71. Veras dzīvokļa sērija. Pieļautās kļūdas sāk "runāt"

{ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes} Pienācis brīdis, kad jau sākam izjust ar visiem trūkumiem, remonta laikā pieļautajām kļūdām un nepilnībām. Atceros laiku, kad dzīvoklis vēl tapa, es biju norūpējusies par jautājumu, kas ir būtisks – lai arī māja ir veca (un tas noteikti norāda uz apstākļiem, ar kuriem būs jāsaskaras), galvenais ir radīt no āra ietekmēm (dažādās nozīmēs) maksimāli izolētu telpu . Vienkārši runājot – veikt kaudzi pasākumu, ko vienā vārdā dēvē par remontu, īpašu uzmanību pievēršot veco konstrukciju specifikai un iespējamajiem caurumiem, šķirbām, kas radušās gadu gaitā. Mēs vēlējāmies izveidot iekštelpu, kurā nekas neatgādinātu, ka dzīvojam 100 gadus vecā mājā. Taču mājas vecums atgādināja par sevi. Un ne tikai vecums. Kopš pabeidzām koridora iekšējo apdari gan dzīvoklī, gan mūsu dzīvē daudzkas ir mainījies. Taču šobrīd, aukstās sezonas ietekmē, aktuālākā tēma ir grauzēji. Nē, nekādus grauzējdzīvniekus neesam iegādājušies, dabūjuši dāvanā vai žēlastības dēļ savākuši no ielas, lai iemitinātu pie sevis. Dzīvnieki mums patīk, pat ļoti, taču ir vairāki nopietni iemesli, kāpēc tos nevaram atļauties. Pirmkārt, nedēļas grafiks, kuru veido darbs un mācības (tagad jau mums abiem). No rīta aizbraucam ap septiņiem, vakarā mājās ierodamies – pēc desmitiem. Mēs dzīvniekam tikai nodarītu pāri, jo viņš ciestu mūsu laika trūkuma dēļ. Dzīvnieks ir radība, par kuru jārūpējas, ar kuru kopā jāpavada laiks, jāveido, tā teikt, attiecības (smejos). Tā ir liela atbildība. Un mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Tas neattiecas tikai uz dzīvniekiem, starp citu. Otrs iemesls ir nelielā dzīvokļa platība. Taču, lai arī apzināti pieņemtu dzīvnieku mums nav, līdz ar aukstumu mājoklī sāka uzrasties nevēlamas radības – peles. Viss sākās kādu rītu, kad izdzirdēju nesaprotamas skaņas, kas nāca no nezināmas vietas. Ieklausoties konstatēju, ka tās varētu nākt no virtuves. Man radās ļoti nepatīkamas izjūtas un pati uz turieni doties nevēlējos. Aicināju to izdarīt savu vīru, kurš rīta agrumā īsti nesaprata, par ko es runāju. Bet ieklausoties laikam saprata mana uztraukuma iemeslu. Piegājis klāt virtuves zonai, mirkli cieta klusu, tad izvirināja skapīša durvis un mierīgi noteica, ka vaina ledusskapī –no tā darbības rodas minētās skaņas. Taču es nepiekritu. Ja tās skaņas būtu no ledusskapja, tad līdz šim es būtu tādas dzirdējusi. Otrkārt, man ir ļoti laba dzirde – ledusskapja darbības skaņu no tās, kas raksturīga graušanai, skrāpēšanai un skrubināšanai, atšķiru. Tās pašas dienas vakarā atradu arī pierādījums manai pārliecībai. Nodalījumā pie miskastes bija peļu izkārnījumi, nograuzti mazās šaufeles slotiņas sari un, protams, bija jūtama šiem grauzējiem raksturīgā smaka. Tagad vīram vairs nebija jāšaubās par faktu, bet gan jāizdomā veids, kā no grauzējiem tikt vaļā. Kādu laiku viņš, protams, bija neizpratnē. "Kā tas ir iespējams, ka peles šeit tikušas?!" viņš sašutumā vaicāja. "No āra ir diezgan tāls ceļš līdz ūdensvada un kanalizācijas caurulei!" Problēma ir tā, ka mīļotais, mēģinādams būt tālredzīgs, grīdā, apkārt ūdensvada un kanalizācijas caurulēm atstāja šķirbu, lai vajadzības gadījumā tiktu klāt ūdens bloķēšanas ventilim, kas ir brīvi sasniedzams, jo atrodas zem grīdas seguma. Grīdā ir sabērti būvgruži, smiltis un citas remonta paliekas diezgan blīvā kārtā. Tas it kā deva pārliecību, ka neviena pele nevarēs tikt cauri šai masai, pie tam no āra līdz ūdensvada un kanalizācijas mezglam virtuvē ir kādi pieci metri. Es tikmēr jau biju apbruņojusies ar peļu indi un slazdiem. Par indi šaubījos, jo baidījos no tā, ka peles, apēdot to, turpat zem grīdas arī paliks, pēc laika vēl sākot arī smirdēt. Taču izdevās atrast tādu indi, kas grauzēja organismu izžāvē, tāpēc nerodas nekādas smakas. Lai atvairītos no peļu uzbrukuma, vispirms lietoju indi. Otrais solis – peļu slazdi. Uzstādījām divus. Un mums par lielu izbrīnu vienā vakarā noķērām ap desmit. Lēmums tika pieņemts. Caurums grīdā ir jāaiztaisa, savādāk mūsu dzīvoklis kļūs par mitekli grauzējiem.

Lai tiktu klāt mezglam, pietika atbīdīt no sienas ledusskapi. Caurums grīdā nebija nekāds lielais, to drīzāk var nosaukt par maziņu spraudziņu, taču pelei gluži pietiekama.

Cauruma aizlāpīšanai izmantojām cementa masu. Daļa bija palikusi pāri no remonta laikiem – viens maiss. Pārējo piepirkām klāt, jo ar esošo nepietika – masa caurumā pazuda kā bezdibenī. Kopsummā sanāca izlietot kādus četrus desmitlitrīgos spaiņus. Tēma, kā varētu šķist, smieklīga! Arī es smietos, ja tas nenotiktu ar mani. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}

Nedēļas tēma

SIA FILTRI – ar rūpēm par gaisa kvalitāti jūsu telpās

Tīrs gaiss nav greznība – tā ir nepieciešamība. Kā izvēlēties piemērotāko filtru un kāpēc tam ir tik būtiska nozīme?

Aktuālie piedāvājumi

Kā pagarināt aizkaru mūžu: 5 profesionāli padomi kopšanā

Kvalitatīvu, delikātu pelēko un balto aizkaru kopšana modernā dzīvojamās istabas interjerā ar ēdamgaldu – lūk, pieci profesionāli padomi, kā saglabāt logu noformējumu nevainojamā stāvoklī!

Aktualitātes

Aicina iesniegt pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2026”

Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība izsludina ikgadējo konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2026”. Konkurss notiek jau 16. gadu, un tā mērķis ir veicināt labo praksi ēku energosnieguma un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi.

Izstāsti Latvijai

SIA Commodus: Pielaiko telpu, māju, dārzu

SIA Commodus tirdzniecības un montāžas vadītājs Sandis Ainārs ir apkures, alternatīvās enerģijas un kondicionēšanas eksperts. Sandim svarīgākais ir izcili padarīts darbs. Viņš ir pārliecināts par savu ieteikto, pārdoto un uzmontēto iekārtu kvalitāti un atbilstību klienta vajadzībām.

71. Veras dzīvokļa sērija. Pieļautās kļūdas sāk "runāt"

Dalies ar šo rakstu