Lielupes grīvas, vēl šādi tādi atraktīvi elementi kā, piemēram, aiz pamatīgas sētas kāpu joslā sabūvētās privātmājas.

Šovasar atklātais objekts „Light House Jūrmala” birokrātiskajās annālēs formāli nokristīts par pludmales viesu apkalpošanas ēku. Pēc satura tā pilda viesnīcas un restorāna funkciju, pēc atrašanās vietas pludmalē un izcenojumiem, neapšaubāmi, pieder pie ekskluzīvo objektu kategorijas, kas augstas klases apartamentos ļauj baudīt jūras krasta dabas parādību daudzveidību. Lai arī ne visiem pa kabatai ir pilns pakalpojumu spektrs, tomēr jāuzteic īpašnieka labā griba noteiktas lietas padarīt publiski pieejamas. Pietuvināties ikdienišķajiem pludmales viesiem un veikt sociālu funkciju mēģināts ar bezmaksas dušu un WC ierīkošanu, padomāts par ainavisko kvalitāti, fasādi dekoratīvi izgaismojot naktī, kas vēlīno pastaigu cienītājiem kalpo par orientieri – bāku, lai aptuveni noteiktu atrašanās vietu.

Jutīgais jautājums par iespēju izbūvēt objektu kāpu zonā, tieši pludmalē, prasījis ne mazums spēka birokrātisku šķēršļu pārvarēšanai 7 gadu garumā, lai gan nekas tāds, kas būtu dēvējamas par „mākslīgu un postošu stādu”, saudzējamajā dabas pamatnē netika iecerēts. Ēka delikāti uzkopēta uz padomju laika trīsstāvu celtnes pamatiem; salīdzinot ar toreizējo apjomu, kurā bija iemitinājies nomas punkts, medpunkts, alus bārs un saldumu ēstuve bērniem, apjoms faktiski nav mainīts. Arī vēsturiskā augstuma atzīme saglabāta, vienīgi tā arī nav skaidrs, vai tas pludmales zonā bija jāpielīdzina kaiju lidojuma vai priežu augstumam. Ja pamati nebūtu tik gruntīgi un nebūtu saglabājušies, tad ne tehniski, ne juridiski jaunās ēkas rašanās nebūtu iespējama.

Pludmales viesu apkalpošanas ēka „Light House Jūrmala” pelnīti dēvējama par unikālu pilotprojektu, realizētu neparastā vietā. Vizuāli vieglais un mānīgais vasaras paviljona siluets, kas panākts ar arhitektonisko koncepciju, atbilstošu materiālu lietojumu un perfektām proporcijām, sevī slēpj inženiertehniski pārdomātu padomju laikos radītu monolītu betona konstrukciju ar hidrobūvei raksturīgiem risinājumiem un iespēju ēku komfortabli ekspluatēt ziemā. Pieredze būvēt šāda tipa objektus mūsdienās ir gandrīz nekāda. Dabas iedarbība uz ēkām jūras krastā ir lielāka nekā jebkur citur: jārēķinās ar nestabilo pamatni, ar neaprēķināmo ūdens masas spēku vētras laikā, vēja radītām slodzēm, mitro un jūras sāls pilno gaisu. Vējš ir spējīgs mitrumu kopā ar sāli iepūst konstrukcijās un, ja netiek izvēlēti pret agresīvu vidi noturīgi materiāli, var tās pilnībā sabojāt. Šī ēka stoiciski pārdzīvojusi 3 ziemas, pārciešot vētru plosīšanos, kad jūra kāpusi iekšā pa pirmā stāva logiem, bet viļņus lauzuši speciāli pamatu daļā izvietoti monolītā dzelzsbetona elementi.

