Eiropas Savienības finanšu programmas „Inteliģenta enerģija Eiropai” mērķis ir veicināt plašāku energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropā. Plašāk par programmas būtību stāsta Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Enerģētikas departamenta Energoefektivitātes nodaļas vadītāja Inguna Ozoliņa.
Racionāli ūdens, arī lietusūdens uzskatāms par bagātību, kuras Latvijai netrūkst un kas ir jānovērtē. Taču tajā pašā laikā ūdeni negatīvi ietekmē saimnieciski ekonomiskā darbība un neprasmīgā apsaimniekošana. Plūdi Latvijā lietusgāžu laikā pilsētvidē un uz automaģistrālēm ir tikai acīmredzamā norāde uz nepieciešamību korekti sakārtot ūdenssaimniecību.
2009. gada 10. februārī Ministru kabineta apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavots MK noteikumu projekts par aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” nosaka: projekta iesniedzēju, kārtību, kādā finansējums tiek saņemts, kā arī tā apjomu. Šajā rakstā var iepazīties ar prasībām, kas noteiktas projekta iesniedzējam.
Pērnā gada beigās un šī gada sākumā praktiski visi pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumi (SIA) nāca klajā ar paziņojumiem par apsaimniekošanas maksas celšanu. NIRA Fonds, analizējot mājokļu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas un pašreizējo darba tirgus attīstību, neredz pamatu cenu kāpumam. Drīzāk otrādi – ir pamats apsaimniekošanas cenu samazinājumam.
Pie atbalstāmām darbībām, kurām tiek piešķirts finansējums pieder: energoaudits, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošana, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšana, ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa, pagraba pārsegumu siltināšana, siltumapgādes sistēmas renovācija, ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija un vairākas citas.
Daudzīvokļu māju siltināšanas projektu iesniegumu atlases kārta ir viens mēnesis. Tos vērtē un savstarpēji salīdzina attiecīgās kārtas ietvaros. Ja kādā no projektu iesniegumu atlases kārtām netiek noslēgti līgumi par visu atlases kārtā pieejamo finansējumu, sadarbības iestāde pēc pēdējās iepriekš izsludinātās projektu iesniegumu atlases kārtas izsludina jaunas projektu iesniegumu atlases kārtas par atlikušo finansējumu.
Grafiti ir viena no visgrūtāk risināmajām pilsētvides problēmām mūsdienās. Nav runa par grafiti mākslu, bet par smērējumiem uz sienām, žogiem un citām plaknēm, kas radīti ar grafiti krāsām, tā degradējot vidi un radot iespaidu, ka ēka vai pat pilsēta kopumā ir nekopta. Ar grafiti tiek apķēpāti gan sabiedriski objekti, gan ģimenes mājas un to žogi, gan pieminekļi. To notīrīšanai jātērē lieli finansiāli līdzekļi, turklāt nav garantijas, ka jau pēc pāris dienām atkal netiks apķēpāts.
2009. gada 10. februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto MK noteikumu projektu par aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kuras mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.
Energoresursu cenām strauji palielinoties, sabiedrība aizvien nopietnāk pievēršas to taupīšanai. Viens no pasākumiem – ēku siltināšana joprojām nenotiek pietiekamā apjomā, un kompleksā siltināšana līdz šim Latvijā veikta tikai 1% daudzdzīvokļu māju, - tā Cobold Eksports organizētajā apaļā galda diskusijā par energoefektivitātes un māju siltināšanas nozīmi „Taupām energoresursus. Maksājam mazāk. Dzīvojam siltā mājā.” atzina pieaicinātie eksperti.
Pagājušajā gadā nodegušā atpūtas un ēdināšanas kompleksa "Dzelmes" (atrodas Daugavpils šosejas malā starp Jumpravu un Skrīveriem) saimnieks Māris Mālmeistars vēlas attiesāt no apdrošināšanas AS "Balta" 239 050 latu apdrošināšanas atlīdzību, kas, pēc viņa domām, nepamatoti viņam nav izmaksāta.
Mājoklī var mitināties mikroskopiskās sēnes, kas parazitē uz pārtikas produktiem (arī bojā tos un veido toksīnus), papīra, audumiem, ādas izstrādājumiem, koksnes, dažādiem krāsu un laku pārklājumiem. Ja tās sabojājušas kādu nenozīmīgu lietu, to var izmest, taču, ko darīt, ja pelējums iemeties pašā telpā?
