Kādai jābūt solīdai, uz eleganci vērstai mūsdienās būvētai dzīvojamās ēkas arhitektūrai Rīgas centrā, kuras mērķauditorija ir turīgais pilsonis? Tā nedrīkstētu būt moderna soliste, tai nevajadzētu būt arī vēsturisko stilu kopijai. Vai samierināt konservatīvismu un modernismu? Šādas dilemmas priekšā arhitekts atradās pirms projekta „Petit Paris” izstrādes.
Starptautiskajai lidostai „Rīga” ziemeļaustrumos pieguļ aptuveni 70 ha liels zemesgabals, kura detālplānojums pirms 7 gadiem Andra Kronberga vadībā tapa birojā „Arhis”, piedaloties ”Arhitekta Edgara Bērziņa birojam”. Autori akcentēja harmonisku dabas parka un industriālas apbūves mijiedarbību, paredzot centrā vietu mākslīgajai ūdenstilpei un labiekārtotai zaļajai atpūtas zonai, ap to blokos grupējot vieglās ražošanas, loģistikas, izplatīšanas centrus un biroju ēkas – ar domu radīt pašpietiekamu
Radošā mūža ziedu laikos – 1903. gadā – viens no pazīstamākajiem Rīgas arhitektiem Vilhelms Bokslafs vienam no ievērojamākajiem Rīgas būvuzņēmējiem Ludvigam Neiburgam Jaunielā projektēja īres namu, tolaik būvuzņēmējiem tipisku blakus biznesa avotu. Pēc simts gadiem ēka ir piedzīvojusi pārbūvi un ieguvusi jaunu funkciju, tostarp tagad projektu par biznesa pasākumu var saukt drīzāk definīcijas, ne jēgas pēc. Vairāki iemesli pašā kodolā to līmeņo pāri peļņas kategorijām – Neiburga pēcteči namu veid
Ādažu novada kultūrizglītības centrs, kas tika atklāts šī gada aprīlī, tiek pozicionēts kā moderna jauna līmeņa kultūras un izglītības iestāde, turklāt tas ir pēdējo gadu laikā vienīgais jaunuzbūvētais daudzfunkcionālais kultūras objekts ārpus galvaspilsētas. Pēc Ādažu domes novada vadības domām, izvērtējot kultūras dzīves organizācijas vidējo līmeni lauku novados, ar šo projektu ir sperts liels solis uz priekšu, un nākotnē tas varētu kalpot kā labs precedents līdzīgu projektu realizācijai arī c
2009. gadā, kad Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā Baltijas rūpnīca nerūsējošo tērauda cauruļu ražošanai, Latgale viennozīmīgi kļuva bagātāka un krāsaināka.
20. gadsimta sākumā Rīgas pašpārvalde pārņēma kiosku saimniecību un sāka celt modernus kioskus, līdz 1940. gadam uzceļot 44 jaunus, 62 pagaidu jeb sezonas un 309 laikrakstu kioskus. To apzīmēšanai lietoja divus vārdus – paviljons un kiosks. Laikā no 1902. līdz 1915. gadam visbiežāk bija sastopams paviljons. Vārds (franču val. „pavillion”) Rīgā ienāca no Krievijas, kur tos sāka celt 19. gadsimta otrajā pusē, un ar šo nosaukumu apzīmēja nelielas brīvstāvošas un atklātas celtnes, domātas atpūtai pl
Ogrei ir sena kūrorta vēsture un smags padomju gadu industrializācijas mantojums. Pilsēta lepojas ar savdabīgo 19. un 20. gadsimta mijas vasarnīcu arhitektūru, skaistu ainavu – kalnainu, mežiem apaugušu reljefu, kā arī līkumaino un krāčaino Ogres upes plūdumu senlejā. Pilsētas centru, kas līdz 20. gadsimta vidum attīstījās starp Zilajiem kalniem un Ogres upi, pilnībā pārvērta pēckara dzīve. Darbaspēka izmitināšanai būvētās daudzdzīvokļu mājas ielauzās ainavā, izpostot savrupmāju un dabas harmoni
Jaunbūve atrodas Mārupē, divu pašvaldību – Rīgas pilsētas un Mārupē novada – robežu sadurai piegulošā zemē. Vienlaikus tā papildina Kārļa Ulmaņa gatves darījumu apbūves lineāro joslu. Maģistrāle pēdējos 20 gados ir piedzīvojusi nozīmīgu attīstību: no apbūves brīva ceļa uz Jūrmalu līdz pilnvērtīgai Rīgas daļai jeb apkaklītes pilsētai (edge city pēc Joel Garreau terminoloģijas). Galvaspilsētas apbūve ekstensīvi izplešas uz kaimiņu pagastu un novadu rēķina. Mēs esam liecinieki pasaulē zināmam proce
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija (agrāk – Rīgas 2. vidusskola), kas pēc vērienīgas rekonstrukcijas un restaurācijas tika atklāta pērnruden, šobrīd tiek pozicionēta kā viena no modernākajām skolām Baltijā, īpaši akcentējot jaunos inženiertīklus un tehnoloģisko aprīkojumu. Projekta organizācija un raksturojums Ģimnāzijas rekonstrukcijas pasūtītājs bija Rīgas domes Īpašuma departaments, un projekts tika realizēts par pašvaldības investīciju programmas līdzekļiem, un kopējās būvniecības izmaksas bija vai
Pieaugot dabasgāzes, mazuta, akmeņogļu, dīzeļdegvielas un kūdras cenām, un līdz ar to arī apkures izmaksām, arvien aktuālāks kļūst jautājums par līdz šim lietoto apkures veidu ekonomisko aspektu un par to ietekmi uz ekoloģiju. Tāpēc zinātnieki un uzņēmēji pasaulē, arī Latvijā, mēģina radīt apkures sistēmas, kas būtu lētākas un vienlaikus nekaitētu videi. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU ) zinātnieki kopā ar trim Latvijas uzņēmumiem – SIA «Grandeg», SIA «Sun Investments» un «VIA-S Modular House
|
Speciālisti
