Par ēku gaiscaurlaidību sākām runāt jau iepriekšējos numuros. Neapšaubāmi, ēkai ar zemu gaiscaurlaidību energopatēriņš būs mazāks nekā gaiscaurlaidīgai, tomēr ne mazāk svarīgi ir spēt nodrošināt arī optimālus gaisa parametrus telpā. Šajā rakstā tiks parādīti rezultāti par iekšējā gaisa kvalitātes mērījumiem dzīvokļos.
Mūsu uzņēmums SIA „Emburgas Filtri” specializējas gaisa filtru ražošanas jomā. Jau daudzus gadus mēs izgatavojām gaisa filtrus ventilācijas un kondicionēšanas iekārtām, jebkuras klases un tipa. Mūsu izstrādājumi atbilst standartiem - EN779.
Siltuma zudumiem ēkā raksturīga: ārējo ēkas būvelementu siltuma pretestība un to gaisa caurlaidība vai nenoturība. Paaugstināta gaisa caurlaidība jeb nehermētiskumi ēkās paaugstina apkures siltuma patēriņu un siltuma izmaksas, palielina CO2 emisiju apjomu.
Koncentrēšanās spējas mazināšanās, nogurums, atmiņas pasliktināšanās - tās ir tikai dažas no nepareizi organizētas ventilācijas sekām. Nepareizi ierīkota ventilācija samazina ne tikai darba spējas, bet var radīt nopietnas saslimšanas, kas visbiežāk izpaužas kā sirds un asinsvadu, plaušu un nervu saslimšanas. Gaisa kvalitāte mūsdienās ir komplicēta problēma un pilnībā tās efektivitāti var noteikt tikai speciālisti - arodārsti, ārsti higiēnisti.
Iekštelpu gaisa kondicionēšanas jeb dzesēšanas mērķis pirmo reizi pilnīgi precīzi formulēts tieši pirms simts gadiem – 1908. gadā publicētajā Dž. B. Vilsona grāmatā „Air Conditioning”, kas nu jau kļuvusi par inženiertehniskās domas vēstures neatņemamu sastāvdaļu. Arī šobrīd, kad gaisa kondicionēšanas sistēmas jau sen no savdabīgas inovācijas kļuvušas par komfortablas darba un dzīves vides sastāvdaļu, grāmatā minētie postulāti palikuši nemainīgi.
Vai ventilācijas sistēmai vienmēr jānodrošina normās noteiktais gaisa daudzums? Vai tā jābūt arī, kad telpās neuzturas maksimālais cilvēku skaits, kāds tika projektēts? Tas būtu ļoti aktuāli skolās, bērnudārzos, veikalos, sporta klubos, ēdināšanas uzņēmumos. Apskatīsim vienkāršus, bet efektīvus enerģijas taupības risinājumus sabiedriskās ēkās.
Ventilāciju izmantoja jau tajos laikos, kad mūsu senči vēl dzīvoja
namiņos jeb slieteņos, kuru augšdaļu atstāja brīvu, lai izplūstu dūmi, jo
vidū atradās pavards. Pamatprincipi palikuši tie paši līdz pat mūsdienām;
ar piebildi, ka, mainoties būvniecības tradīcijām, mainījās arī cilvēku
prasības pēc iekštelpu klimata un ventilācijas sistēmām.
Izvēloties, kā ierīkot ventilāciju, viens no biežākajiem apsvērumiem ir finansiālās iespējas un sagaidāmā atdeve. Ventilācijas sistēmas pārveidošanai var būt nepieciešami ievērojami līdzekļi, tomēr tie atmaksājas, jo telpā ar kvalitatīvu ventilāciju cilvēki strādā labprātāk un efektīvāk, pilnvērtīgāk atpūšas.
Speciālisti