Ja mājoklī ieperinājušies prusaki vai tarakāni, to koloniju vēlams iznīcināt pēc iespējas ātrāk, jo šie kukaiņi ne tikai rada netīrību mājoklī, bet var pārnēsāt arī dažādas slimības - visbiežāk zarnu infekcijas (vēdertīfa, dizentērijas, holeras), dažkārt prusaki izplata arī plaušu infekcijas slimības (tuberkulozes, difterija) un parazītisko tārpu (helmintu) oliņas. Ir konstatēti gadījumi, kuros prusaki kož guļošiem cilvēkiem.
Pēdējā laikā ir pieaugusi interese par patērētā enerģijas daudzuma analīzi un iespējām ietaupīt enerģiju. Taču cilvēki bieži tiek maldināti par to, kā tiek veikta šāda analīze un kādi instrumenti nepieciešami enerģijas patēriņa analīzei.
Infrasarkanais starojums ir cilvēka acij neredzamais, bet sajūtām labi zināmais siltuma jeb termostarojums. Ēkas siltuma starojuma izcelsmes novērtēšana ir balstīta uz pretējo siltuma plūsmu (ārējās un iekšējās) atspoguļošanu.
Jaunais “Ēku energoefektivitātes likums” paredz valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēku īpašniekiem energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Uz jautājumiem par līdzfinansējuma iegūšanas noteikumiem atbild Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Jebkuras telpas ar laiku nolietojas, un aktuāls kļūst remonts. Ne vienmēr ir iespēja īsā laikā uztaisīt uzreiz visa mājokļa vai kādas telpas remontu no ikmēneša ienākumiem, pie tam ātrā laikā. Šajā gadījumā var tikt apsvērtas kredīta iespējas mājokļa remontam.
Žurkas un citi grauzēji var nodarīt kaitējumu mājoklim jebkurā gadalaikā, bet īpaši tie aktivizējas, iestājoties vēsākam laikam, kad sāk meklēt siltākas vietas, kur ierīkot midzeni ziemai. Rudeņos grauzēji ievācas cilvēku būvētajās ēkās.
Pirms neilga laika Mārupē jaunuzceltai trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkai uguns nopostīja jumtu un bēniņus, daļēji arī trešo stāvu. Dzēšot ugunsgrēku, krietni cietuši dzīvokļi, nokrišņi turpina tos bojāt. Dzīvokļi gan ir apdrošināti dažādās apdrošināšanas kompānijās. Taču jumts, kāpņu telpas, kopējo komunikāciju sistēma ir kopīgs īpašums – tātad formāli pieder visiem un nevienam. Kurš maksās par jumtu?
Kāpēc pelē dzīvokļa ārējās sienas? Kā tikt ar to galā?
Paskaidro sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Nav liela gudrība nopirkt indi un grauzējus noindēt. Tautas gudrība iesaka citus līdzekļus, kā tikt vaļā no nelūgtajiem ciemiņiem.
Jau 23 gadus par dzīvokļa lietošanu un apkuri tā iemītnieki maksā vairāk nekā patiesībā būtu jāmaksā, rēķinot pēc dzīvokļa platības. Kā tas varēja notikt?
Daudzdzīvokļu namos dzīvokļu īpašniekiem nereti grūtības sagādā līdzekļu savākšana vērienīgam remontam. abc.lv jautāja banku speciālistiem, kādā veidā ar bankas starpniecību var iegūt nepieciešamos līdzekļus ēkas renovācijai.
Daudzdzīvokļu namos dzīvokļu īpašniekiem nereti grūtības sagādā līdzekļu savākšana vērienīgam remontam. abc.lv jautāja banku speciālistiem, kādā veidā ar bankas starpniecību var iegūt nepieciešamos līdzekļus ēkas renovācijai.
Ne vienmēr dzīvē ir tā, ka cilvēkam vienam pašam pieder savs dzīvoklis, māja vai zeme. Bieži vien īpašnieki ir divi vai pat vairāki. Šāda situācija var rasties vairākos gadījumos, piemēram, ja īpašums sadalīts mantiniekiem; ja nopirkts nevis viss nekustamais īpašums, bet kāda tā domājamā daļa; ja dzīvokli iegādājas divi vai vairāki draugi vai radinieki; laulības laikā tiek iegādāts īpašums un starp laulātajiem nav slēgts laulības līgums par mantas šķirtību. Šādu īpašumu sauc par kopīpašumu.
Ministru kabinets apstiprinājis Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007. - 2010. gadam. Programmas īstenošanai paredzēti 6,9 miljoni latu, no kuriem 6,6 miljoni - renovācijas darbiem, kurus paredzēts veikt 310 ēkās, un 0,2 miljoni latu energoaudita veikšanai 1120 ēkās.
|
Speciālisti