Funkcionālā pildījuma shēmā pirmie divi stāvi atvēlēti VIP numuriņiem, kas tādi ir visi vienpadsmit. Salonviesnīcas koncepcija atbilst devīzei „Visa pasaule vienā viesnīcā!”, kas nozīmē, ka katra numuriņa dizainā pārstāvēta kādas valsts tēma, bet Latvija izspēlēta pat 4 numuriņos – katram novadam viens. Var runāt par patriotismu, un arī šādā veidā patriotismu var realizēt dzīvē. Viesnīcā iespējams nobaudīt Āfrikas, Taizemes, Francijas, Indonēzijas, Itālijas, Spānijas, Krievijas, Latvijas sajūtas, kuru radīšanā piedalās ne tikai stilistiskais iekārtojums, bet arī elegantais un daudzveidīgais aksesuāru klāsts. Katrs aksesuārs atceļojis no attiecīgās valsts un ir oriģinālas izcelsmes. Mājīgi, omulīgi, stilīgi. Gultas numuriņos izvietotas slīpi pret panorāmisko fasādes stiklojumu, lai, veroties uz jūru no gultas, vislabāk būtu tverams saulrieta mirklis. Trešais un ceturtais stāvs atvēlēts konferenču zālei, vasaras virtuvei un brīvam, apdzīvojamam laukumam bez īpašas funkcijas.
Pludmales nomas līgums ļauj sezonas laikā veidot privāto pludmales zonu īpaši ēkas viesiem; jāpiebilst, ka norobežojuma konstrukcija izvēlēta neuzkrītoša un smalkjūtīga.

Fasādē dominē horizontālais dalījums, dekoratīvi konstruktīvi elementi, kuru uzdevums ir raisīt asociācijas ar kuģu tēmu, līdzsvaram – vertikālais „bākas” apjoms ar nelielu skatu platformu, līdz kurai, kā jau pieklājas, iespējams nokļūt pa šaurām apļveida metāla kāpnēm. Fasādes apdarei izvēlēti īsti materiāli ar smalku tuvinājumu vienkāršībai un Latvijas jūrmalai raksturīgajiem toņiem. Metāls, koks, stikls, akmens flīzes, brūnganie un pelēkie toņi ir galvenās fasādes vērtības.
Viesiem, kas tradicionāli raduši ar auto piebraukt gandrīz līdz hoteļu reception letei, šeit attiecībā uz piekļūšanu ēkai nav nekādu privilēģiju. Auto ar vai bez personīgā šofera jāatstāj stāvvietā aiz kāpas un neatkarīgi no laika apstākļiem uz viesnīcu jādodas pa koka laipu pāri kāpai. Ekskluzīvi. Jā, un kas vēl – uz numuriņiem no reception, kas izvietots nelielajā pirmā stāva restorānā, nav iespējams nokļūt, neizejot no telpām. Jādodas ārā. Katram numuriņam ir atsevišķa ieeja no terases pirmajā vai otrajā stāvā.

Piemeklējot ēkai nosaukumu, mērķis bija precīzi norādīt uz atrašanās vietu visiem saprotamā valodā, tāpēc starptautiski atpazīstamais „light house: šķita veiksmīgāks nekā latviskais „bāka”.
Publisku objektu būvniecība jūras krastā vai kāpu zonā, kur to pieļauj vai varētu pieļaut situācija, ir daudz kontrolējamāka un caurspīdīgāka nekā privātmāju būvniecības un ekspluatācijas nianses, kaut vai tāds nepatīkams sīkums – kur paliek notekūdeņi? Ne vienmēr tas ir izkontrolējams privātajā teritorijā, toties sabiedriskajos objektos to var piefiksēt, līdz ar to pārkāpumi nav iespējami. Ja Jūrmalas pludmalē būtu ļauts civilizēti, nosakot apbūves blīvumu, veidot publiskus objektus, ieguvēji būtu visi, jo „Light House Jūrmala” padomju laika nomas punkta pamati nav vienīgie, kas saglabājušies pludmalē. Tie varētu kalpot par atspēriena punktu mūsdienīgām būvēm, paviljoniem un citām viesu apkalpošanas ēkām.

TEKSTS Agrita Lūse, mākslas vēsturniece
FOTO Light House Hotel arhīvs