Būvniecības procesā bieži vien var saskarties ar dažādām problēmām, kuras bez iepriekšējām zināšanām atrisināt praktiski nav iespējams. Nezināšana var novest ne tikai līdz nepabeigtai būvniecībai, bet arī līdz naudas sodam un pat tiesas prāvai. Lai no tā izvairītos, valsts galvenais būvinspektors Leonīds Jākobsons sniedz ieskatu problēmsituācijās un to risinājumos.
Neatkarīgi no tā, vai iecerēts dzīvokļa remonts vai daudzmiljonu apbūves projekts, sākumā nepieciešami aprēķini, kas dod priekšstatu par konkrētā mērķa īstenošanas iespējamību un pamatotību.
Labs būvniecības līgums ir sabalansēts un skaidrs līgums, kurā ir aizstāvētas ne tikai būvnieka vai pasūtītāja intereses, bet gan abu pušu intereses. Latvijā visbiežāk līgumu sastāda kāda no ieinteresētajām pusēm, kā rezultātā bieži vien līgumi pārlieku aizstāv vienu no pusēm, bet otru atstāj neaizsargātu.
abc.lv lasītājs jautā: “Kā jānoformē zemesgrāmata privatizētam dzīvoklim?”
Par zemesgrāmatas noformēšanas procedūru un izmaksām, kas rodas šinī procesā, paskaidro Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece Ilze Ieviņa.
Lai izbūvētu gāzesvadu pievadu un iekšējos tīklus, paiet vismaz 14 mēneši, kaut gan šāds termiņš nepieciešams tikai sadales vai maģistrālo gāzesvadu izbūvei. Pievadiem un iekšējiem gāzesvadiem tas ir neadekvāts. Līdzīgas problēmas ir arī citu inženiertīklu - telekomunikāciju, ūdens un kanalizācijas apgādes, siltumapgādes, elektroapgādes - turētājiem.
Nereti zemes īpašnieki riskē, uzceļot uz savas zemes ēku vai veicot jau esošo ēku dzīvokļa pārbūvi, bez saskaņošanas attiecīgajās instancēs. Tomēr viedoklis, ka uz savas zemes varu darīt, ko gribu, nav īsti pareizs – vismaz attiecībā uz būvniecības procesu.
Var gadīties, ka pēc preces iegādes vai vēlāk, preci lietojot, konstatē defektus, kurus neievēroja vai kurus nebija iespējams ievērot (slēpti defekti) un par kuru esamību nepateica arī pārdevējs.
Galīgo lēmumu par būvniecības ieceres akceptēšanu pieņem Rīgas domes sēdē.
Pēc publiskās apspriešanas noslēguma Sekretāre apkopo visas publiskās apspriešanas laikā rakstiski sniegtās atsauksmes, prezentācijas laikā izskanējušos viedokļus, institūciju un neatkarīgu ekspertu sniegtos atzinumus, kas tiek iekļauti ziņojumā par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem. Ziņojumā tiek iekļauta arī informācija par būvniecības ieceres līdzšinējo attīstības gaitu, Būvvaldes pieņemtajiem lēmumiem un būvniecības ierosinātāja sniegtās atbildes uz iedzīvotāju izteiktaj
Pēc publiskās apspriešanas noslēguma būvniecības ierosinātājs Departamenta Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4., 1. stāvā iesniedz (adresētu Sekretārei) sekojošu dokumentāciju:
Saskaņā ar Noteikumu 13.1.4. punktu, būvniecības ierosinātājs publiskās apspriešanas 2. nedēļā Izpilddirekcijā, kurā izvietoti publiskās apspriešanas materiāli, organizē būvniecības ieceres prezentāciju.
Publiskās apspriešanas vizuālos materiālus (Būvvaldes apstiprinātās planšetes), aptaujas lapas un citus informatīvos materiālus būvniecības ierosinātājs uz visu publiskās apspriešanas laiku izvieto Izpilddirekcijas telpās.
Saskaņā ar Noteikumu 13.2. punktu Departaments ir izveidojis publiskās apspriešanas aptaujas lapas šablonu (skatīt 4. pielikumu), kuru būvniecības ierosinātājs izmanto par paraugu, veidojot aptaujas lapu konkrētās būvniecībās ieceres publiskajai apspriešanai.
