Kādai jābūt solīdai, uz eleganci vērstai mūsdienās būvētai dzīvojamās ēkas arhitektūrai Rīgas centrā, kuras mērķauditorija ir turīgais pilsonis? Tā nedrīkstētu būt moderna soliste, tai nevajadzētu būt arī vēsturisko stilu kopijai. Vai samierināt konservatīvismu un modernismu? Šādas dilemmas priekšā arhitekts atradās pirms projekta „Petit Paris” izstrādes.
Pagājušā gadsimta 60.gadi bijušajā Padomju Savienībā, tātad, arī Latvijā sākās ar devīzi: „Katrai ģimenei mazu, bet savu dzīvokli”. Tā kā dzīvokļu masveida būvniecības ēra sākās Hruščova valdīšanas laikā, tauta šos mājokļus nosauca par hruščovkām .
Uzkrītoši daudz plūdlīnijas konstruktīvajos elementos un apļu motīvi dekoratīvajā apdarē dzīvokli padarījuši vizuāli plašāku un piešķīruši labirintam raksturīgu intrigu.
Uz ēku fasādēm siltuma noplūde bieži vien ir cēlonis būvkonstrukciju bojājumiem, iekšējās un ārējās temperatūras starpība var radīt mitras sienas un pelējumu (kondensacijas ūdeni). Šī problēma ir novērojama tieši pie izvirzītām būvdetaļām – balkoniem un nojumēm.
Pārbraukšana uz jaunu dzīves vietu ir svarīgs notikums, kuram jāgatavojas laikus, to labi izplānojot. Lai process noritētu ātri, nesaspringti un viegli, ieteicams atcerēties un ņemt vērā vairākus faktus, kas maksimāli novērsīs potenciālās nepatīkamās situācijas, piemēram, konstatēšanu, ka mīļākā servīze pārbraukšanas laikā ir saplīsuši.
Staļina laiku mājas var raksturot īsi - masīva ķieģeļu daudzdzīvokļu celtnes ar augstu beletāžu. Krievijā šādas mājas sāka celt pagājušā gadsimta 30.gadu beigās, bet Latvijā – pēc 2.Pasaules kara. Mājas ir ar augstiem griestiem, plašām izolētām vai caurstaigājamām istabām.
Uz jautājumiem par daudzdzīvokļu namu siltumtehniskajām problēmām un to risinājumiem atbild Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras nodaļas vadītāja Natālija Pavlovska.
Latvijas galvaspilsētā vairāku stāvu apbūve parādījās tikai 19.gs. beigās. Pirmā sešstāvu būve uz apkārtējo Rīgas ēku fona izskatījās kā milzīgs monstrs. Tomēr iedzīvotāji ar tām aprada, un ar laiku ēku stāvu skaits arvien vairāk sāka palielināties. Šobrīd Rīgā, ņemot vērā pasaules standartus, īsta debesskrāpja nav, taču ir uzceltas dažas divu un trīs desmitu stāvu ēkas.
Vecrīga tiek uzskatīta par prestižu un pat ekskluzīvu dzīves vietu ne tikai tāpēc, ka ir iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ar automašīnu tajā var iebraukt tikai izredzētie, bet arī tāpēc, ka viss dzīvei nepieciešamais atrodas rokas stiepiena attālumā, jo Vecrīga ir galvaspilsētas burzmas epicentrs. Bet ne viss ir tik pasakaini kā izklausās – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie plusi ir arī daži no lielākajiem tās mīnusiem.
Kāda ir pareiza un racionāla dzīvokļa remonta darbu secība?
Atbild būvinženieris Vladimirs Romanovs.
Rietumeiropā no rūpnīcās gatavotiem blokiem ēkas masveidā sāka būvēt tūlīt pēc 2.pasaules kara. Paneļmājas bija visātrākais un lētākais veids, kā atjaunot kara laikā bojā gājušo dzīvokļu skaitu. Šādas ēkas nav nekāda greznība, drīzāk efektīvs sociālas problēmas risinājums.
119. sērija dzīvokļu plānojumi atšķiras no citu Latvijā būvēto sēriju plānojumiem ar īpaši plašu koridoru jeb halli. Šāda halle bija sastopama visos 119. sērijas dzīvokļu plānojumos, sākot no vienistabas dzīvokļiem un beidzot ar četristabu dzīvokļiem. Halles platība sasniedza 10 kvadrātmetrus – kā neliela istaba. Vienistabas dzīvokļa platība sasniedza 42 kvadrātmetrus, kas bija vairāk nekā dažs labs divistabu dzīvoklis agrīnajās padomju laiku paneļmājās.
|