Saskaņā ar Noteikumu 13.5. un 14.4. punktu, būvniecības ierosinātājs sabiedrības informēšanas nolūkos līdz ar publiskās apspriešanas sākuma dienu nodrošina būvtāfeles izvietošanu uz apbūvējamā zemes gabala.
Būvniecības ierosinātājs nodrošina sabiedrības informēšanu par publisko apspriešanu, tās norises vietu, laiku, atsauksmju iesniegšanas kārtību un būvniecības ieceres prezentācijas vietu un laiku
Būvniecības ieceres publiskā apspriešana tiek organizēta atbilstoši Noteikumos noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar Noteikumu 4.punktu, būvniecības iecere tiek nodota publiskajai apspriešanai uz laiku no četrām līdz astoņām nedēļām.
Sekretāre koordinē publiskās apspriešanas gaitu, sniedzot nepieciešamo informāciju būvniecības ierosinātājam un citiem interesentiem, piedalās būvniecības ieceres prezentācijā, apkopo publiskās apspriešanas laikā saņemtās atsauksmes, sagatavo ziņojumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem, ar kuru ikviens var iepazīties Departamenta interneta mājas lapā www.rdpad.lv, sadaļā „Sabiedriskās un publiskās apspriešanas”, un sagatavo Rīgas domes lēmuma projektu
Būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem sagatavo būvniecības ieceres publiskajai apspriešanai nepieciešamos vizuālos un informatīvos materiālus, ko izvieto uz planšetēm (planšetu skaits pēc nepieciešamības), norādot sekojošu informāciju
Būvniecības ieceru publisko apspriešanu organizēšana Rīgā
Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti un secīgus iesniegumus saistībā ar būvniecības ieceres apveida izmaiņām, Būvvalde motivēti lemj par publiskās apspriešanas nepieciešamību un būvniecības ierosinātājam izsniedz lēmumu par paredzētās būves publiskās apspriešanas procedūras piemērošanu
Kopš 2005.gada Latvijas teritorijā atļauta tā sauktā vienkāršotā renovācijas un rekonstrukcijas veikšana ar minimālu projekta dokumentāciju, taču liela daļa iedzīvotāju, īpaši mazpilsētās, novados un pagastos, joprojām par to nav informēti un šo iespēju neizmanto. Rīgā situācija ir daudz labāka - pagājušajā gadā pilsētas būvvaldē tika iesniegtas 2592 apliecinājuma kartes, no tām - 2157 no privātpersonām. Vienkāršoto kārtību rīdzinieki izmanto gan pašlaik veicamajām telpu pārveidēm, gan arī, lai
Tradicionālais veids, kā sākt īstenot ģimenes mājas ieceri, ir doties pie arhitekta, izklāstīt savas vēlmes un saņemt profesionāli izstrādātu projektu. Otrs variants ir izvēlēties kādu no simtiem tipveida projektiem, ko piedāvā vairākas firmas.
Portāla lasītājs iesūtījis jautājumu ar lūgumu paskaidrot, ko nozīmē jēdziens "ēka". Paskaidrojam šo jēdzienu, izmantojot LR likumos izmantotos terminus un tiesu praksi.
Kādus dokumentus nepieciešams nokārtot, lai nodotu māju ekspluatācijā?
Informācija un grafiskie attēli no Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta.
Pats galvenais risks, ja grunts izpētes dati netiek ņemti vērā vai ar tā vispār netiek veikta, ir ēkas nevienmērīga un strauja sēšanās ekspluatācijas perioda sākumā, kas savukārt izraisa ēkas fasādes deformācijas, inženiertīklu un komunikāciju deformācijas vai pat bojājumus, logu un durvju ailu deformāciju, iekšējās apdares noslāņošanos, jumta deformācijas.
Svarīgs un nepieciešams solis būvniecībā ir tāmju sastādīšana. Jebkurš tāmētājs zina, ka tas ir laikietilpīgs process. Tieši tāpēc ir izstrādātas īpašas datorprogrammas, kuras šo procesu padara ērtāku, ātrāku un precīzāku.
|